Iesaki rakstu: 
Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā aizturētajam un apcietinātajam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam transporta jautājumos un pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietniekam Leonardam Tenim KNAB izmeklētāji piedāvājuši sadarboties un liecināt par citām Mercedes autobusu iepirkuma kukuļošanas lietā iesaistītajām amatpersonām. Taču, kā liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā, Tenis sadarbībai ar izmeklētājiem nav piekritis, jo uzskata, ka šajā lietā aizturēts nepamatoti.
Tiesa, pēc vairāku ar izmeklēšanas iestādēm saistītu avotu Pietiek atzītā, KNAB izmeklētāji šim Teņa viedoklim nepiekrīt, uzskatot, ka pierādījumi pret Teni ir skaidri un nepārprotami. Turklāt noprotams, ka Daimler lietā izmeklētāju uzmanībā bez RS valdes priekšsēža Leona Bemhena, kuru no amata šonedēļ atstādināja, ir vēl vairākas augstas, arī tagad esošas Rīgas domes amatpersonas, kā arī citos valsts uzņēmumos patlaban strādājošas amatpersonas. Pēc avotu sacītā, esot tikai laika jautājums, kad Daimler kukuļošanas lietā aizdomu mākoņi savilksies pār vairāku augstu amatpersonu galvām.
Advokāts: Tenis neliecina
Sadarbību ar izmeklētājiem un sadarbības (liecību sniegšana par smagākiem noziegumiem vai citiem dalībniekiem) atalgošanu ar vainas mīkstināšanu (lemj ģenerālprokurors) paredz pirms pāris gadiem grūtās un ilgās Saeimas diskusijās pieņemtie Kriminālprocesa likuma grozījumi. Bijušais tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, Tautas partijas līderis Mareks Segliņš grozījumus nodēvēja par stukaču likumu. Tomēr pēc tiesībsargājošās iestādēs strādājošu Pietiek avotu sacītā, šī kriminālprocesa norma kopš tās spēkā stāšanās (2009.gada 1.jūlijs) izmeklētāju darbā ir bieži piemērota un palīdzējusi smagu, arī ar korupciju saistītu noziegumu atklāšanā.
Arī Tenim, kam Daimler kukuļošanas lietā piemērots aizdomās turamā statuss, sadarbība piedāvāta, pat cerēts uz to, ka viņš būs gatavs sadarbībai un sniegs liecības par iespējamās kukuļošanas shēmas patiesajiem organizatoriem. Tomēr līdz šim notikušajās pratināšanās Tenis no sadarbības ar izmeklētājiem atteicies.
Tenis uzskatot, ka Daimler kukuļošanas lietā ir nepamatoti aizturēts un ka viņam ar autobusa iepirkumu un iespējamo augstu amatpersonu kukuļošanu nav bijis nekādas saistības.
To, ka Tenim piedāvāta sadarbība ar izmeklētājiem, bet viņš, uzskatot, ka ir nepamatoti aizturēts, atteicies no šīs sadarbības un liecību sniegšanas par citām Daimler lietā iesaistītjām amatpersonām, Pietiek apstiprināja arī Teņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Vārpiņš sacīja: „Viņš liecības nesniedz, tas ir tas, ko es jums varu pateikt. Teņa kunga nostāja ir tāda, ka nav saprotams, par ko viņš tiek turēts aizdomās, jo tas, kas tur ir uzrakstīts uz tā papīra, par viņa atzīšanu par aizdomās turamo, ir pilnīgi nesaprotami. Ir jābūt kaut kam konkrētākam, nevis pateikt, ka, redziet, jūs tur esat ņēmis kukuļus vai vēl kaut ko darījis.”
Vārpiņš atkārtoti uzsvēra, ka Teņa aizturēšanā ir daudz procedūru pārkāpumu, par ko plānots vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
„Lēmums par aizdomās turamā statusa piemērošanu neatbilst tiem kritērijiem, kādiem vajadzētu, līdz ar to Teņa kungam ir ārkārtīgi grūti kaut ko paskaidrot un skaidrot to - kaut ko un ka viņš varbūt kaut ko ir izdarījis. Teņa nostāja ir tāda, ka viņš neko pretlikumīgu nav izdarījis,” teica Vārpiņš, vaicāts, kāpēc Tenis nav piekritis KNAB izmeklētāju piedāvātajai sadarbībai. Advokāts arī vēl piebilda: „Cilvēks var sadarboties, ja viņš ir kaut ko noziedzīgu izdarījis. Ja cilvēka viedoklis ir, ka viņš neko noziedzīgu nav izdarījis, par ko viņš var sadarboties? Tā ir viņa pozīcija.”
Kā zināms, KNAB kriminālprocesa ietvaros saistībā ar iespējamu Rīgas pašvaldības amatpersonu kukuļošanu, ko ar starpnieku palīdzību veikušas Vācijas autobūves koncerna Daimler meitasuzņēmuma Evo Bus GmbH amatpersonas par aizdomās turamām atzinis vairākas personas. Pēc KNAB oficiāli sniegtās informācijas, kriminālprocess ierosināts 2010.gadā par to, ka Evo Bus amatpersonas no 2002.gada jūlija līdz 2006.gada decembrim par 117 autobusu Mersedes Benz iegādes organizēšanu Rīgas pašvaldības vajadzībām, nepamatoti paaugstināja iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguva līdzekļus nelikumīgiem maksājumiem valsts amatpersonām par iepirkuma nodrošināšanu, izmantojot personu un firmu starpniecību.
KNAB preses pārstāve jau iepriekš atzina, ka KNAB konstatējis - kukuļošanas starpnieki saņēmuši vairāk nekā 4,3 miljonus eiro (3,022 miljonus latu), kas, iespējams, bija jānodod Rīgas pašvaldības amatpersonām. Tā ir lielākā līdz šīm KNAB atklātā kukuļa summa. Kriminālprocesa ietvaros veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tajā skaitā - kratīšanas Latvijā un ārvalstīs.
Izmeklēšana notiek sadarbībā ar Štutgartes (Vācija) prokuratūras un policijas amatpersonām, kas veic izmeklēšanu par rūpnīcas Mercedes Benz autobusu nozares bijušo darbinieku saistību ar kukuļdošanu citu valstu amatpersonām.
Pēc LETA arhīva datiem, 1999.gadā Tenis iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), un, šai partijai nonākot pie varas Rīgas domē, 2001.gadā viņš kļuva par Rīgas mēra Bojāra ārštata padomnieku. Gadu vēlāk Tenis tika iecelts par pašvaldībai piederošās a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju, bija arī padomes loceklis RS un a/s Rīgas starptautiskā autoosta. Visus šos amatus viņš zaudēja, mainoties varai Rīgas domē 2005.gadā.
Līdz ar Teni no RS padomes 2005.gada vasarā tika atcelts arī tās priekšsēdētājs bijušais Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Guntis Pilsums (Jaunais centrs), kurš tagad arī nonācis KNAB uzmanībā.
FOTO - Latgales Laiks
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
