Ļoti iespējams, ka pēc ilgāka pārrunu posma noslēguma stadijā nonākusi pazīstamajam miljonāram Jūlijam Krūmiņam piederošā Rīgas ostas uzņēmuma Man-Tess pārdošana. Pircēji, visticamākais, būs Krievijas uzņēmēji, - to nenoliedz arī pats Krūmiņš.
„Vēl nav gatavs. Iet sarunas, bet vēl neviena kapeika nav ieskaitīta, pat līgums nav parakstīts. Ir tikai tāds nodomu protokols. Ir divi interesenti, kas grib pirkt. Es jau teicu – kas pirmais nāks, tam atdošos. Pašlaik vēl iet tikai sarunas, kaut kas reāli varētu notikt janvāra vidū,” pašreizējo situāciju Pietiek otrdien skaidroja uzņēmējs.
No drošiem avotiem Pietiek zināms, ka viens no pretendentiem ir Krievijas koncerns Severstaļ, kuram Latvijā jau pieder kontrolpakete a/s Severstaļlat. Koncerna pārstāvji jau Rīgas brīvostā nopietni interesējušies par iespēju pārprofilēt SIA Man-Tess termināļu darbību.
„Kāpēc Rīgas brīvostā par to runā, es zinu. Severstaļ bija aizgājuši pie [Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda] Loginova prasīt, kā man tur ir. Viņi grib metālus pārkraut. Viņus jau nafta neinteresē. Viņi grib tur, kur es kokus pārkrauju, pārkraut savus metālus,” skaidro Krūmiņš. Savukārt otri interesenti saskaņā ar viņa skaidrojumu „ir no Maskavas, ar Kremļa administrāciju saistīti, bet viņiem atkal vairāk interesē nafta”.
Taču, pēc visa spriežot, Man-Tess netiks dalīts pa daļām, bet pārdots kopumā, lai gan teorētiski iespējama arī darījuma atcelšana. „Meita negrib, ka kaut ko pārdod. Vispār jau saka, ka es esmu muļķis, ka pārdodu. Mums šogad peļņa kāpusi par 10%, nauda nāk, nu, kāpēc jāpārdod. Hočetsja i koļetsja, kā krievi saka,” saka Krūmiņš.
Man-Tess ir viens no pēdējiem lielākajiem Rīgas ostas stividoruzņēmumiem, kas vēl nav nonācis Krievijas uzņēmēju rokās. Kompānijas darbības jomas ir gaišo naftas produktu uzglabāšana un pārkraušana, konteineru kravu apstrāde, beramkravu pārkraušana, ostas un muitas noliktavu pakalpojumi, kā arī ģenerālo kravu pārkraušana un uzglabāšana.
Saskaņā ar žurnālā VIP Lounge publicētā Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta datiem Man-Tess vērtība varētu būt ap 15 miljoniem latu. Krūmiņa peļņas daļa Man-Tess grupas uzņēmumos pērn bijusi aptuveni 0,7 miljoni latu.






Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.