Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks
Mūzikas un mākslas attīstības fonds Balsis27.04.2025.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
“Tiesa apmierināja mūsu prasību un atzina VKKF padomes lēmumu par prettiesisku. Mēs neapšaubām, ka VKKF komisijā eksperti ir kompetenti nozares speciālisti, taču mūsu gadījumā galvenais arguments bija, ka pie vienādiem pretendentiem ir jāievēro vienlīdzības princips – ja piešķir finansējumu vienam, tad jāpiešķir arī otram. Konkursam jābūt objektīvam, jāievēro procesuālais taisnīgums, nepārkāpjot patvaļas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma principus,” saka juriste Santa Svara.
Juriste Santa Svara, kas pārstāv mūzikas un mākslas attīstības fondu “Balsis”, skaidro, ka aizvadītajā gadā fonds iesniedza pieteikumu VKKF mērķprogrammas konkursā, lai pretendētu uz valsts finansiālu atbalstu jauniešu kora “Balsis” dalībai divos starptautiskos koru konkursos Japānā. Finansējumu mūzikas un mākslas attīstības fondam VKKF nepiešķīra.
“Tajā pašā laikā projektu pieteikumu konkursā tika iesniegts arī projekta pieteikums, saskaņā ar kuru tika lūgts finansējums cita kora dalībai tajā pašā koru konkursā, un tam VKKF līdzekļus piešķīra. Savukārt “Balsu” pieteikumu VKKF atstāja bez virzības, pamatojot, ka tas ir mazāk aktuāls konkursā iesniegto projektu kontekstā. Kā tas ir iespējams, ka no diviem savstarpēji salīdzināmiem, līdzīgiem pieteikumiem viens tiek apmierināts, bet otrs tiek pasludināts par mazāk aktuālu? Šāds VKKF padomes lēmums un tā pamatojums tad arī bija par iemeslu, kāpēc mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” vērsās tiesā,” atklāj S. Svara.
Starptautiskais koru konkurss, par dalību kurā “Balsis” iesniedza pieteikumu VKKF konkursā, notika aizvadītajā vasarā. Uz Japānu jauniešu koris “Balsis” devās par saviem līdzekļiem, turklāt sevi izcili parādīja – festivālā Tokijas starptautiskajā koru konkursā “Balsis” ieguva divas zelta medaļas, bet Takarazukas starptautiskajā kamerkoru konkursā izcīnīja gan zelta godalgu jaukto koru grupā, gan konkursa galveno balvu.
Savukārt otrs koris uz šiem konkursiem Japānā devās ar VKKF piešķirto finansējumu un konkursā Tokijā saņēma zelta godalgu. “Abi kori nostartēja līdzvērtīgi, tikai “Balsu” kontā vēl ir arī “Grand Prix” Takarazukā jeb galvenā uzvara visā konkursā. Starp citu, viens no VKKF iesniegto projektu vērtēšanas kritērijiem bija arī koru sasniegumi un līdzšinējā darbība, un šajā ziņā kora “Balsis” pienesums un darbības ilgums ir lielāks par otru pretendentu, tāpēc nevarētu apgalvot, ka šis otrs koris būtu galvas tiesu pārāks.
Pēc tā arī var secināt, ka VKKF vērtēšanas kritēriji ir diezgan neskaidri. Mēs absolūti nenoniecinām otra kora darbību un sasniegumus, šis koris ir lielisks un pelnījis VKKF finansējumu, bet šajā gadījumā vēršam uzmanību uz VKKF vērtēšanas veidu – cik tas ir objektīvs?” uzsver Santa Svara, turpinot:
“Kad saņēmām VKKF konkursa rezultātus, prasījām VKKF izskaidrot savu atteikumu, uz ko VKKF atbildēja, ka padomes lēmums ir neapstrīdams un attiecīgi padomes izdotos administratīvos aktus un amatpersonu faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Šī atbilde tad mūs arī pamudināja attiecīgi rīkoties – vērsāmies tiesā.”
Attēlā - galvenais par prettiesisko lēmumu atbildīgais, VKKF vadītājs Edgars Vērpe.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
