Telefonkrāpnieku upuriem jārēķinās ar iesaistīto ātro kredītu firmu teroru un pilnīgu policijas neieinteresētību
Pietiek lasītājs05.06.2023.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Telefonkrāpnieku upuriem Latvijas „tiesiskajā valstī” jārēķinās ar iesaistīto kredītdevēju teroru un pilnīgu policijas neieinteresētību, - par to uzskatāmi liecina šis pilnīgi konkrētais stāsts par kungu gados, kuram pagājušā gada decembra beigās piezvanīja no kāda sveša numura un pateica, ka viņa Google konts uzlauzts un ka tam varētu būt bēdīgas sekas saistībā ar viņa bankas kontiem, kā arī pavēstīja, ka šajā sakarā ar viņu sazināsies bankas darbinieks.
Pēc tam piezvanīja “Anastasija” no “Swedbank” caur WhatsApp. Viņa atsūtīja līgumu par privātā menedžera piešķiršanu, kas bija pilnīgi bez maksas, - tas nodarbošoties ar viņa lietu. Kā arī ar viņu sazinājās “policijas darbinieks” un deva norādījumu visus jautājumus risināt ar “Anastasiju”. Visas sarunas bija caur WhatsApp.
Anastasija palūdza, lai Boriss lejupielādētu aplikāciju AnyDesk. Pārējā informācija arī nāca caur WhatsApp. Tajā pašā dienā plkst. 17:29 tika atsūtīts Borisa Luminor bankas konta pārskats, ko viņš nebija lūdzis. Tālāk “Anastasija” paziņoja, ka nosūtījusi vairākus pieprasījumus uz SmartID, lai pārbaudītu Inbank un Bigbank.
Nākamajā dienā “Anastasija” atsūtījusi ziņu, ka Borisa Luminor kontā ienākuši 950 eiro un 340 eiro no SMSCredit.lv un tagad notiek to atpakaļatdošanas process. Vēl pēc dienas “Anastasija” palūdza atsūtīt Borisam viņa foto un pēc tam arī autorizēties ar SmartID pēc “Anastasijas” lūguma. Kā domāja Boriss, viss tas bija policijas izmeklēšanas eksperiments.
Divas nedēļas vēlāk Borisam tika atsūtīts pirmais ikmēneša maksājuma rēķins no BigBank. To viņš pārsūtīja “Anastasijai”, viņa teica, ka paskatīsies. Sekoja pirmais atgādinājums par rēķina samaksāšanu no BigBank un pirmais maksājuma atgādinājums no vivus.lv, un tikai tad, mēnesi pēc pirmā zvana Boriss vērsās policijas iecirknī Gogoļa ielā 7a ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.
Borisu no turienes aizsūtīja uz policijas iecirkni Daugavgrīvas 34A, un beigās kriminālprocess vēl pēc gandrīz mēneša tika uzsākts… Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļā Talsos. Tad arī Boriss saņēma divus paziņojumus – par kriminālprocesa uzsākšanu un par atzīšanu par cietušo.
Paziņojumā par kriminālprocesa uzsākšanu tika norādīta informācija par procesa virzītāju, un, kad divus mēnešus neviens par cietušo nelikās ne zinis, procesa virzītājai tika nosūtīts pieteikums par informācijas sniegšanu un lūgums veikt attiecīgas izmeklēšanas darbības.
Likumā noteiktā termiņā atbildes nebija. Proti, atbildes vispār nebija. Tika sazvanīta iecirkņa kanceleja, un tad arī izrādījās, ka tagad šim procesam ir cita procesa virzītāja, kas turklāt neatbild uz telefona zvaniem. Maija vidū tika nosūtīts jauns pieteikums, uz ko uz atkal nav atbildes.
Atsevišķs stāsts ir par blēžu iesaistītajām „kredītiestādēm”. Viņu darbības rezultātā Borisam tika „nokārtotas” kredītsaistības ar 4Finance: SMScredit.lv + vivus.lv, BigBank, DelfinGroup: Banknote un Finea.
Visām šīm kredītiestādēm tika nosūtīts situācijas apraksts un paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu un paziņojums par Borisa atzīšanu par cietušo. Kā arī visām iestādēm tika lūgts sniegt informāciju, kādā veidā tika noslēgti ātrie kredīti.
Tikai 4Finance un BigBank atsūtīja informāciju, bet atteicās ņemt vērā paziņojumu par kriminālprocesa uzsākšanu, norādot, ka visas darbības veicis pats Boriss un visas autorizācijas tika veiktas ar viņa SmartID.
Zinot par visu notikušo, 4Finance (SMScredit un vivus.lv) joprojām terorizē Borisu, zvanot katru dienu uz mobilo telefonu. Agrāk zvanīja no viena numura, tagad numurs ir slēpts. Tāpat katru dienu viņš saņem īsziņas ar atgādinājumu un draudiem, ka, ja netiks veikta parāda apmaksāšana, iestādes cels prasību tiesā. Tāda paša rīcība ir no BigBankas.
Papildus ir jānorāda, ka šīs iestādes atsakās runāt ar advokātu un turpina sūtīt Borisam īsziņas un e-pastus. Savukārt Finea un Banknote klusē…
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
