Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pamazām tuvojas Latvijas rudens kulminācija – novembris – politiķu mutēs kaismīgi saukts par patriotu mēnesi. Tas ir laiks, kad esam pieraduši runāt un uzstāties par aizgājušo laiku varoņiem, bet kā būtu parunāt par mūsu dienu varoņiem – ražotājiem un darba devējiem, kuri ik dienu cīnās par Latvijas marku un tās atpazīstamību; darbavietām galvaspilsētā un reģionos, neļaujot uz svešatni aizplūst mūsu cilvēkiem un iznīkt apdzīvotām vietām? Kā būtu pieminēt mūslaikos kritušos varoņus – nevienlīdzīgajā konkurences cīņā bankrotējušās vai globālajām korporācijām pārdotās nacionālās ražotnes?

Šoreiz par alus nozari. Kā spilgtāko notikumu pāris šogad jāmin – „Bauskas alus” pārdošanas darījums Dānijas „Royal Unibrew” meitasuzņēmumam „CIDO Grupa” un Saeimas atbildes gājiens – akcīzes nodokļa samazinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, diskriminējot Latvijai tradicionālo alus darīšanu.

Skandalozi, bet mūsu nodokļu politika panākusi to, ka viens no stabilākajiem alus ražotājiem ar populāru alus zīmolu – Bauskas alus – vairs nav spējis pretoties globālajai konkurencei un bijis spiests jūnija sākumā pārdoties dāņu biznesa impērijai. Vai turpmāk tas būs tas pats alus vai arī no tā pāri paliks tikai etiķetīte, to nezina neviens. Turklāt šis nebūtu pirmais piemērs Latvijas biznesa vēsturē. Atcerēsimies, kas notika ar alus darītavām „Lāčplēša alus” un „Līvu alus”, kad tās iegādājās „CIDO Grupa”.

„Tiesiskuma koalīcija” šo lietu piefiksēja un tautai deva zīmi, ka saprot situācijas nopietnību. Jūlija sākumā Saeima, lemjot par akcīzes nodokļa samazinājumu, izlēma 15% apmērā samazināt nodokļu slogu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet alum saglabāt esošo. Vēstījumu sapratām – dzeriet šņabi, ja vēl neesat Latviju pametuši! Lai tie vietējie aldari... iet zaļās pļavās, jo – būsim reāli – globālie spēlētāji, kuri bieži vien alu ražo jau ārpus Latvijas robežām, saglabājot vien simt un vairāk gadu senus zīmolus, izdzīvos.

Var, protams, lepoties ar Latvijas alu, kas esot smeķīgāks par jebkuru citu savu vārdabrāli visā plašajā pasaulē, un būt starp vārgākajiem alus dzērājiem Eiropā, vienlaicīgi neatpaliekot kopējā patērētā alkohola ziņā no tādām alus lielvalstīm kā Austrija, Vācija, Polija, Īrija. Tā, piemēram, nesen publiskotie Slimību profilakses kontroles centra provizoriskie dati liecina, ka pērn provizoriskais absolūtā alkohola patēriņš vecuma grupā 15+ Latvijā sasniedzis jaunu antirekordu – 13,2 litrus absolūtā alkohola. Savukārt 2016. gada Kirin Beer University apkopotie dati par alus patēriņu dažādās valstīs liecina, ka Latvija ar 74,3 litriem patērētā alus uz vienu iedzīvotāju gadā ierindojas 15. vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Jautāsiet, kur paliek starpība? Elementāri – šņabī, visbiežāk importa šņabī.

Turpretim Igaunijā tā pati Kirin Beer University apkopotā informācija par 2016. gadu liecina, ka uz vienu iedzīvotāju alus patēriņš sasniedzis jau 89,5 litrus gadā. Turklāt, kā informē Igaunijas Sociālo lietu ministrija, tas notiek apstākļos, kad pērn ziemeļu kaimiņi sasnieguši mazāko alkohola patēriņu aizvadītājos desmit gados vecuma grupā 15+ – 10,1 litru absolūtā alkohola uz vienu personu. Šobrīd Igaunija salīdzinājumā ar Latviju ir alus lielvalsts, kurā samazinās kopējais patērētā alkohola daudzums, bet rodas aizvien jaunas kraft tipa jeb mazās alus darītavas. No Baltijas kaimiņapgabalu aldariem jau esmu dzirdējis atsauksmes par Igauniju kā Baltijas kraft alus meku. Tā, lūk!

Iespējams, tā ir apzināta Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņa struktūras maiņa – no alus uz šnabi, precīzāk sakot – stipriem alkoholiskiem dzērieniem. Tā, piemēram, luksemburdzieši, nu jau bijusī alus cienītāju nācija, divās desmitgadēs no 20.gadsimta 70. līdz 90. gadiem kļuva par vīna patērētājiem. Latvijā ir spēcīgāks stiprā alkohola lobijs, kas, būsim godīgi, pamatā pārstāv importa produkciju. Arī globālajiem aldariem esošā situācija ir izdevīga, jo salīdzinošā klusumā ļauj prihvatizēt (par lētu naudu attiecīgā brīdī pārpirkt) un izkliedēt Latvijai tradicionālo aldaru nozari, likvidējot darbavietas reģionos un nodrošinot papildu noieta tirgu savai produkcijai nākotnē. Faktiski daudzskaitlīgo lobiju varā esošā Saeima vietējos ražotājus turpina nodot saplosīšanai globālo ražotāju dzirnavās.

Šis ir laiks, kad savu vārdu vajadzētu sacīt akadēmiķiem, vietējiem ražotājiem, nozarē nodarbinātājiem un plašākai sabiedrībai. Aldaru nozari Latvijā ir vēl iespējams glābt, bet ir nepieciešama politiska griba nodokļu un veselības aizsardzības politiku veidot tā, lai, samazinot kopējo alkohola patēriņu, tiktu aizsargāts vietējais aldaris. Latvijai nav jābūt par importa produktu patēriņa vietu. Latvijai ir jākļūst par Baltijas jūras reģiona alus darīšanas centru, uz kuru smelties pieredzi brauc no tuvienes un tālienes. Saka, mazs cinītis gāž lielu vezumu. Ticu, ka Saeima mainīs nodokļu politiku attiecībā uz Latvijas aldariem tikai tad, kad to pieprasīsim mēs – Latvijas cinīši. Latvijas aldaru tradīcijas un nākotne ir mūsu rokās.

Novērtē šo rakstu:

24
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi