Tie paši “saskaņieši” klusītēm turpina bīdīt Rīgas teritorijas attīstības plānu

Šis Rīgas teritorijas attīstības plāns (RTAP) līdz 2030. gadam ir vairāk nekā svarīgs dokuments, jo tas noteiks galvaspilsētas dzīvi un mikrorajonu faktisko attīstību, būvniecības procesus, daudzu veidu uzņēmējdarbības izvietojumu, dzīvojamo un ražošanas ēku celtniecību utt., būtībā — Rīgas nākotni visai nākamajai desmitgadei.

Vairāki aptaujātie mikrorajonu un apkaimju biedrību aktīvisti atzīmē, ka šī fundamentālā plānošanas dokumenta apspriešana līdz šim ir parādījusi, ka tam derētu kārtīga pārstrādāšana, jo pat “ķeksīša” stila sabiedriskajās apspriešanās izskanējuši tādi jautājumi, kurus jaunais plāns nerisinās.

Piemēram, arhitekts O. Ozols apspriešanas sapulci nodēvēja par “kārtējo formālo sanākšanu”, nevis pasākumu, kurā plānotāji tiešām ko vēlētos uzzināt no iedzīvotājiem un apspriest, lai plānos iekļautu reālus ierosinājumus, kas nākuši no reāliem rīdziniekiem.

Atgādināšu, ka iepriekšējo gadu Rīgas pilsētas plānošanas dokumentos, tā kā rīdzinieki tiem pastiprināti nesekoja līdzi, pēkšņi izrādījās iekļauts “kapu tramvajs” un visi pašreizējie Barona, Čaka utt. ielu nebeidzamie remonti un citi tamlīdzīgi brīnumi.

Vai mums ir garantija, ka RTAP 2030 nav paslēptas nākamās “nano” un "otkatu" štellītes? Vai nu ārkārtas, vai kārtējās pašvaldību vēlēšanās beidzot vēlētāji padzīs shēmotājus no varas, taču viņi būs paspējuši plānošanas dokumentos atstāt savas “dzeguzes olas” uz vēl nākamajiem desmit gadiem!

Rīgas domes vadības spice, grimstot korupcijas skandālos, patlaban sabiedrībai nepamanīti “dzen” caur domi it kā “tehnisku" dokumentu, kas patiesībā ir fundamentāls plānošanas pamatdokuments. Jo mēs visi zinām, ka no plānojuma un teritorijas statusa zemes cena konkrētajā vietā var būtiski pieaugt — pat vairākkārtīgi. Vai mēs varam labticīgi uzticēties plāniem, kuru izstrādes procesu vadīja cilvēks, kurš ir aizdomās turamais kriminālprocesā?

Piemēram, Maksims Tolstojs vadīja ne tikai Rīgas domes Attīstības komiteju, bet bija arī Rīgas tūrisma attīstības biroja valdē. Šo te “konsultantu” izpratne par pilsētas attīstību līdz šim drīzāk izskatījusies pēc shēmošanas attīstības, turklāt ar Latvijā līdz šim neredzētu bezkaunību. Rīgas attīstības plāna pieņemšanu tāpēc iedzīvotāji nedrīkst atstāt savā vaļā.

Taču plāna saturam ir jāpievēršas ne tikai Rīgas domes līdzšinējās valdošās koalīcijas apšaubāmās reputācijas dēļ. Plānam pašam par sevi redzami trūkumi, piemēram, šis plāns acīmredzami nav salīdzināts ar Mārupes un citu apkārtējo pašvaldību attīstības plāniem. Sevišķi to var redzēt tirdzniecības centra “Spice” apkārtnē, kur Mārupes pusē Ulmaņa gatvei tiek būvēti jauni biroju centri, kas radīs vēl lielākas transporta problēmas.

Rīdziniekiem arī sāk interesēt, kādā veidā Pierīgas iedzīvotāji, tajā skaitā, piemēram, jūrmalnieki, piedalīsies Rīgas ielu uzturēšanā, kuras visi intensīvi lieto, braucot no “guļamrajoniem” uz darbavietām Rīgā. Vai par galvaspilsētas infrastruktūru turpinās maksāt tikai rīdzinieki? Vai Rīgas nodokļu maksātājiem jābūt diskriminētiem un jāmaksā arī par Baltezera “biezajiem”? Pašreizējais plāns uz šiem jautājumiem atbildes nesniedz.

Nav nekādas pazīmes, ka Rīgā beidzot būtu sākuši domāt par visai arhaiskās Rīgas transporta sistēmas pārplānošanu. Nemaz nerunājot par juceklīgo sabiedriskā transporta iekārtojumu (labākais piemērs — trīs gadus intensīvi plānoja nevis tramvaju uz Purvciemu un Dreiliņiem, kur dzīvo vismaz 50 tūkstoši, bet uz... kapiem), nav redzams, ka pilsētas vadība plānotu nākotnes Rīgai atbilstošu automašīnu, elektromobiļu, velosipēdu, e-skūteru, sabiedriskā transporta, gājēju proporciju pilsētas ielās. Ar tagad plānotām ielām mums būs jādzīvo vai jāmokās ilgus gadus. Lielākais Satiksmes departamenta sasniegums — sapratuši beidzot, ka nevajag vienā vasarā remontēt trīs paralēlas maģistrālās ielas vienlaicīgi.

Vienlaikus zināms, ka notiek darbs pie vēl viena ļoti svarīga dokumenta visas valsts līmenī. Tas ir Nacionālais attīstības plāns līdz 2027. gadam. Neatkarīgi no plānā ieliktajiem mērķiem galvenais jautājums ir — no kurienes tiks ņemti līdzekļi? Tas attiecas arī uz Rīgas kā nozīmīgākā Latvijas ekonomikas vilcējspēka attīstību. Vai nauda attīstībai tiks ņemta tikai no nodokļiem? Protams, nē: visi cer uz Eiropas naudu.

Taču arī ES daudzgadu budžets tieši šobrīd atrodas izstrādes stadijā, un mēs vēl nezinām, vai un kādas vispār būs prioritātes ES līmenī! Arī citur Latvijā izstrādā savus teritoriālās attīstības plānus. Vai tad nebūtu saprātīgāk ar valdības vai Saeimas lēmumu nolemt: “Izstrādāt šos plānus tikai pēc ES daudzgadu budžeta pieņemšanas, patlaban nolemt uz 2 gadiem pagarināt veco plānu lietošanu”?

Visi zinām, ka mūsu iedzīvotāju uzticēšanām dažādiem valsts un pašvaldību plāniem ir relatīvi zema. Lai uzticēšanos vēl vairāk nepazeminātu, RTAP 2030 (un arī visi citi līdzīgi plānošanas dokumenti citās pašvaldībās) būtu jāapstiprina tikai tad, kad ir skaidrība par teritoriālo reformu Latvijā. Sevišķi ņemot vērā nepieciešamību salāgot Rīgas un Pierīgas attīstību. Piemēram: ja pieņemsim Rīgas attīstības plānus tagad, bet pēc tam būs izmaiņas Pierīgas pašvaldībās, kādām apvienojoties vai mainoties robežām, vai tas būs ilgtspējīgs lēmums?

No RTAP 2030 jāizkasa ārā ne tikai “kapu tramvajam” līdzvērtīgas idejas (aktīvistiem jāiet visam cauri ar palielināmo stiklu!), bet arī jāveic plāna vispusīga analīze, iesaistot dažādu jomu speciālistus. Tas ļaus pilnveidot plānu atbilstoši rītdienas Rīgai. Tikai pēc tam to vajadzētu virzīt apstiprināšanai Rīgas domē.

Novērtē šo rakstu: