Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesa vienā no aizgājušā gada pēdējām dienām, 28. decembrī apķīlājusi četru bijušo AS Ventspils nafta padomes locekļu mantu un finanšu līdzekļus kopumā 1 miljona latu apmērā. Visi četri līdz 2010. gada janvārim Ventspils naftā pārstāvējuši tās lielākā akcionāra starptautiskā koncerna Vitol intereses.
Arests četru "Vitol menedžeru" mantai un finanšu līdzekļiem uzlikts kā prasības nodrošinājums otra lielākā AS Ventspils nafta (VN) akcionāra AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) prasības lietā pret 14 VN amatpersonām, no kurām tiek lūgts piedzīt 90 miljonu ASV dolāru jeb 44,01 miljona latu zaudējumus. Strīds ir par VN meitaskompānijas Ventspils naftas termināls (VNT) kapitāldaļu pārdošanu. Prasītie 44 miljoni latu ir publiski izskanējusī VNT kapitāldaļu pārdošanas darījuma summa.
Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, kas ir Pietiek rīcībā, arests uzlikts četru ar koncernu Vitol saistītu juristu un grāmatvežu mantai. Tiesas noteiktie aizliegumi skar četrus bijušos VN padomes locekļus Polu Malholandu, Džefriju Marcu, Ešliju Nīliju un Denisu Krema. Visi četri VN padomē darbojušies laikā no 2006. gada 26. oktobra līdz 2010. gada 21. janvārim, rāda Lursoft datubāze.
Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi VN akcionāra AS LNT lūgumu par prasības nodrošinājumu un apķīlājusi Lielbritānijas pilsoņa, Vitol Group juridiskā konsultanta Pola Malholanda kustamo mantu un skaidras naudas līdzekļus, kā arī naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām kopumā par 550 000 latu. Tāds pats lēmums tikai par mazākām summām pieņemts attiecībā uz ASV pilsoni, Vitol Group pārstāvi komerciālos jautājumos Džefriju Marcu, Lielbritānijas pilsoni, Vitol Group grāmatvedi Ešliju Nīliju un ASV un Lielbritānijas pilsoni, koncerna pārstāvi komerciālos jautājumos Denisu Krema. Pēdējiem trim Rīgas apgabaltiesa uzlikusi arestu mantai un finanšu līdzekļiem 150 000 latu apmērā katram. Ierobežojumi attiecas uz līdzekļiem un darbībām ar tiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Kā redzams no tiesas lēmuma, tas pieņemts, vadoties no apsvēruma, ka Marca, Malholanda, Krema un Nīlija pastāvīgās dzīvesvietas atrodas ārpus Latvijas, kur atrodas arī lielākā daļa šo atbildētāju finanšu resursu un citu aktīvu, par ko prasītāja rīcībā nav pilnīgas informācijas. Tāpēc sprieduma izpilde pret šiem atbildētājiem tiks realizēta ārpus Latvijas, kas varētu radīt grūtības, ņemot vērā, ka spriedumu atzīšanas un izpildes process citas valsts teritorijā ir laikietilpīgs un komplicēts juridisks process, kura laikā šie atbildētāji var veikt darbības viņiem piederošās mantas atsavināšanai, nobēdzināšanai vai slēpšanai.
Iepriekš Rīgas apgabaltiesa jau divreiz bija noraidījusi pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tostarp arī pēc tam, kad Augstākā tiesa bija lēmusi citādi. Civiltiesiskais strīds starp VN akcionāriem par 44 miljonu latu piedziņu sākās vēl laikā, kad prasības pieteicējs AS LNT atradās tā dēvēto Lemberga oponentu kontrolē. Šobrīd šo tranzītuzņēmumu kontrolē Šveices advokāta Rūdolfa Meroni nometne, kam Ģenerālprokuratūra uzticējusi pārvaldīt saistībā ar tā dēvēto Lemberga lietu arestētās kapitāldaļas.
Prasība par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu tiesā iesniegta pret vairākām bijušajām AS VN amatpersonām. Runa ir par bijušajiem VN valdes locekļiem Ilvu Purēnu, Olgu Pētersoni, Gunti Tīrmani, Aldi Āķi, kā arī padomes locekļiem Māri Gaili, Vladimiru Krastiņu, Ansi Sormuli, Gintu Laiviņu-Laivenieku, Mamertu Vaivadu, Andri Vilcmeieru, kā arī Euromin Holdings (Cyprus) Limited [Vitol].
Prasības nodrošināšanas nepieciešamība pamatota ar to, ka tiesā celtā civilprasība satur mantiskas pretenzijas un var būt apgrūtināta tiesas sprieduma izpilde, ņemot vērā citu atbildētāju mantisko stāvokli. Piemēram, atbildētājiem Laiviņam-Laiveniekam, Vaivadam un Sormulim ir aizdomās turēto personu statuss kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem iespējama mantas konfiskācija. Pret atbildētāju Gaiļa un Pētersones mantu 402 600 latu apmērā jau vērsti prasības nodrošināšanas līdzekļi cita civilprocesa ietvaros. Par atbildētājiem Āķa, Tīrmaņa un Purēnas mantas stāvokli ziņu publiskajos reģistros nav, arī publiskotajā Latvijas miljonāru sarakstā viņu vārdu nav, kas liecina - viņu rīcībā oficiāli varētu nebūt naudas līdzekļu, kas apmierinātu celto prasību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
