Telefonkrāpnieku upuriem jārēķinās ar iesaistīto ātro kredītu firmu teroru un pilnīgu policijas neieinteresētību
Pietiek lasītājs05.06.2023.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Telefonkrāpnieku upuriem Latvijas „tiesiskajā valstī” jārēķinās ar iesaistīto kredītdevēju teroru un pilnīgu policijas neieinteresētību, - par to uzskatāmi liecina šis pilnīgi konkrētais stāsts par kungu gados, kuram pagājušā gada decembra beigās piezvanīja no kāda sveša numura un pateica, ka viņa Google konts uzlauzts un ka tam varētu būt bēdīgas sekas saistībā ar viņa bankas kontiem, kā arī pavēstīja, ka šajā sakarā ar viņu sazināsies bankas darbinieks.
Pēc tam piezvanīja “Anastasija” no “Swedbank” caur WhatsApp. Viņa atsūtīja līgumu par privātā menedžera piešķiršanu, kas bija pilnīgi bez maksas, - tas nodarbošoties ar viņa lietu. Kā arī ar viņu sazinājās “policijas darbinieks” un deva norādījumu visus jautājumus risināt ar “Anastasiju”. Visas sarunas bija caur WhatsApp.
Anastasija palūdza, lai Boriss lejupielādētu aplikāciju AnyDesk. Pārējā informācija arī nāca caur WhatsApp. Tajā pašā dienā plkst. 17:29 tika atsūtīts Borisa Luminor bankas konta pārskats, ko viņš nebija lūdzis. Tālāk “Anastasija” paziņoja, ka nosūtījusi vairākus pieprasījumus uz SmartID, lai pārbaudītu Inbank un Bigbank.
Nākamajā dienā “Anastasija” atsūtījusi ziņu, ka Borisa Luminor kontā ienākuši 950 eiro un 340 eiro no SMSCredit.lv un tagad notiek to atpakaļatdošanas process. Vēl pēc dienas “Anastasija” palūdza atsūtīt Borisam viņa foto un pēc tam arī autorizēties ar SmartID pēc “Anastasijas” lūguma. Kā domāja Boriss, viss tas bija policijas izmeklēšanas eksperiments.
Divas nedēļas vēlāk Borisam tika atsūtīts pirmais ikmēneša maksājuma rēķins no BigBank. To viņš pārsūtīja “Anastasijai”, viņa teica, ka paskatīsies. Sekoja pirmais atgādinājums par rēķina samaksāšanu no BigBank un pirmais maksājuma atgādinājums no vivus.lv, un tikai tad, mēnesi pēc pirmā zvana Boriss vērsās policijas iecirknī Gogoļa ielā 7a ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.
Borisu no turienes aizsūtīja uz policijas iecirkni Daugavgrīvas 34A, un beigās kriminālprocess vēl pēc gandrīz mēneša tika uzsākts… Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļā Talsos. Tad arī Boriss saņēma divus paziņojumus – par kriminālprocesa uzsākšanu un par atzīšanu par cietušo.
Paziņojumā par kriminālprocesa uzsākšanu tika norādīta informācija par procesa virzītāju, un, kad divus mēnešus neviens par cietušo nelikās ne zinis, procesa virzītājai tika nosūtīts pieteikums par informācijas sniegšanu un lūgums veikt attiecīgas izmeklēšanas darbības.
Likumā noteiktā termiņā atbildes nebija. Proti, atbildes vispār nebija. Tika sazvanīta iecirkņa kanceleja, un tad arī izrādījās, ka tagad šim procesam ir cita procesa virzītāja, kas turklāt neatbild uz telefona zvaniem. Maija vidū tika nosūtīts jauns pieteikums, uz ko uz atkal nav atbildes.
Atsevišķs stāsts ir par blēžu iesaistītajām „kredītiestādēm”. Viņu darbības rezultātā Borisam tika „nokārtotas” kredītsaistības ar 4Finance: SMScredit.lv + vivus.lv, BigBank, DelfinGroup: Banknote un Finea.
Visām šīm kredītiestādēm tika nosūtīts situācijas apraksts un paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu un paziņojums par Borisa atzīšanu par cietušo. Kā arī visām iestādēm tika lūgts sniegt informāciju, kādā veidā tika noslēgti ātrie kredīti.
Tikai 4Finance un BigBank atsūtīja informāciju, bet atteicās ņemt vērā paziņojumu par kriminālprocesa uzsākšanu, norādot, ka visas darbības veicis pats Boriss un visas autorizācijas tika veiktas ar viņa SmartID.
Zinot par visu notikušo, 4Finance (SMScredit un vivus.lv) joprojām terorizē Borisu, zvanot katru dienu uz mobilo telefonu. Agrāk zvanīja no viena numura, tagad numurs ir slēpts. Tāpat katru dienu viņš saņem īsziņas ar atgādinājumu un draudiem, ka, ja netiks veikta parāda apmaksāšana, iestādes cels prasību tiesā. Tāda paša rīcība ir no BigBankas.
Papildus ir jānorāda, ka šīs iestādes atsakās runāt ar advokātu un turpina sūtīt Borisam īsziņas un e-pastus. Savukārt Finea un Banknote klusē…
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
