Tie, kas sadomājuši izvirzīt kaut kādas prasības indiešu „studentiem”, smird pēc rasisma!
Guntis Bojārs, „sabiedriskā” Latvijas Televīzija14.10.2024.
Komentāri (108)
Iesaki rakstu: 
Ēdienu piegādes kurjeriem turpmāk būs jāiziet “sanitārais minimums”, un kursi par šo “minimumu” būs latviešu valodā, - tāds plāns šobrīd esot Zemkopības ministrijai, ziņo TV3 ziņas. Nav šaubu, ka galvenie adresāti ir ārvalstu studenti no Indijas, Šrilankas un citām Āzijas valstīm, kas šobrīd līdzās studijām piestrādā par Wolt un Bolt kurjeriem un kuriem šāda prasība varētu nozīmēt palikt bez šī darba. Un šajā ziņā man trīs domas.
Pirmā. Ja šis plāns ir tiešām satraukums par higiēnu, tad “sanitārā minimuma” kursi būtu jāiziet visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas iepērkas veikalos un apčamda jebko no iepakotas pārtikas. Citādi – ja kādam bail, ka kurjeri “zog un ēd”, nav nekādu problēmu ēdienu labi iepakot un nomarķēt, lai tam neredzami kurjeri nevar piekļūt, kā to dara, piemēram, Lido un citi ēdinātāji. Ja ir problēmas, tad, nešaubos, Wolt un Bolt kurjeru par to soda.
Otrā. Ja šis ir plāns šos kurjerus ar “sanitārā minimuma” kursiem latviešu valodā sodīt, ka viņi neprot valodu, tad te atgādināšu viena “Aizliegtā paņēmiena” raidījuma atziņas, ka Latvijas valsts jau gadu gadiem nespēj izvirzīt prasības un nodrošināt šiem ārvalstu studentiem pieejamus latviešu valodas kursus. Nav skolotāju, nav vēl sazin kas, bet nav. Un man arī ļoti patiktu, ka viņi spētu runāt mazliet latviski.
Un trešā doma. Ja kāds man saka, ka šie visi kurjeri esot šmulīgi un tāda ir viņu kultūra, un varbūt tagad beidzot ir plāns viņus pārmācīt, tad aicinu šos “kultūras” cilvēkus pastaigāt kaut vai pa Rīgas mikrorajoniem un pie miskastēm novērot, kāda ir mūsu pašu “kultūra”.
Kopsavilkums. Saprotu, ka daudziem ir aizspriedumi (to rāda arī pētījumi) pret šiem vizuāli gana atšķirīgajiem cilvēkiem no mums - latviešiem, bet... Viņi ir cilvēki, kas ir šeit un ir ar mums! Un šāds Zemkopības ministrijas plāns ar vāji maskētām rasisma pazīmēm man rada jautājumu, vai mēs tiešām esam tik sīka nācija, ka mums jābaidās un jāpazemo, piedodiet, daži indieši?!
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
