Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa. Jāj un jāj, un neapstājas... “ Šie Aspazijas vārdi tik ļoti raksturo Latvijas politikā notiekošo. Vēl pavisam svaigā atmiņā ir pašaizliedzīgā “airBaltic” glābšana (kurai briest turpinājums), kad visa sabiedrības uzmanība tika mērķtiecīgi novirzīta uz politiķu donkihotisko cīņu ar “Sukhoi” lidmašīnām, lai tādējādi nebūtu sabiedrībai jāstāsta par citām šī darījuma specifiskām un nozīmīgām detaļām un nebūtu jāparāda, cik pamatots un kam īsti ir izdevīgs šis valdības iecerētais darījums.Līdzīgi tagad notiek ar gāzes tirgus liberalizāciju. 

Pasaka par varonīgo cīņu

Sabiedrībai gāzes tirgus liberalizācija tiek skaļi pasniegta kā Ekonomikas ministrijas (EM) varonīga cīņa ar vareno gāzes monopolu par Latvijas patērētāja interesēm. (Savdabīgi, bet laikam otra puse šo cīņu nemaz nav lāgā pat ievērojusi, jo “pa lielam” to viss apmierina, izņemot avantūriskos mēģinājumus savdabīgā veidā “pasteidzināt” vai patiesībā samudžināt tālāku tirgus liberalizāciju, kad žanra dēļ no otras puses tiek atbildēts ar tāda paša stila skaļiem un emocionāliem pretargumentiem, piesaucot neprātu un janvāra salu.)

Līdzīgi kā “airBaltic” sāgā ar “Sukhoi” lidmašīnām arī Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas veidošanas procesā ar skaļiem paziņojumiem par patiesībā nebūtiskām vai vispār neesošām lietām sabiedrības uzmanība tiek novirzīta no būtiskiem liberalizācijas aspektiem – kā EM piedāvātais “liberalizācijas modelis” darbosies un cik tas izmaksās ilgtermiņā?

Piemēram, kādēļ EM virza tik sarežģītu “liberalizācijas modeli” – kādēļ ir nepieciešams viena monopolista vietā veidot divus jaunus? Turklāt piedāvājot vienu no šiem monopolistiem atstāt vēl saistītu ar gāzes tirdzniecību?

Šāds risinājums padara liberalizācijas modeli daudz sarežģītāku – līdz ar to dārgāku un ilgāk īstenojamu, nekā, ja tas tiktu īstenots atbilstoši ES “gāzes direktīvā” (direktīva 2009/73 EK) noteiktajam principam, proti: lai liberalizētu gāzes tirgu, svarīgi ir atdalīt dabīgo monopolu – infrastruktūru no jomām, kur ir iespējama konkurence, t.i., tirdzniecības, lai visi tirgotāji varētu konkurēt par Latvijas patērētāju, izmantojot tam esošo Latvijas gāzes infrastruktūru uz vienlīdzīgiem, nediskriminējošiem nosacījumiem.

Ja EM patiesi vēlētos īstenot ātrāku un sekmīgu gāzes tirgus liberalizāciju Latvijas patērētāju interesēs, tad tā tiktu īstenota atbilstoši “gāzes direktīvas” 29.pantam – AS “Latvijas gāze” (LG) sadalīšanu veic, vienkārši nodalot tirdzniecību no infrastruktūras. Tas būtu krietni ātrāk un, kas svarīgi Latvijas patērētājam, – arī lētāk izdarāms un uzturams, jo tādējādi nevajadzētu veidot un uzturēt divus jaunus infrastruktūras uzņēmumus, nebūtu jāveic nozīmīgas aktīvu pārdales, nebūtu jāveido jaunas vadības, uzskaites un uzturēšanas sistēmas, jāsalāgo to savstarpējā darbība. Arī sertificēšanas un licencēšanas process būtu daudz ātrāks un vienkāršāks – galvenais būtu pārliecināties par nepieciešamo neatkarības prasību izpildi, jo uzņēmuma esošā infrastruktūras funkcionalitāte tiktu saglabāta.

Turklāt šāds modelis dotu iespēju citiem gāzes tirgotājiem vieglāk aizsniegt Latvijas patērētāju un efektīvāk konkurēt Latvijas tirgū, jo būtu jāvienojas tikai ar vienu, nevis diviem monopolistiem.

EM tā arī nav spējusi jēdzīgi pamatot, kādēļ tā piedāvā šādu savdabīgu, Latvijas patērētājam neērtu un dārgu LG sadalīšanu. EM paustais arguments, ka “pārvade ir jānodala no sadales, jo tās savā starpā konkurē”, liek pamatoti bažīties par tās kompetenci, jo tik pat labi varētu apgalvot, ka automobilim motors konkurē ar riteņiem, lai gan patiesībā tās ir savstarpēji papildinošas sistēmas.

Savukārt monopolistam lielos vilcienos ir vienalga, kādus, un cik sarežģītus vingrinājumus tam liek izpildīt EM, jo visu to apmaksās Latvijas patērētājs, kā saka – “ Izpildīsim jebkuru kaprīzi par jūsu naudu!” .

EM piedāvātais modelis esošajam monopolistam ir pat izdevīgs, jo nepiedāvā uzreiz atdalīt visu monopolu pilnībā no tirdzniecības.

Šāds savdabīgs LG sadalīšanas modelis nav izdevīgs risinājums Latvijas patērētājam, taču tas ir izdevīgs “jaunajam investoram”, kuram EM tādējādi rada iespēju iegādāties tikai LG “filejas daļu” – Inčukalna krātuvi un maģistrālos cauruļvadus, atbrīvojot to no nepieciešamības iegādāties sadales sistēmu, kurai nepieciešamas nozīmīgas uzturēšanas izmaksas un rūpes, bez kurām droša gāzes apgāde Latvijas patērētajam nav iespējama.

Pasaka par Inčukalnu

Lai liberalizācija būtu sekmīga un tiktu īstenota, neradot zaudējumus valstij un sabiedrībai, ir svarīgi, lai “liberalizācijas modelim” būtu adekvāts juridiskais pamatojums. Diemžēl ar to ir pavisam savādi. EM apgalvo, ka tās piedāvātajam “liberalizācijas modelim” juridisko pamatojumu ir gatavojuši “ļoti kompetenti juristi”, taču ne atbildīgajai Saeimas Tautsaimniecības komisijai (kurai ir jāizskata šis modelis), ne Saeimas juridiskajam birojam EM tā arī nav iesniegusi un ļāvusi iepazīties ar šo “ļoti kompetento juristu” pamatojumu, neskatoties uz tai pamatoti norādītām acīmredzamām juridiskām pretrunām ar spēkā esošajām likumu normām un tiesas spriedumiem, tai skaitā par ļoti būtiskiem aspektiem. Piemēram, saistībā ar Inčukalna gāzes krātuves pazemes dzīļu piederību.

Svarīgi ir saprast: lai nodrošinātu sekmīgu gāzes tirgus darbību, nav būtiski, kam pieder pazemes dzīles, jo neatkarīgi no piederības ir iespējams nodrošināt to izmantošanu atbilstoši gāzes sistēmas un sabiedrības vajadzībām (kā to uzskatāmi parāda pat esošā situācija) - vienkārši katrā no gadījumiem būs jāīsteno tam atbilstošs risinājums, tāpēc būtiski ir skaidri un adekvāti apzināties, kāda ir esošā situācija, un paredzēt likumā atbilstošu regulējumu. Taču EM nez kāpēc rīkojas tieši pretēji – tā maldinoši cenšas interpretēt spēkā esošās likuma normas (pretēji pat tiesas spriedumos teiktajam) un reālo situāciju, lai likumprojektā tiktu ietvertas normas, kuras paredz valstij neizpildāmas saistības pret jauno “investoru”. Kādēļ valstij ir jāizrāda kādam tāda labvēlība?

Pasaka par drošību

Ļoti gribētos, lai tādas pašas rūpes EM izrādītu par gāzes apgādes drošumu, taču pretēji publiski skaļi apgalvotajam EM piedāvā īstenot “tirgus modeli”, kas ir ne tikai sarežģīts un dārgs, bet šis risinājums nenodrošina Latvijas patērētajam vajadzīgo gāzes apgādes drošumu, jo par to likumprojektā vispār nav padomāts! EM, kas ir šī likumprojekta virzītājs, ne tikai nav spējusi jēdzīgi izskaidrot, kā tad īsti tiks nodrošināts nepieciešamais piegāžu drošums Latvijas patērētājiem un kā nediskriminējoši tiks sadalītas ar drošumu saistītās izmaksas, īstenojot Ekonomikas ministrijas piedāvāto dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeli, pat vēl vairāk - kad Saeimas komisijas sēdē uz šo valsts enerģētiskajai drošībai nozīmīgo risku norādīja ne tikai deputāti (koalīcijas deputāti, kuri bija iesnieguši atbilstošus priekšlikumus), bet arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un sistēmas operators, EM pauda atkārtotu uzstājīgi noraidošu attieksmi attiecībā uz šādiem likumprojekta grozījumiem, kas radītu reālu mehānismu nepieciešamā dabasgāzes piegāžu drošuma nodrošināšanai un ar to saistīto izmaksu taisnīgai pārdalei. Kā arguments tam tika minēts, ka “Gazprom” esot apsolījis Ekonomikas ministrei nodrošināt gāzes piegādes.

Ir grūti noticēt, ka EM tik neadekvāti attiecas pret iespējamajiem apgādes drošuma riskiem. Drīzāk EM rīcība liek domāt, ka šāda situācija tiek apzināti veidota, lai, radot tiesisku neskaidrību un riskus, Latvijas gāzes tirgu padarītu mazāk pievilcīgu investoriem, tādejādi mazinot (vai pat izslēdzot) iespējamo konkurenci attiecībā uz LG aktīvu iegādi, kuri saskaņā ar EM virzīto likumprojektu ir jāpārdod ļoti īsos termiņos. Turklāt, ja ņem vērā, ka EM piedāvā nozīmīgi ierobežot iespējamo pretendentu loku, tas viss rezultātā būtiski samazina darījuma summu, par kādu to būs iespējams paveikt un kādam “investoram” iegūt EM sarūpēto LG “fileju”.

Pasaka par “zelta zivtiņu”

Latvijas problēmu atrisinājums atkal būs kārtējais “finanšu investors”. EM izstrādātais likumprojekts paredz ļoti specifisku izņēmumu, proti, nostiprināt finanšu institūcijām iespējas īstenot kontroli pār pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru un vienlaikus iespēju kontrolēt tām elektroenerģijas vai gāzes ražošanu vai tirdzniecību – pretēji ES tiesību normām un praksei, uz kuru atsaucas EM. Šāds noteikums faktiski rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz citiem iespējamiem investoriem.

Turklāt EM bez jebkāda loģiska pamatojuma ar likumu piedāvā nozīmīgi sašaurināt iespējamo pretendentu loku, liedzot iespējas piesaistīt stratēģisko investoru (piemēram, jebkādu ASV enerģētikas kompāniju) Latvijai stratēģiski svarīgai infrastruktūras pārvaldīšanai, kas būtu svarīgi Latvijas patērētājam un Baltijas tirgum kopumā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Inčukalna pazemes gāzes krātuves ekspluatāciju un attīstību, un atbilstošu valsts enerģētiskās drošības nodrošināšanu.

To nu diez vai būs spējīgs īstenot “finanšu investors”, sevišķi ņemot vērā, ka pēc Vācijas akcionāra aiziešanas tas paliks tandēmā ar Krievijas akcionāru. EM tā arī nav varējusi paskaidrot, kādēļ tieši “finanšu investors” būs spējīgs un ieinteresēts īstenot adekvātu Inčukalna infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, veicot tajā ilgtermiņa investīcijas, nevis ļausies kārdinājumam “optimizēt” savu ieņēmumu/izdevumu plūsmu, uz nebēdu “nodrāžot” pašlaik rūpīgi un pārdomāti modernizēto infrastruktūru (lielā mērā pateicoties vācu akcionāru stratēģiskajam redzējumam), lai maksimizētu savus ienākumus (kas ir galvenais “finanšu investora” darbības mērķis), bet, kad pienāks laiks izstrēbt savārīto – mēs varēsim maksāt vēlreiz par to visu.

Tāpēc, ja tik tiešām kādam rūp sistēmas drošums un efektivitāte ilgtermiņā – daudz svarīgāk būtu piesaistīt nevis finanšu, bet gan stratēģisko investoru. EM likumprojekts gan nez kāpēc ir mērķtiecīgi veidots tā, lai to nepieļautu.

Pasaka par “pūķi baisuli” un laimīgām beigām

Ir jau ierasts, ka valstij būtiski lēmumi Saeimā tiek pieņemti, balstoties nevis uz racionāliem, pamatotiem argumentiem, bet gan saskaņā ar koalīcijas padomes lēmumu - arī šoreiz tāds ir jau pieņemts. Tāpēc jebkādi mēģinājumi Saeimā diskutēt par gāzes tirgus liberalizāciju pēc būtības (vēl jo vairāk – uzrādot EM piedāvātā priekšlikuma neatbilstības) tiek interpretēti kā mēģinājumi aizkavēt gāzes tirgus liberalizāciju.

Diemžēl ir jāatzīst, ka tieši EM rīcība, piedāvājot visnotaļ īpatnēju “liberalizācijas modeli” un nespējot to pamatot, bet paužot klaji nekompetentus un maldinošus argumentus, ir galvenais iemesls, kāpēc rodas “sarežģījumi” un liberalizācijas process aizkavējas.

Nenoliedzami, pēc iespējas ātrāk ir jāpabeidz Latvijas gāzes tirgus liberalizācija - ņemot vērā, ka jau tuvākajā nākotnē Latvijai būs pietiekamas tehniskās iespējas gāzes piegāžu diversifikācijai un nebūs vairs nekādu juridisku šķēršļu nodrošināt arī Latvijas patērētājam iespēju izmantot liberalizēta gāzes tirgus iespējas.

Diemžēl līdzšinējā EM rīcība nekādi nevar tikt vērtēta kā kompetenta un situācijai atbilstoša – EM ne tikai nav spējusi sagatavot savlaicīgu tirgus liberalizācijas priekšlikumu, pēc būtības tā arī nav spējusi piedāvāt reālu modeli Latvijas gāzes tirgum.

Notiekošais ap Enerģētikas likuma grozījumiem rada pamatotas bažas par to, cik kompetenti un vai vispār atbilstoši Latvijas patērētāju interesēm pašlaik tiek īstenots gāzes tirgus liberalizācijas process - vai tas tiek īstenots, rūpējoties par Latvijas patērētāja interesēm un valsts enerģētisko drošību, vai, piesedzoties ar to un nepieciešamību veikt gāzes tirgus liberalizāciju, patiesībā tiek lobētas atsevišķas biznesa intereses, kuru īstenošana var apdraudēt sekmīga un efektīva gāzes tirgus darbību, jo sevišķi ilgtermiņā. Un kārtējo reizi likt mums visiem apmaksāt šo kādam sacerēto pasaciņu.

“Jāj un jāj un neapstājas…”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...