Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ticība varai

Jānis Erlats
16.06.2018.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.

Informāciju par šiem notikumiem var iegūt angļu valodā, jo latviešu valodas datumu vikipēdijā tie nav pieminēti. Tikpat būtisks fakts kā Molotova – Ribentropa slepeno papildprotokolu oficiāla atzīšana, kas kļuva par Latvijas Republikas tiesiskās atjaunošanas pamatu, ir pazudis no latviskās atmiņas. Kamēr uzvarētāji emocionālā angļu valodā raksta vēsturi, tikmēr zaudētāji klusē.

Katras valsts pagātnē iespējams atrast neviennozīmīgi vērtētus notikumus, no kuriem iespējams izveidot citas - paralēlās vēstures kontūras. Turklāt, ja šis notikums no abām iesaistītām pusēm atzīts par slepenu, tad strauji pieaug atšķirīgās vēstures ticamība. Slepenības statuss ļauj daudz precīzāk fokusēt vēstījuma adresātu, kas parasti ir vara, nevis sabiedrība. Trešās puses iesaistīšanās pēc vairāku gadu desmitu klusēšanas liecināja par vēlēšanos radikāli mainīt pārrobežu varu savstarpējās attiecības.

Šai rakstā pievērsīšu uzmanību tiem it kā eksistējošiem septiņdesmito gadu dokumentiem, kas bija paredzēti nākamajiem padomju valsts vadītājiem. Gados jaunie komunistu līderi saprata, ka visapkārt valsts robežām ir izveidojušās sociālās labklājības valstis, kuru saimniecību pamatā ir tirgus ekonomika. Nākotnē neizbēgami vajadzēs reformēt pašu sociālistisko saimniecību un līdz ar to arī vairākās paaudzēs par svētiem uzskatītos komunisma pamatprincipus. Tas radīs plašu sabiedrības neapmierinātību un arī lielu risku zaudēt varu. Slepenajos dokumentos bija paskaidrojumi par to, kādā veidā vispārējās neapmierinātības apstākļos ticība pastāvošai varai ne tikai saglabātos, bet pat pieaugtu.

Septiņdesmitajos gados vairākās zinātņu nozarēs padomju valsts atpalicība no Rietumiem bija milzīga. Galvenais iemesls bija jauno zinātņu neatbilstība komunisma dogmām un to pasludināšana par viltus zinātnēm. Psiholoģijā studentiem joprojām bija jāpierāda Zigmunda Freida nepareizie uzskati, kamēr Rietumos uz šī pamata jau bija izveidojušās desmitiem zinātņu nozaru. Tikai šajā gadu desmitā sāka parādīties pirmie nopietnie raksti, kuros pieļāva, ka cilvēka dvēseli tik tiešām var attiecināt uz dzīvnieciskiem instinktiem un domāšanas nozīme cilvēka dzīvē ir par daudz pārspīlēta.

Stabila sabiedrība var pastāvēt tad, ja neapmierinātais nedosies pie kaimiņa nolūkā izlabot netaisnību, bet vērsīsies pie paša vainīgā - valsts iestādēm. Vislielākais varas drauds ir neapmierinātu sociālu kustību veidošanās, kas novestu pie protestiem un sacelšanās. Lai to nepieļautu, ikvienam indivīdam ir maksimāli jāatšķiras no otra, lai viņu vairāk interesētu savas, nevis citu problēmas. Ideālā variantā sabiedrība sastāvētu no individualitātēm un tajā nebūtu cilvēku ar diviem pilnīgi vienādiem uzskatiem. Varas lauku veidotu dažādi, savstarpēji haotiski vērsti vektori, kuru kopējais spēks būtu nulle. Haosa doktrīnai ir universāls pielietojums – savā valstī tā stabilizē varu, bet valstīs ar augstu kopējā skaitļa spēku tā pazemina šo skaitli, līdz ar to graujot attiecīgās valsts ideoloģiskās doktrīnas. Tā ir galvenā atšķirība no iepriekšējām teorijām, kad neapmierinātības izraisīšana ar varu citā valstī draudēja ar to pašu savā valstī.

Lai cilvēks vairāk uzmanības pievērstu savām, nevis sabiedrības interesēm, tika sniegts daudz konkrētu ieteikumu. Piemēram, darba ņēmējiem jādod vairāk tiesību, nekā darba devējs ir spējīgs dot. Neapmierinātie sapratīs, ka pret tik varenu organizāciju kā valsts viņu spēki būs par vājiem, tāpēc savu enerģiju veltīs personīgām, nevis sabiedriskām interesēm. Ieteikumu mērķis bija palīdzēt cilvēkiem nonākt pie secinājuma, ka viņi apkārtni nevarēs izmainīt, toties varēs izmainīt savu attieksmi pret to.

Īpaša uzmanība veltīta cilvēka “es” stāvokļiem un uzvedības psiholoģijai. Bērns vienmēr mīlēs savus vecākus neatkarīgi no tā, vai viņi ir labi vai slikti. Varas uzdevums ir nepieļaut bērna kļūšanu par pieaugušo, kas nodrošinātu beznosacījumu mīlestību pret varu. Bērnišķīgais ir jāpasludina par pareizo dzīvesveidu. Tad, piemēram, nevajadzēs cenzūru, jo bērns nesapratīs izlasīto tekstu, bet savus uzskatus veidos no citu atsauksmēm. Varai jārada vajadzīgā attieksme, nevis jāanalizē teksts.

Attieksme pret varu atšķiras arī vīriešiem un sievietēm. Vīrieša bioloģiskajā dzīvē nav sievietēm raksturīgo ciklu, kas būtiski ietekmē abu dzimumu domāšanu. Ja vīrieša agresija ir vērsta uz āru, kas viņu padara par labu karavīru, tad sievietes agresija ir vērsta uz iekšu – cīņā par labākiem sadzīves apstākļiem. Varai vajadzīgi nevis neapmierināti karavīri, bet gan cilvēki, kas savu agresiju nevērš pret varu. Teorētiski tam vajadzētu palielināt vardarbību ģimenē, tāpēc radikāli būtu jāmaina izpratne par mazāko sabiedrības šūniņu – ģimeni. Sievišķīgās domāšanas dominēšana ir tikpat svarīga kā bērnišķīgā dzīvesveida propagandēšana.

Šie padomi bija paredzēti nevis sabiedrībai, bet gan reformatoriem – jaunās sistēmas izveidotājiem. Dresētājiem bija jāzina, kā savaldīt dzīvniekus, to negācijas novirzot uz pātagu, bet pašiem ar cukurgraudiņu palīdzību kļūstot par dzīvnieku aizstāvi un labvēli. Bioloģiskā būtne varēja pati izvēlēties savu pātagu, taču nevarēja mainīt sistēmu. Topošajiem reformatoriem vajadzēja noticēt, ka psiholoģijas likumi ir pietiekami stingrs pamats, uz kuriem varētu balstīt nākotnes sabiedrības modeli.

Slepenības statusa piešķiršana kādam dokumentam nozīmēja pastiprinātu interesi par to no konkurentu puses. Ja tādās zinātņu nozarēs kā kibernētika vai biotehnoloģijas tie bija kā apzināta dezinformācija ar mērķi aizkavēt šo zinātņu attīstību, tad psiholoģijā slepenības statuss palīdzēja veikt ideoloģiskas diversijas. Līdz pat 1984. gadam, kad Santa-Fe pilsētā darbību sāka “vadāmā haosa” institūts. Līdzās atradās ASV kodolcentrs, tāpēc tā bija pret informācijas noplūdi vislabāk aizsargātā zona pasaulē. Visā nopietnībā tika uzsākti pētījumi, vai tehnoloģijas no dabas zinātņu jomas var tikt pārnestas uz sociālo sfēru.

Kopš šiem notikumiem pagājuši vairāki gadu desmiti, tāpēc no mūsdienu augstumiem var atskatīties uz varas mēģinājumiem mainīt cilvēka apziņu un problēmām, kuras šajā ceļā bija jārisina. Temats ir ļoti plašs, tāpēc kā piemēru izmantošu tikai vienu no bioloģijas nozarēm – ģenētiku. Gēnu pārlikšana no viena organisma uz otru ļāva pārvarēt dabā pastāvošās sugu robežas un attīstīt tehnoloģijas, kas nebija iespējamas krustošanas gadījumā. Ja vara psiholoģijas gadījumā varēja ietekmēt cilvēka apziņu, tad ģenētiskajā līmenī tā bija spiesta atzīt savu bezspēcību. Atklājumi ģenētikā ir nopietns arguments uzskatam, ka cilvēka dvēseli var atvasināt no dzīvnieciskiem instinktiem.

Lai cik pievilcīgs varai liktos pieņēmums, ka vīrieša un sievietes domāšanas atšķirību nosaka konkrēts gēns, tas tomēr ir kļūdains. Mūsdienu biotehnoloģijas cilvēku var pārveidot kā bioloģisku būtni, taču cilvēka apziņas darbību tā nespēj ietekmēt. Zinātne var izmainīt genotipu, bet ne fenotipu. Priede mežā izaug taisna, bet uz lauka līka, kaut gan tās genotips ir vienāds. Ārējie apstākļi rada atšķirīgu fenotipu, kuru ietekmēt nav mūsdienu zinātnes spēkos.

Cilvēkā fenotipa maiņa notiek vēl ātrāk. Noņemot asins analīzes pirms un pēc šļirces parādīšanas, reizēm konstatē ķīmiskas izmaiņas asinīs. Paša cilvēka genotips nav mainījies, tāpēc pārsteidzošs ir placebo efekta ātrums. Lai to izskaidrotu, zinātnes teorētiskai bāzei jābūt citādai.

Visi līdzšinējie zinātnes sasniegumi mehānikā, ķīmijā, fizikā, ģenētikā, psiholoģijā ir vērsti uz cilvēka kā bioloģiskas būtnes iznīcināšanu. Tajā pašā laikā cilvēkam ir liegta iespēja izdarīt izmaiņas apziņas laukā, kurā tas var nokļūt tikai īslaicīgi. Ar šo spēju cilvēks atšķiras no dzīvnieka, tāpēc sevi var uzskatīt par radošu būtni. Lai sevi nesalīdzinātu ar dzīvnieku, bet gan ar apziņu, nepieciešams cits uzskats par cilvēka būtību. Tas ir cieši saistīts ar ticību varai un tieši atkarīgs no pašas varas.

Novērtē šo rakstu:

17
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...