Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2014.gada 11.jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par prettiesisku koku izciršanu J.Daliņa stadionā Valmierā. Ar tiesas spriedumu nolemts atzīt par prettiesisku Valmieras pilsētas pašvaldības domes 2010.gada 14.oktobra lēmumu Nr.464.

Atgādinām, ka ar Valmieras pilsētas pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas 2010.gada 24.februāra lēmumu Nr.3 tika dota atļauja masveida koku izciršanai J.Daliņa stadionā, kā rezultātā stadiona teritorijā tika izcirsti vairāk nekā 400 koki.

2010.gada 4.augustā Haralds Bruņinieks, Andis Sedlenieks, Dainis Saulītis, Aigars Zariņš, Guntis Karps, Artūrs Rundēlis, Dace Amona, Andrejs Saukants un Viktors Dancis vērsās Valmieras pilsētas domē par pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas lēmuma atcelšanu.

Ar 2010.gada 14.oktobra lēmumu Nr.464 Valmieras pilsētas dome, balsojot:

PAR: Inesim Boķim, Vairai Dundurei, Jānim Zemļickim, Ričardam Gailumam, Ievai Stiģei, Jānim Brengulim, Jānim Skrastiņam, Evitai Sniedzei, Gundaram Galvanovskim, Gundaram Bilsēnam un Andrim Kabrakam,

PRET: Romānam Naudiņam (šobrīd VARAM ministrs),

atzina Koku novērtēšanas komisijas lēmumu par tiesisku.

Nepiekrītot lēmumam, līdzpieteicēji vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Valmieras pilsētas domes lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 14.oktobra spriedumu pieteikums apmierināts. Tiesa atzina Valmieras pilsētas domes lēmumu par prettiesisku.

Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu Valmieras pilsētas pašvaldība iesniedza apelācijas sūdzību, kā rezultātā lietas atkārtota izskatīšana nonāca Administratīvās apgabaltiesas kompetencē.

Administratīvā apgabaltiesa identiski kā pirmās instances tiesa spriedumā secināja, ka Valmieras pilsētas pašvaldība ir pieņēmusi prettiesisku lēmumu. Tiesa spriedumā apšaubījusi Valmieras pilsētas pašvaldības argumentu, ka Jāņa Daliņa stadionā 2010.gada Lieldienās ir tikuši izcirsti tieši pāraugušie un bojātie bērzi. Tiesa spriedumā norāda, ka “pašvaldībai bija jāņem vērā apstāklis, ka koku ciršana bija paredzēta sabiedriski nozīmīgā teritorijā Valmieras pilsētā – vēsturiskā vietā, Jāņa Daliņa stadionā, kura izveidē pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ir piedalījušies arī pilsētas iedzīvotāji. Fakts, ka darbi ir notikuši svētkos, varētu liecināt, ka tie ir notikuši lielā steigā un jau iepriekš paredzot, ka tie negūs sabiedrības piekrišanu. Apgabaltiesas ieskatā tas, ka pašvaldība nav pienācīgā kārtā iesaistījusi sabiedrību ar vides jautājumiem saistītu problēmu risināšanā (apspriešanā), izskatāmajā gadījumā liecina par to, ka ir ticis pārkāpts arī labas pārvaldības princips".

Tiesa pievienojās pirmās instances spriedumam, ka konkrētajā gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par koku izciršanu Valmieras pilsētas pašvaldībai bija jāveic sabiedriskā apspriešana, kas netika darīts. Tiesa atzina, ka Valmieras pilsētas pašvaldība nav pienācīgā kārtā nodrošinājusi iedzīvotājiem tiesības piedalīties minētā jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā.

Šobrīd, kad tiesa atkārtoti ir atzinusi Valmieras pilsētas pašvaldības lēmumu par prettiesisku, rodas jautājums, kāda būs to personu atbildība, kas prettiesisko lēmumu pieņēma. Kurš uzņemsies atbildību par to, ka J.Daliņa stadiona koku stādījumi tika bezjēdzīgi un prettiesiski izpostīti?

Lai gan tiesa nepārprotami atzinusi Valmieras pilsētas pašvaldības lēmumu par prettiesisku, joprojām neatbildēti ir jautājumi, kas slēpj šī “aisberga” neredzamo daļu:

Kur palika vairāki desmiti ozolu, kas auga J.Daliņa stadionā?

Kāpēc tika nocirsti veseli augoši bērzi?

Kāpēc Valmieras pilsētas pašvaldības amatpersonas pieņēma lēmumu par mantas realizāciju, neievērojot publiskās personas mantas atsavināšanas procedūru?

Kā Valmieras pilsētas pašvaldība varēja mainīt sākotnējo aktu, ja paredzēts bija no J.Daliņa stadiona cirsmas iegūt 60% papīrmalkas un 40% malkas, bet, nocērtot visu, esot iegūta tikai malka par nieka 4000 latiem?

Kāpēc koku cirtēji grupēja nocirsto koksni un daļai iezīmēja sarkanas atzīmes, ja visa cirsma bija domāta tikai malkai (skat.www.valmierainfo.lv)?

Kā SIA Vidzemes mērnieks varēja noliegt savu topogrāfijas projektu, kuru apstiprinājusi Valmieras pašvaldības būvvalde?

Kā Valmieras pašvaldības mērs Inesis Boķis varēja pieņemt vienpersonisku lēmumu, ka zaudējumi Valmieras pilsētas pašvaldībai koku izciršanas rezultātā nav radušies?

Attēlā: aizsargu stādītā liepu aleja pirms izciršanas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...