Tiesa atceļ Drošības policijas lēmumu kriminālprocesu par "žurnālista" Jākobsona saraksti izbeigt noilguma dēļ
PIETIEK17.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Centra rajona tiesa pēc Lato Lapsas sūdzības ir atcēlusi Drošības policijas lēmumu pirmo no tās izmeklētajiem kriminālprocesiem, kas tikuši sākti saistībā ar "žurnālista" Leonīda Jākobsona (attēlā) elektroniskā pasta saraksti, paklusām izbeigt noilguma dēļ.
Pietiek jau daudzkārt informējis par Jākobsona bēdīgi slaveno elektroniskā pasta saraksti, kas liecina ne tikai par šī Latvijas Žurnālistu asociācijas biedra peļņas shēmām, bet arī par specdienestu darbiniekiem, kas noplūdina slepenu informāciju.
Kriminālprocesu, kas tomēr tika sākts tikai un vienīgi par šīs sarakstes noplūdi, bet ne par tās atklātajiem faktiem, tā virzītājs, Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis bija mēģinājis virzīt kriminālvajāšanas sākšanai, taču, sadūries ar prokuratūras prasību pēc papildu apstākļu noskaidrošanas, to izbeidzis noilguma dēļ.
Drošības policijas dokumenti, ko Pietiek jau publiskojis, spilgti ilustrēja, cik bezjēdzīgi valsts resursi ir tērēti šī pirmā no Drošības policijas safabricētajiem "Jākobsona sarakstes" kriminālprocesiem ietvaros.
Nav gan veiktas nekādas darbības, lai noskaidrotu slepenās informācijas noplūdinātājus no specdienestu rindām, toties ir veiktas veselas 14 kratīšanas dažādos objektos, lai mēģinātu noskaidrot, kas un kā ir piekļuvis "žurnālista" Jākobsona elektroniskā pasta sarakstei.
Taču arī pēc šīm kratīšanām un četrus gadus ilgušas izmeklēšanas Drošības policija nebija spējusi atrast prokuratūras ieskatā pietiekamus pierādījumus, kas ļautu par šīs sarakstes "uzlaušanu" sākt kriminālvajāšanu pret konkrētām personām.
Interesanti, ka, kā rāda Pietiek rīcībā esošie Drošības policijas dokumenti, pēc prokuratūras atteikuma uzsākt kriminālvajāšanu Drošības policija bija zaudējusi jebkādu entuziasmu šajā lietā un tā vietā, lai aktīvi turpinātu izmeklēšanu, ir vienkārši nogaidījusi atlikušo laiku līdz brīdim, kad process jāizbeidz noilguma dēļ.
Viena no personām, kas tiesībsargāšanas iestādēm bija nodevusi disku ar iespējamajām Jākobsona elektroniskā pasta vēstulēm, bija Lato Lapsa, kam Drošības policija, pildot politisko pasūtījumu, vēlāk pašam piemēroja statusu "persona, pret kuru sākts kriminālprocess" šī procesa ietvaros, savukārt pēc tam sāka vēl jaunu procesu, kurā Lapsam jau piešķīra aizdomās turētā statusu.
Taču, sākot jauno procesu un izbeidzot pirmo, Drošības policija bija "piemirsusi" par Lapsas statusu šajā pirmajā procesā. Tagad Centra rajona tiesa pēc Lapsas sūdzības ir pieņēmusi lēmumu atcelt Drošības policijas lēmumu par šī pirmā kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar to, ka iestājies noilgums, un izbeigt to sakarā ar to, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Kā zināms Pietiek, Drošības policija gan nav mierā ar šādu tiesas lēmumu un to ir mēģinājusi pārsūdzēt. Pārsūdzības iznākums vēl nav zināms, tikmēr Pietiek šodien publicē Centra rajona tiesas lēmumu, kas spilgti ilustrē Drošības policijas profesionalitāti un centību politisko pasūtījumu pildīšanā.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
