Ticiet man: vai nu ļaujiet mums turpināt zagt un pļekarēt, vai arī "airBaltic" bankrotēs, - citu iespēju nav!
Klāvs Vasks, „airBaltic” padomes priekšsēdētājs03.10.2024.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Turpinot plašās diskusijas par "airBaltic" lomu Latvijas ekonomikā, vēlos uzdot provokatīvu jautājumu: vai Latvijas valdībai vajadzēja ļaut "airBaltic" bankrotēt COVID-19 krīzes laikā 2020./2021. gadā, kad uzņēmums saņēma būtisku valsts atbalstu 350 miljonu eiro apmērā?
Šis jautājums turpina radīt diskusijas par to, cik pamatoti bija ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai uzturētu uzņēmuma dzīvotspēju un attīstību.
Modelēsim alternatīvu scenāriju — kas būtu noticis, ja "airBaltic" tiktu atstāts likteņa varā un bankrotētu? Tūkstošiem cilvēku paliktu bez darba, reģionālā savienojamība sabruktu, un Latvijas starptautiskā loma aviācijas tirgū samazinātos.
Sabiedrība naivi diskutēja, ka pēc COVID-19 krīzes un kara sākšanās kāds cits spēlētājs ienāktu Latvijas tirgū un aizstātu "airBaltic", piedāvājot tādu pašu ekonomisko pienesumu un reģionālo savienojamību.
Nekas tāds nenotiktu! Tieši otrādi, realitātē šāda mēroga uzņēmums un ieguldījums būtu ilgtermiņa zaudējums valstij un sabiedrībai, ko ārvalstu kompānijas nekompensētu.
Sniegtais atbalsts, kas tika izlietots darbinieku algu izmaksām (no kuriem daļa atgriezās valsts budžetā nodokļu veidā), piegādātāju saistību izpildei (degvielas, remonta, lidostu u.c. maksājumiem) un obligāciju turētājiem, kā arī lidmašīnu līzinga kompānijām – vai šos izdevumus varētu uzskatīt par izšķērdību vai nepamatotiem?
Ja būtu ļauts "airBaltic" bankrotēt, neizbēgami rastos morāli jautājumi par Latvijas valsts atbildību pret uzņēmuma kreditoriem, tostarp tiem, kuri tur uzņēmuma izsniegtās obligācijas par 250 miljoniem eiro. Visticamāk centieni atgūt zaudējumus tiktu vērsti gan pret uzņēmumu, gan pret valsti. Kāds būtu valsts finansiālais slogs šādā gadījumā?
Kā "airBaltic" padomes priekšsēdētājs — vai man tagad ir jāapvaino Gauss par šo līdzekļu izlietojumu neparedzētas krīzes laikā? Tieši pretēji — uzņēmuma ambiciozais plāns sniegt pienesumu, realizējot stratēģiskus izaugsmes plānus un IPO procesu, uzskatāms par atbildīgu rīcību.
Kritizēt šo pieeju ir nepamatoti, īpaši ņemot vērā plašākas valsts kā akcionāra intereses. "airBaltic" sniedz valstij būtisku vērtību, vairāk nekā tikai finanšu rādītājus. Tas ir lielākais pakalpojumu sniedzējs savā sektorā, apsteidzot mūsu kaimiņus Lietuvu un Igauniju, kā arī veicina Latvijas IKP — tas veido aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta.
"airBaltic" pēdējo gadu laikā ir uzrādījis rekordaugstus EBITDAR (jeb peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas izdevumiem) rādītājus. Tas apliecina, ka "airBaltic" ir spējis pielāgoties sarežģītiem apstākļiem, neskatoties uz globālajām krīzēm, un uzrādīt spēcīgus darbības rezultātus.
Vai mēs gribētu, lai Latvijas valsts karogs pazūd no Eiropas debesīm? Vai sabiedrība būtu gatava samierināties ar to, ka Latvija kļūst atkarīga no citu valstu lidsabiedrībām? "airBaltic" ne tikai simbolizē Latvijas nacionālo lepnumu, bet arī ir būtisks spēlētājs ekonomikā. Izvēle atbalstīt uzņēmumu bija izvēle par nākotni — gan ekonomisko, gan stratēģisko.
Salīdzinot 580 miljonu eiro ieguldījumu "airBaltic" 29 gadu laikā, tas ir proporcionāls, ja to mērām pret ekonomisko ietekmi. Valsts ik gadu iegulda aptuveni 200 miljonus eiro sabiedriskā transporta uzturēšanai. Savukārt "airBaltic", kas veido aptuveni 2% no Latvijas IKP, sniedz valsts ekonomikai daudz tiešāku un tūlītēju atdevi. Ja valsts ir gatava dot simtiem miljonu eiro subsīdijas citiem transporta nozares projektiem, kāpēc sabiedrība uzskata, ka "airBaltic" atbalsts būtu izšķērdīgs, ņemot vērā tā milzīgo pienesumu Latvijas IKP un savienojamībai?
Ņemot vērā, ka „Rail Baltica” projektā valsts ieguldīs miljardus, kas ir nesalīdzināmi vairāk nekā "airBaltic" miljoni, rodas jautājums, vai pēc desmit gadiem sabiedrībai šīs izmaksas nešķitīs nenozīmīgas salīdzinājumā ar to, ko "airBaltic" sniedz Latvijas ekonomikai šobrīd un nākotnē? Vai šie milzīgie ieguldījumi attaisnosies tāpat kā tas ir redzams ar "airBaltic"? Vai pēc gadiem mēs neskatīsimies uz Rail Baltica kā ieguldījumu, kas norija miljardus, kamēr "airBaltic", ar daudz mazākiem ieguldījumiem, turpināja būt par Latvijas ekonomikas stūrakmeni?
"airBaltic" piemērs ir atgādinājums, ka stratēģiskas investīcijas uzņēmumos, kas spēlē būtisku lomu valsts ekonomikā, ir pārdomāts ilgtermiņa ieguldījums. Mēs esam liecinieki tam, kā šis lēmums veicina Latvijas ekonomisko izaugsmi un reģionālo konkurētspēju. IPO process pierādīs, ka "airBaltic" ne tikai atgūs valsts atbalstu, bet arī turpinās augt, stiprinot Latvijas kā aviācijas centra lomu Baltijas reģionā.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
