Iesaki rakstu: 
„Ventspils tranzīta karš” nebūt nav beidzies, kā varētu šķist publisko norišu vērotājam: Rīgas Kurzemes rajona tiesa nule atzinusi par spēkā neesošiem akciju sabiedrības Ventbunkers pagājušā gada janvāra ārkārtas akcionāru sapulces lēmumus. Šajā sapulcē nozīmīgajā Ventspils uzņēmumā varu faktiski bija pārņēmis Ventspils mēra Aivara Lembera kādreizējā uzticības persona un vēlākais viņa arestētās mantas uzraudzītājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni ar saviem līdzgaitniekiem.
Pagājušā gada janvārī par kādu gaidāmu Ventbunkera akcionāru sapulci publiski nekas nebija zināms, toties tikko bija beigusies cīņa par vietām Ventspils naftas padomē, kuras pēc ilgām batālijām zaudēja Lembergam lojālie uzņēmēji, bet ieguva koncerna Vitol pārstāvji un Lemberga oponenti. Viens no viņiem, tobrīdējais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis biznesa portālam Nozare.lv 20. janvārī prognozēja, ka nu darba atmosfēra Ventspils naftā normalizēšoties.
Taču jau deviņas dienas vēlāk Lursoft datu bāze rādīja, ka apvērsums daudziem negaidīti noticis pašā Ventbunkerā: no uzņēmuma padomes un valdes izlikti visi Lemberga oponenti, tostarp arī pats Berķis, savukārt vietā ievēlēts gan Meroni (kā jaunais padomes priekšsēdētājs), gan tādas ar viņu cieši saistītas personas kā Gints Laiviņš-Laivenieks, Daimārs un Voldemārs Škutāni, Alvis un Jānis Hāzes un Mihails Dementjevs.
Berķa uzņēmums Kement, kas oficiāli ir viens no Ventbunkera akcionāriem, vērsās tiesā, apgalvojot, ka vispār nav saņēmis paziņojumu, ka pagājušā gada 22. janvārī Šveicē (cik zināms, Meroni iecienījis viņa ietekmē esošo Latvijas uzņēmumu akcionāru sapulču rīkošanu tuvāk savām darba vai dzīves vietām) paredzēta Ventbunkera ārkārtas akcionāru sapulce. Tāpat Kement tiesai norādīja arī uz to, ka Ventbunkera valde nekādu akcionāru sapulci vispār nav sasaukusi, un uz citām dīvainībām un pārkāpumiem, par kuriem Ekonomikas policijā jau sākts kriminālprocess.
Savukārt Ventbunkerā varu pārņēmušie „meronisti” tiesai skaidroja, ka akcionāru sapulce tieši Šveicē sasaukta „drošības apsvērumu dēļ”, savukārt Kement nemaz neesot tāds akciju apjoms, lai akcionāru sapulcē kaut ko būtisku varētu ietekmēt, - neatkarīgi no tā, piedalās uzņēmums tajā vai ne. Ja nu Kement uzskatot, ka attiecībā pret to notikusi kāda prettiesiska rīcība saistībā ar notikušajām akcionāru sapulcēm, uzņēmumam taču esot iespēja celt prasību par kādu zaudējumu atlīdzību, savukārt atzīt par spēkā neesošiem 2010. gada 22. janvāra akcionāra sapulcē pieņemtos lēmumus „nozīmētu akcionāru mazākuma diktātu vairākumam, kā arī būtu nesamērīgi un nelietderīgi”.
Tomēr tiesa nospriedusi, ka lielākā daļa no „Meroni cilvēku” argumentiem nav pamatoti, un rezultātā strīdīgā akcionāru sapulce gan atzīta par notikušu, taču gan tās, gan arī jaunievēlētās uzņēmuma padomes lēmumi atzīti par spēkā neesošiem. Pagaidām gan nav skaidrs, kā šis spriedums var ietekmēt turpmākās norises Ventbunkerā un saistītajos uzņēmumos, jo vairāk, ka spriedumu iespējams pārsūdzēt un, spriežot pēc visa, tas arī noteikti tiks darīts.
Pietiek nav izdevies saņemt kādus komentārus vai skaidrojumus no paša Meroni vai viņa pārstāvjiem. Tikmēr šodien publicējam tiesas spriedumu pilnā apmērā.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
