Telefonkrāpnieku upuriem jārēķinās ar iesaistīto ātro kredītu firmu teroru un pilnīgu policijas neieinteresētību
Pietiek lasītājs05.06.2023.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Telefonkrāpnieku upuriem Latvijas „tiesiskajā valstī” jārēķinās ar iesaistīto kredītdevēju teroru un pilnīgu policijas neieinteresētību, - par to uzskatāmi liecina šis pilnīgi konkrētais stāsts par kungu gados, kuram pagājušā gada decembra beigās piezvanīja no kāda sveša numura un pateica, ka viņa Google konts uzlauzts un ka tam varētu būt bēdīgas sekas saistībā ar viņa bankas kontiem, kā arī pavēstīja, ka šajā sakarā ar viņu sazināsies bankas darbinieks.
Pēc tam piezvanīja “Anastasija” no “Swedbank” caur WhatsApp. Viņa atsūtīja līgumu par privātā menedžera piešķiršanu, kas bija pilnīgi bez maksas, - tas nodarbošoties ar viņa lietu. Kā arī ar viņu sazinājās “policijas darbinieks” un deva norādījumu visus jautājumus risināt ar “Anastasiju”. Visas sarunas bija caur WhatsApp.
Anastasija palūdza, lai Boriss lejupielādētu aplikāciju AnyDesk. Pārējā informācija arī nāca caur WhatsApp. Tajā pašā dienā plkst. 17:29 tika atsūtīts Borisa Luminor bankas konta pārskats, ko viņš nebija lūdzis. Tālāk “Anastasija” paziņoja, ka nosūtījusi vairākus pieprasījumus uz SmartID, lai pārbaudītu Inbank un Bigbank.
Nākamajā dienā “Anastasija” atsūtījusi ziņu, ka Borisa Luminor kontā ienākuši 950 eiro un 340 eiro no SMSCredit.lv un tagad notiek to atpakaļatdošanas process. Vēl pēc dienas “Anastasija” palūdza atsūtīt Borisam viņa foto un pēc tam arī autorizēties ar SmartID pēc “Anastasijas” lūguma. Kā domāja Boriss, viss tas bija policijas izmeklēšanas eksperiments.
Divas nedēļas vēlāk Borisam tika atsūtīts pirmais ikmēneša maksājuma rēķins no BigBank. To viņš pārsūtīja “Anastasijai”, viņa teica, ka paskatīsies. Sekoja pirmais atgādinājums par rēķina samaksāšanu no BigBank un pirmais maksājuma atgādinājums no vivus.lv, un tikai tad, mēnesi pēc pirmā zvana Boriss vērsās policijas iecirknī Gogoļa ielā 7a ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.
Borisu no turienes aizsūtīja uz policijas iecirkni Daugavgrīvas 34A, un beigās kriminālprocess vēl pēc gandrīz mēneša tika uzsākts… Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļā Talsos. Tad arī Boriss saņēma divus paziņojumus – par kriminālprocesa uzsākšanu un par atzīšanu par cietušo.
Paziņojumā par kriminālprocesa uzsākšanu tika norādīta informācija par procesa virzītāju, un, kad divus mēnešus neviens par cietušo nelikās ne zinis, procesa virzītājai tika nosūtīts pieteikums par informācijas sniegšanu un lūgums veikt attiecīgas izmeklēšanas darbības.
Likumā noteiktā termiņā atbildes nebija. Proti, atbildes vispār nebija. Tika sazvanīta iecirkņa kanceleja, un tad arī izrādījās, ka tagad šim procesam ir cita procesa virzītāja, kas turklāt neatbild uz telefona zvaniem. Maija vidū tika nosūtīts jauns pieteikums, uz ko uz atkal nav atbildes.
Atsevišķs stāsts ir par blēžu iesaistītajām „kredītiestādēm”. Viņu darbības rezultātā Borisam tika „nokārtotas” kredītsaistības ar 4Finance: SMScredit.lv + vivus.lv, BigBank, DelfinGroup: Banknote un Finea.
Visām šīm kredītiestādēm tika nosūtīts situācijas apraksts un paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu un paziņojums par Borisa atzīšanu par cietušo. Kā arī visām iestādēm tika lūgts sniegt informāciju, kādā veidā tika noslēgti ātrie kredīti.
Tikai 4Finance un BigBank atsūtīja informāciju, bet atteicās ņemt vērā paziņojumu par kriminālprocesa uzsākšanu, norādot, ka visas darbības veicis pats Boriss un visas autorizācijas tika veiktas ar viņa SmartID.
Zinot par visu notikušo, 4Finance (SMScredit un vivus.lv) joprojām terorizē Borisu, zvanot katru dienu uz mobilo telefonu. Agrāk zvanīja no viena numura, tagad numurs ir slēpts. Tāpat katru dienu viņš saņem īsziņas ar atgādinājumu un draudiem, ka, ja netiks veikta parāda apmaksāšana, iestādes cels prasību tiesā. Tāda paša rīcība ir no BigBankas.
Papildus ir jānorāda, ka šīs iestādes atsakās runāt ar advokātu un turpina sūtīt Borisam īsziņas un e-pastus. Savukārt Finea un Banknote klusē…
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
