Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latviešu tautu nevar uzskatīt par laimīgu tautu, ja ar tautas laimi saprotam cilvēciski cienīgu dzīvi. Aizvadītajos 30 gados latviešu tautai nav lemts dzīvot cilvēciski cienīgu dzīvi. Latvieši masveidā ir iepīti zagšanas mahinācijās, perversās baudās un bezjēdzīgas patērēšanas orģijās.

Tie indivīdi, kuri tik tikko minētajās izdarībās saskata dzīves laimi, nav pelnījuši piederību Homo sapiens kārtai. Ja cilvēkā (Homo) nav saprāta (sapiens), tad viņā nav arī cilvēciskuma. Homo bez sapiens nav spējīgs apzināties cilvēciski cienīgas dzīves svētību. Tāds hominīds ir sociālais dzīvnieks bez cilvēciskuma pazīmēm. Viņa vieta ir sociālo dzīvnieku fermā, kāda Latvija vēl nav pilnā mērā kļuvusi. Latvijā jautājums par cilvēka cilvēciskumu vēl ir aktuāls. Antihumānais neoliberālisms un veikli maskētais sociālais darvinisms aktīvi un regulāri pulsē valdošās kliķes un tās atbalstītāju primitīvajā un noziedzīgajā politiskajā pragmātikā. Tomēr sabiedrībā vēl ir saglabājušies cilvēki, kuri nosoda tautas dehumanizāciju.

Sabiedriskās formācijas, kuras sevi dēvē par politiskajām partijām, pirms 6.oktobra latviešu tautai (elektorātam) solīs vienīgi kaut ko tādu, ko var uzskatīt par traģēdijas optimizēšanu. Saprotams, partijas lietos citu terminoloģiju. Tajā nebūs vārdi „traģēdija” un „optimizēšana”. Nekādā ziņā nebūs salikums „traģēdijas optimizēšana”. Solījumos būs it kā daudzsološi vārdi. Taču principā, atkārtoju, partijas var solīt vienīgi traģēdijas optimizēšanu. Katrs solījums būs piedāvājums kaut ko izmainīt traģiskajos apstākļos, bet nevis likvidēt traģēdiju. Turklāt pirms Saeimas vēlēšanām jaunie solījumi visbiežāk būs ne vien meli, bet arī idiotiski formulēti meli. Auļo ne tikai valdošās kliķes nacionāli reakcionārā politika, bet auļo arī valdošās kliķes apziņas idiotija.

Tipiski tas atspoguļojas „Jaunās vienotības” barvežu idiotijas samudžinātajos solījumos: „Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš šodien kopsapulcē, konceptuāli iepazīstinot ar programmu Latvijas izaugsmei (!?), uzsvēra, ka Latvijā tautsaimniecība aug (!?), bet diemžēl ne visi iedzīvotāji to sajūt, tādēļ cilvēki arvien ir nedroši par savu nākotni. “Mums cilvēkos ir jārada drošības sajūta (!?) par Latviju. Tā būs, ja paveiksim piecas lietas: veselības aprūpe būs pieejama (!?), izglītība – moderna (!?), tiesa – taisnīga (!?), algas – cienīgas (!?) un robežas – drošas (!?),“ uzsvēra K.Kariņš. “JAUNĀ VIENOTĪBA ir saliedēta, iekļaujoša (!?) un enerģiska. Mēs esam proeiropeiska (!?) partija – stingri iestājamies par demokrātiju (!?), tiesiskumu (!?) un iekļaujošu cilvēktiesību tvērumu (!?). JAUNAI VIENOTĪBAI ir jārūpējas par sabiedrības iekšējo un ārējo drošību laikā, kad pasaulē pieaug nenoteiktība (!?). Mums jābūt daudz konsekventākiem savas politiskās programmas īstenošanā,” uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, partijas VIENOTĪBA valdes loceklis. “Konkurētspējīga, moderna un pieejama izglītība (!?) – tā ir mūsu vīzija (!?) par izglītības sistēmu Latvijā. Diemžēl tās īstenošanā nākas saskarties ar pretestību no politikas zaļā purva (!?). Argumenti - pārmaiņas vajag, bet kur steigties, tāpēc – atliekam. Protams, mūsu politiskajiem konkurentiem izglītota sabiedrība nav vajadzīga (!?). JAUNĀ VIENOTĪBA tam nepiekrīt – reformas izglītībā ir jāturpina (!?). Mums jāturpina rakt (!?) un tas purvs ir jānosusina (!?),” pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, partijas VIENOTĪBA valdes loceklis.”

Tautas traģēdija mēdz izpausties dažādi, jo tautas traģēdijai mēdz būt dažādi iemesli. Iemesls mēdz būt karš, dabas katastrofa, kolonizācija, okupācija, ģeopolitiskais jūgs, ekonomiskā atpalicība, demogrāfiskā krīze, varas represijas, nacionāli patriotiskas elites trūkums.

Latviešu tautas traģēdijai ir komplekss raksturs. Tajā ietilpst „perestroikas” krāpšanās ar tādām kategorijām kā „brīvība” un „neatkarība”, „prihvatizācijas” laupīšana, LKP un VDK nomenklatūras alkātīgo kadru varas turpināšanās pēc PSRS sabrukuma, nacionālās suverenitātes zaudēšana un fiktīvas suverenitātes zombēšana, ģeopolitiskais jūgs, sveša karaspēka ievešana Latvijā atbilstoši okupācijas kritērijiem, krimināli oligarhiskais valstiskums, ekonomiskā atpalicība, demogrāfiskā krīze, pūstošā inteliģence, „sabiedrības krējuma” postmodernistiskais buržuāziskums, izglītības, zinātnes un veselības aizsardzības sagraušana, garīgās kultūras postmodernistiskā izkropļošana, perversiju un homoseksuālisma propaganda masu komunikācijā, tautas vērtīgākās daļas aizceļoša no Latvijas.

Dažādi ir ne tikai tautas traģēdijas iemesli un izpausmes veidi. Tāpat dažādas ir tautas traģēdijas sekas. Visbīstamākās ir tās sekas, kuras dziļi ieurbjas turpmāko paaudžu morāli psiholoģiskajā satvarā. Citiem vārdiem sakot, kardināli izmaina tautas mentalitāti, tautas identitāti, tautas garu, tautas morāli psiholoģisko seju, tautas enerģētiku.

Šajā ziņā latviešu tautu nākotnē nekas labs negaida. Nacionāli reakcionārajā un krimināli oligarhiskajā valstiskumā nomocītajiem 30 gadiem (turklāt tiem beigas nav redzamas) būs ļoti nepatīkamas morāli psiholoģiskās sekas. Nepatīkami izmainīsies latviešu morāli psiholoģiskā stāja.

Katra valsts iekārta dod priekšroku (prioritāti) noteiktam morāli psiholoģiskajam tipam. Tas kļūst cilvēka vērtības etalons – mēraukla un paraugs salīdzināšanai. Šī tipa pārstāvji tiek atbalstīti, slavēti, izvirzīti un ieteikti kā pozitīvi piemēri pārējiem cilvēkiem. Tāda politika caurstrāvo visu kultūru. Prioritāro tipu daiļdarbos jūsmīgi attēlo rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki. Par viņu raksta prese, viņu rāda TV. Tas vareni ietekmē sabiedrisko apziņu. Informācija par attiecīgo cilvēcisko tipu dziļi caurstrāvo cilvēkus – attiecīgās kultūras pārstāvjus. Taču tas vēl nav galvenais. Kā zināms, kultūras caurstrāvojums atbalsojas cilvēku ģenētiskajā struktūrā. Prioritārais morāli psiholoģiskais tips nostiprinās ģenētiski, izmainot tautas genofondu. Tas, lūk, ir galvenais.

Savā laikā padomju iekārtā priekšroka tika dota t.s. fiziķiem. Viņu pretstats bija t.s. liriķi. Fiziķi bija cilvēka vērtības etalons. Šo antropoloģisko orientāciju pamatīgi izjuta arī latvieši, un tā noteikti ir saglabājusies latviešu apziņā. Pirms dažiem gadiem tas uzskatāmi izpaudās toreizējā LU rektora fiziķa Ivara Lāča augstprātīgajos izteikumos par humanitārajām zinātnēm (liriķu sfēru), izraisot skandālu ne vien akadēmiskajā vidē, bet visā sabiedrībā.

Par fiziķiem dēvēja precīzo (eksakto) zināšanu cilvēkus. Pret viņiem izturējās kā pret atsevišķu subkultūru padomju inteliģencē. Fiziķi ietilpa zinātniski tehnisko kadru kontingentā. Viņi veicināja zinātniski tehnisko un ekonomisko progresu, izgudroja jaunas ražošanas iekārtas, tehnoloģijas, ieroču jaunus modeļus utt. Fiziķus uzskatīja par zinātniskās izziņas fanātiem. Publiskajā telpā ap viņu darbību apzināti uzburtā aura sekmēja zinātniskās izziņas romantizāciju. Padomju sabiedrībā valdīja priekšstats, ka laikmets pieprasa fiziķus. No fiziķu ieguldījuma ir atkarīga dzīves labklājība. LKP un VDK kadru bāze bija A.Pelšes Rīgas Politehniskais institūts. „Perestroikas” nelietības veica galvenokārt fiziķi. No 1987.gada LU naudas maku no rokām neizlaiž fiziķu mafija. Lielākie nacionālie noziedznieki Godmanis, Repše ir fiziķi.

Par liriķiem dēvēja humanitāro inteliģenci – dzejniekus, gleznotājus, humanitāro zinātņu speciālistus, garīgās kultūras iestāžu darbiniekus. Arī liriķi bija sava veida subkultūra padomju inteliģencē. Ja fiziķus dievināja, tad pret liriķiem atklāti izturējās vīpsnājoši. Vecāki savus bērnus vēlējās redzēt fiziķa statusā.

Pēcpadomju Latvijā cilvēka vērtības etalons nav ne fiziķis, ne liriķis. Taču noteikts cilvēka vērtības etalons ir vingri konstatējams. Pie mums eksistē noteikts prioritārs morāli psiholoģiskais tips. Sacīsim: prioritārs cilvēks. Pie tam analītiski interesants ir viens moments.

Pēcpadomju laikā pirmo reizi ir sastopama pozitīva attieksme pret karjerismu. Respektīvi, latviešu sabiedrībā tiek akceptēts karjerisms. Savukārt valdošā kliķe profesionālajai orientācijai nepievērš nekādu uzmanību. Sāka pievērst uzmanību tikai pēc iestāšanās ES, jo no tā laika varēja sadalīt Briseles piešķirtos miljonus profesionālajai orientācijai. Tas, ka sabiedrība ir sākusi „kaifot” ap amorālo karjerismu, valdošo kliķi, protams, neuztrauc tāpat kā neuztrauc homoseksuālisma un perversiju propaganda.

Karjerisms ir pastāvējis vienmēr. Tikai agrāk vienmēr karjerisms tika uzskatīts par morāli negatīvu īpašību – savtīgu tiekšanos pēc izvirzīšanos darbā vai citā darbības jomā, pēc panākumiem un slavas. Vārds „karjerists” agrāk vienmēr bija slikts vārds. Cilvēki nekad nav mīlējuši, cienījuši, atbalstījuši, apsveikuši karjeristu karjerismu.

Pēcpadomju Latvijā ir pretēji. Karjeristu karjerisms ir laba īpašība. Karjerisms tiek publiski rekomendēts un godināts. Cilvēku bez karjerisma stihijas un bez veiksmes karjerismā nekavējoties nosauc par „lūzeri”.

Vispārējā jūsmošana par karjerismu liecina par morālo noslīdējumu. Svešvārdu vārdnīcās jēdziens „karjerisms” joprojām apzīmē morāli sliktu izpausmi. Bet tas tagad neinteresē enerģiskajiem „karjeras atbalsta projektu” autoriem, „karjeras plānošanas” ģēnijiem, „karjeras konsultantiem”, sastādot un piedāvājot „metodisko materiālu karjeras plānošanā”. Pie mums atsevišķi tiek runāts par vīriešu karjeru un sieviešu karjeru. Firmas svin „karjeras dienu”.

Kā jau minēju, pēcpadomju Latvijā vairs nav cieņā fiziķi. Cieņā nav arī liriķi. Pēcpadomju Latvijā prioritāte ir morāli psiholoģiskajam tipam, kura vārds varētu būt „globāls cilvēks”. 2018.gada 2.jūlijā „Delfi” publicētā „versijā” tā sevi nosauca akadēmiskā šarlatānisma titāns Deniss Hanovs.

Kas ir globāls cilvēks, kuru droši drīkstam prezentēt kā cilvēka vērtības etalonu?

Globālā cilvēka dažas tipiskās iezīmes sevī precīzi fiksējis Hanova kungs. Viņš raksta: „Šķiet, ka esmu pieskaitāms pie tiem, kas ir globālās bezrobežu kultūras un ekonomikas telpas ieguvēji, tiem, kas spēj atrast savu ceļu un savu nišu ātrgaitas interneta vidē”.

Kā redzam, globāls cilvēks nevar iztikt bez šarlatānisma. Vienīgi šarlatāni zina, kas ir „globālā bezrobežu kultūra” un kas ir „globālās bezrobežu ekonomikas telpa”. Tāpat vienīgi šarlatāni zina, kāds ir ieguvums no abiem tik tikko minētajiem „bezrobežu” fenomeniem.

Nav grūti nojaust akadēmiskā šarlatāna domu. Globālais cilvēks Hanovs gribēja norādīt, ka viņam nekāda vērtība nav nacionālā kultūra. Tāpat viņam nekāda vērtība nav arī nacionālā ekonomika. Toties viņam vērtība ir „ātrgaitas internets”, kurā globāls cilvēks prot atrast „savu ceļu un savu nišu”.

Un vēl kas. Hanova kungu sevi klasificēt kā globālu cilvēku pamudināja viņa apskaužami tolerantā attieksme pret „bēgļiem”. Hanova kunga „versija” ir veltīta migrācijas aizstāvēšanai un to cilvēku nosodījumam, kuriem nepatīk migrantu ieplūšana Rietumeiropā un Austrumeiropā. Viņa „versija” saucas „Pārdomas par atvērtību Latvijā”.

Saprotams, Hanova kungs nav vienīgais globālais cilvēks Latvijā ar kolosālu „atvērtību”. Ja viņš būtu vienīgais tāda tipa indivīds, tad mēs nedrīkstētu globālo cilvēku atzīt par pēcpadomju Latvijas cilvēka vērtības etalonu. Pie mums ir hanovu jūra. Mūsu hanovi ir Hanova kunga paaudze (Hanova kungs dzimis 1977.gadā). Mūsu hanovi ir visi tā dēvētie „sorosisti”, „Delfi” „versiju” autori, homoseksuālisma un perversiju apdziedātāji portālā „Satori”. Faktiski katrs valsts ierēdnis ir vairāk vai mazāk izteikts globāls cilvēks. Tikai globālus cilvēkus pieņem darbā bankās, ministrijās, starptautisko organizāciju vietējās filiālēs. Globālam cilvēkam ir jābūt skolotājam, augstskolu pasniedzējam. Globāli cilvēki ir reliģiskajās konfesijās. Globālu cilvēku no baptistiem nesen izvirzīja ka nākamo Valsts prezidentu.

Pēcpadomju Latvijā nav grūti ievērot prioritārā globālā cilvēka citas īpašības, kuras pulsē kopā ar „atvērtību”. Katrā ziņā vēl nākas runāt par globālā cilvēka vienaldzību un pat nihilismu pret nacionālo brīvību, valstisko suverenitāti, finansiālo neatkarību, tādām klasiskām vērtībām kā patiesība, veselais saprāts, racionālisms, nacionālā identitāte. Globāls cilvēks priekšroku dot uzskatu plurālismam, politkorektumam, neoliberālismam, Rietumu demokrātijai, eiropeiskumam, postmodernismam, morālajam relatīvismam. Globāls cilvēks nebaidās no sociālā darvinisma klišejām, ja savā ceļā tiekas ar „lūzeri” un sabiedrības („aitu bara”) masu noskaņojumu. Globāls cilvēks lepojas ar panākumiem karjerismā. Globāls cilvēks nekaunās par viņam veltīto epitetu „karjerists”.

Bet tagad par visbīstamāko latviešu tautas genofonda nākotnē. Visbīstamākais ir tas, ka Latvijas Republikā prioritārajam globālajam cilvēkam - cilvēka vērtības etalonam - zagšana (dažādas blēdības ar naudu un mantu) nav morālais grēks. Globālam cilvēkam piemīt kriminālas mentalitātes pazīmes.

Bet vai ir iespējams atsevišķs mentalitātes tips – kriminālā mentalitāte? Noteikti ir iespējams. Tas ir retorisks jautājums. Vismaz tiem cilvēkiem, kuri ir lietas kursā par noziedzības ģenētisko pamatotību un noziedzības gēna „ceļošanu” no vienas paaudzes uz turpmākajām paaudzēm. Jāņem vērā arī eigēnikas attieksme pret noziedzniekiem, atbalstot noziedznieku sterilizāciju.

Noteikti ir sastopams tas, ko var dēvēt par kriminālo mentalitāti. Šo mentalitāti vitāli spēcina noziegumu brīvība – šausmīgais morāli tikumiskais stāvoklis pēcpadomju Latvijā. Iespēja nesodīti veikt noziegumus katrā ziņā dziļi ietekmē cilvēku apziņu. Kriminālā mentalitāte kļūst tautas apziņas sastāvdaļa, apziņas formētāja, komandētāja, kritērijs darbībai, uzvedībai, komunikācijai.

Par kriminālo mentalitāti liecina latviešu aprindās populārā gudrība „Man nav žēl, ka viņš prot kaut ko labi nozagt...”. Savā mūžā šo gudrību esmu dzirdējis neskaitāmas reizes. Ar šo gudrību tiekamies masveidā gan tiešā veidā, gan zemtekstā. Ja šī gudrība nebūtu masveidīga, tad nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valstiskums ar noziegumu brīvību sastaptos ar dzelžainu pretestību. Taču nekāda pretestība praktiski neeksistē. Tāpēc prioritārais cilvēka vērtības etalons var sagandēt tautu uz mūžīgiem laikiem. Latvieši kļūs globālu cilvēku populācija. Latvija kļūs globālu cilvēku zeme.

Novērtē šo rakstu:

83
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...