Tiesā apšauba parādu piedziņas kompāniju darbību likumību saistībā ar pārņemto kredītportfeli no "Latvijas Krājbankas"
Juris Ķirsis08.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesā nākamnedēļ tiks skatīta lieta (tiesas sēde nozīmēta 16.09.2020.) saistībā ar parādu piedziņas kompānijas Baltics Credit Solutions Latvia (BCSL) pārņemto Latvijas Krājbankas kredītportfeli, vēlāk to cedējot SIA Intrum Latvia. Lietā tiek vērtēta šī darījuma leģitimitāte un, iespējams, nelikumīgas darbības parādu atgūšanas procesā. Nav izslēgts, ka šīs darbības atklāj likumdošanas caurumus parādu piedziņas likumdošanā un līdzīgā situācijā varētu būt nonākuši daudzi cilvēki.
Lietas būtība:
- Ar FKTK piekrišanu Latvijas Krājbankas kredītportfelis nodots firmai Baltics Credit Solutions Latvia, kurai manāmas čaulas kompānijas pazīmes;
- BCSL nav deklarējusi Latvijas uzņēmumu reģistrā patiesā labuma guvējus – nav ievērotas NILLTFN likuma normas, apzināta PLG nedeklarēšana ir pretlikumīga rīcība un darījuma slēgšana ar neidentificētu klientu atbilstoši LR likumdošanai ir pretlikumīga rīcība.
- BCSL rīcībā esošā Latvijas Krājbankas kredītportfeļa cedēšana kompānijai SIA Intrum Latvia, pēc kā BCSL tiek likvidēta – darījums slēgts, pārkāpjot NILLTFN likuma normas.
- SIA Intrum Latvia pretlikumīgi, iespējams, ar koruptīvām metodēm mēģina piedzīt parādu, manipulējot ar dokumentāciju, kas pierādītu darījuma leģitimitāti un, iespējams, korumpējot tiesu.
Jau iepriekš mediji rakstīja, ka daļa no Latvijas Krājbankas kredītportfeļiem 2013.gadā tika pārdota kādam Nīderlandē reģistrēta holdinga Stichting Galaxy Finance meitasuzņēmumam Latvijā - Baltics Credit Solutions Latvia, kas Latvijā bija piereģistrēts vien pāris mēnešus pirms šī darījuma. Taču 2018. gadā kredītportfelis tika cedēts kompānijai SIA Intrum Latvia – darījums ir apšaubāms, un tā leģitimitāti pašlaik vērtē tiesa, jo SIA Intrum Latvia iesniegtajos dokumentos ir manāmas kliedzošas pretrunas. Šī darījuma būtība parāda, cik nepasargāti var būt Latvijas kredītiestāžu klienti, gadījumos, kad banka nonāk finansiālās grūtības.
BCSL bija tikko reģistrēta SIA, bez aktīviem, bez PLG, kurai FKTK deva savu svētību nodot Latvijas Krājbankas kredītportfeli. Diemžēl neesmu vienīgais, kurš tika ierauts nelikumību karuselī pēc Latvijas Krājbankas maksātnespējas – pašlaik arī apkopojam citus līdzīgus gadījumus, kas saistīti ar parādu piedziņa kompāniju iespējamām mahinācijām. Tiesiskā valstī nevar būt tā, ka pēc bankas maksātnespējas tās klienti tiek ierauti reketierisma un manipulāciju virpulī, un tiesu sistēma nedrīkstētu pakļauties piedziņas kantoru spiedienam.
BCSL cedēja SIA Intrum Latvia prasības tiesības, un BCSL likvidēja, lai nebūtu jāuzrāda patiesā labuma guvēji. Spriežot pēc lietā iesniegtajiem dokumentiem, darījuma likumība ir apšaubāma.
Tā kā BSCL ir likvidēts un tiesā nav iesniegti dokumenti, kas pierāda prasījuma tiesību nodošanu, nav iespējas pārliecināties, vai šāds darījums tiešām ir noticis un vai SIA Intrum Latvia vispār ir tiesības rīkoties ar Latvijas Krājbankas debitoriem. Iespējams, notikusi viena no pēdējā laika kliedzošākajām finanšu mahinācijām, kurai Latvijas kontrolējošās iestādes nav pievērsušas uzmanību.
Situācija norāda uz problēmu civilprocesā pie saistību tiesību pārņemšanas. Tas tiek izskatīts rakstveida procesā, kur tā persona, kura grib, lai tiktu lietā aizstāta, iesniedz dokumentu kopijas un izrakstus. Atbildētājam nav nekādu iespēju pārliecināties, ka dokumenti nav viltoti.
Faktiski rodas situācija, ka likvidētas SIA vārdā iestājas cita SIA ar iesniegtām dokumentu kopijām un ne tiesa, ne atbildētājs nevar pārliecināties par dokumentu autentiskumu. Turklāt šīs lietas norise rada bažas par tiesas ietekmējamību, un ir pamatotas aizdomas, ka vairākos gadījumos tiesa (gan Rīgas apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa) rīkojusies pretēji LR likumdošanai, tīši pārkāpjot likumu un laupot iespēju uz taisnīgu lietas izskatīšanu.
Uzskatu, ka Rīgas apgabaltiesas tiesneši Santa Sondare, tiesnese Svetlana Beļajeva, tiesnesis Arnis Dundurs un Augstākās tiesas senatore Inta Lauka, senators Aivars Keišs, senatore Ļubova Kušnire ir saucami pie disciplinārās atbildības. Būtiskas aizdomas rada arī blakus sūdzības atkārtota nonākšana pie sastāva, kurš jau šajā lietā bija pieņēmis pretlikumīgu lēmumu – tas norāda uz trūkumiem Augstākajā tiesā uz lietas sadales kārtību un to ietekmējamību no prasītāja puses.
Par minētajiem pārkāpumiem 2020. gada 3. septembrī nosūtīta sūdzība Augstākajai tiesai par tiesnešu disciplināratbildību. Pašlaik tiek apzināti arī citi cietušie līdzīgās situācijās. Mudinu rakstīt [email protected], izklāstot situāciju un pievienojot dokumentus, lai kopīgiem spēkiem novērstu šādas nelikumības turpmāk.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
