Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas veids, dzīves uztvere un emocionālā ievirze. Mentalitātei ir determinējoša enerģija, cēloniski nosakot cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. No mentalitātes ir atkarīgs viss, ko cilvēks domā un dara. Mentalitātes determinismam ir visaptverošs spēks. Mentalitāte nosaka atsevišķo cilvēku vai cilvēku kopas (tautas) ētosu – morāles normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību.

Tautas mentalitāte = tautas ētoss = tautas politiskā apziņā. Kāda ir tautas mentalitāte un tās determinētais tautas ētoss, tāda būs arī tautas politiskā apziņa. Ja starp latviešiem ir populārs savstarpējais naids, neuzticība, skaudība, nodevība, krāpšanās, melošana, liekulība, zemiskums, tad šī mentālā patoloģija atbalsojas arī latviešu politiskajā apziņā. Tā vien liekas, ka daudziem latviešiem nekad nebūs pieņemams latvietis-politiķis arī tad, ja viņš būtu ideāli godīgs un ideāli gudrs cilvēks. Pēcpadomju laikā latvieši ideāli godīgāko un ideāli gudrāko latviešu politiķi 6 gadus turēja cietumā tikai tāpēc, ka viņš nebūtu pieļāvis sabiedriskā īpašuma izlaupīšanu vietējiem izdzimteņiem.

Tautas politiskā apziņa nav iespējama bez stingras izpratnes par obligātu nepieciešamību uzticēties, atbalstīt un bez ierunām pakļauties politiskās dzīves vadīšanai deleģētajam politiskajam subjektam – politiskajai partijai un atsevišķiem politiķiem. Latviešu politiskajā apziņā nav konstatējama minētā izpratne. Konstatējama ir vienīgi minētā mentālā patoloģija. Tāpēc ir odiozi un normālos apstākļos neiespējami piemēri: vienā „partijā” sagājuši tipi ar diametrāli pretējiem uzskatiem (Smiltēns – Āboltiņa), partiju nodevīga pamešana („piecīši”, Bondars), partijas biedru savstarpējais naidīgums (Kaimiņš – Poikāns), valsts vadītāju apsmiešana (Vējonis) utt.

Lai panāktu cienījamu un efektīvu tautas politisko apziņu, „dresūra” ir jāsāk ar tautas mentalitāti. Vēsturiskā pieredze liecina, ka tautas mentalitāti (nacionālo raksturu) var izmainīt dažu paaudžu laikā. Galvenais esot iecementēt stabilus pamatus, jo pēc tam process labdabīgi turpinās saskaņā ar pašorganizācijas principu.

Vai latvieši paši var sev iecementēt stabilus pamatus? Vai latvieši paši var tikt galā ar savu slaveno patoloģiju, pie reizes katrs sevi uzskatot par visgudrāko, viskompetentāko, viszinošāko?

Parasti stabilus pamatus iecementē tautas garīgā elite, kurai tautā ir morālās autoritātes un morālās reputācijas maksimums. Skaidrs, ka kriminālā dzīves kārtība izslēdz jebkādu iespēju piedzimt tautas garīgai elitei ar maksimālu uzticību tautā.

Pašlaik latviešu nomācošajam vairākumam nemaz neinteresē tādi smalkumi kā tautas garīgā elite. Latviešu gandrīz viena trešā daļa (27%) no visas sirds atbalsta kriminālās oligarhijas jūgu. Par to liecina socioloģiskās aptaujas. Saprotams, tā ir visnevērtīgākā tautas daļa, negodīgi, blēdīgi, agresīvi, nekaunīgi, ķērcoši hominīdi, kuri domā tikai par savas alkatības un ambīciju apmierināšanu. 27% spēj cilvēku kopu (tautu) pārvērst nekur nederīgā etniskajā formācijā. Lai kaut ko sacūkotu, pietiek ar 15%. Toties 27% var gāzt kalnus, un nekāda pretestība nav iespējama. Tāpēc nav jābrīnās par pretestības trūkumu. 

Tautas politisko apziņu tāpat kā citus apziņas veidus (reliģisko, morālo, tiesisko, estētisko) nosaka daudzi faktori, kā arī daudzas ideoloģiskās un izglītojošās tehnoloģijas. Tautas politiskā apziņa ir atkarīga no izglītības un zinātnes līmeņa. Ja aizvadītajos 27 gados LR izglītība nevarēja panākt tikai vienas ļoti svarīgas politiskās kategorijas (proti, nācijas) pareizu lietošanu, tad pats par sevi ir saprotams, cik nepilnvērtīga ir tādas izglītības formētā tautas politiskā apziņa. Ja aizvadītajos 27 gados LR zinātne nav pētījusi tautas politisko apziņu, tad pats par sevi ir saprotams, cik zinātniski nepilnvērtīga ir tādas zinātnes atbalss tautas politiskajā apziņā. Ja aizvadītajos 27 gados LR valdošā kliķe demonstratīvi ir atkratījusies no ideoloģiskajiem pienākumiem, tad pats par sevi ir saprotams, ka tautas politiskā apziņa ir atstāta novārtā, netiek modernizēta, un tā virzās stihiski ar stihiskajiem procesiem tipiskajām nepilnībām.

Iepriekšējā esejā izmantotie VVF  eksotiskie izteikumi par latviešu tautas prāta kvalitāti ir pamatoti.* Tautas politiskās apziņas prioritārs faktors noteikti ir intelekts. Starp intelektuālajiem bāreņiem un gudru tautu atšķirība katrā ziņā ir kā nakts pret dienu. Intelektuālo bāreņu politiskā apziņa nevar līdzināties gudras tautas politiskajai apziņai. VVF eksotiskā „statistika” liecina, ka tikai 50% no latviešu tautas ir normāls intelekts. Tāpēc tautai nedrīkst uzticēt vēlēt Valsts prezidentu. Intelektuālie bāreņi ievēlēs pilnīgi nepiemērotu cilvēku darbam Rīgas pilī. Ja tomēr kāds vēlas politiski uzticēties intelektuālajiem bāreņiem, tad vispirms ir jāveic tautas apziņas dezinfekcija un dezinsekcija, lai likvidētu Maskavas uzsūtītos mikroorganismus un kaitīgos kukaiņus. Tāds ir ne tikai VVF ieteikums.

Varas inteliģence, protams, nekad neatzīsies, ka ir galvenā latviešu tautas garīgā bende ar savu stulbo aicinājumu līdzināties Rietumu garam. Varas inteliģence savā aprobežotībā nav spējīga saprast elementāras lietas. Respektīvi to, ka līdzināšanās Rietumu garam faktiski ir līdzināšanās Rietumu vēderam – šauri pragmātiskajai domāšanai un dzīves jēgas izpratnei. Varas inteliģence aizvadītajos 27 gados ir devusi pamatīgu triecienu, latviešu garīgajā pasaulē iefiltrējot disharmoniju, disonansi, diskomfortu. Sociālisma gars, kura vidē dzīvojušas latviešu vairākas paaudzes, nav līdzināšanās vēderam.

Tautas politiskā apziņa ir smalka sistēma. Tai ir milzīgs saturs un komplicēta struktūra. Smalkajā sistēmā ietilpst zināšanas, idejas, teorijas, uzskati, priekšstati, ticējumi, politiskās tradīcijas. Politiskā apziņa reizē ir process kultūras politiskajā segmentā un  reizē ir procesa rezultāts kultūras politiskajā segmentā. Tautas politiskā apziņa reizē apgūst politiskās dzīves realitāti un reizē atskaitās par sasniegto izpratni politiskajā jomā.

Politiskās apziņas kvalitāte izpaužas politiskajās zināšanās, politiskajā darbībā un politiskajā uzvedībā. Tas notiek, balstoties uz zināšanām vēsturē, filosofijā, politoloģijā, socioloģijā, ekonomikā, sociālajā psiholoģijā, kulturoloģijā. Zināšanas ietekmē cilvēku politiskās jūtas, noskaņojumu, vērtējumus. Tas viss ir nepieciešams saskarsmē ar kultūras politisko segmentu, un bez tā neeksistē tautas politiskā apziņa. Savukārt valsts nevar pastāvēt bez tautas politiskās apziņas. Tautas politiskā apziņa ir valsts obligāts atribūts – substancionāla īpašība.

Tautas politiskā apziņa ir tendēta uz cilvēku interesēm. Tāpēc tautas politiskajā apziņā var izpausties relatīvas atšķirības, jo cilvēku (sociālo grupu) intereses ir atšķirīgas. Taču tautas politiskajai apziņai ir jāprot saliedēties tautas kopējo interešu aizstāvēšanai. Šīs kopējās intereses tradicionāli dēvē par nacionālajām interesēm.

Katrai tautai vienmēr ir noteiktas nacionālās intereses. Galvenokārt tās ir saistītas ar valsti, varu valstī un varas konkrēto politisko subjektu (sociāli politisko platformu un tās pārstāvēto politisko partiju). Nacionālo interešu briedums ir atkarīgs no tautas iniciācijas (iesvētīšanas) valstiskumā. Ja tauta nav pietiekamā mērā iesvētīta valstiskumā, tad tautas politiskajā apziņā neko neizsaka pat tāda etniski universāla nacionālā vērtība kā valsts neatkarība. Latviešiem par tik tikko izlasīto ir stingri jāpadomā. Latviešu iniciācijā valstiskumā ir milzīgi robi. Par to liecina ne tikai 67% referendumā 2003.gada 20.septembrī, bet arī kriminālās valsts masveida atbalstīšana. Par to drausmīgi liecina latviešu parlamentā oficiāli noformētā atļauja LR ienākt svešam karaspēkam un parlamentā oficiāli noformētā atļauja svešajam karaspēkam valstī atrasties atbilstoši klasiskajiem okupācijas kritērijiem. Unikāli nelietīgās „perestroikas” mantinieki līdzās demokrātiskajai valstiskuma orientācijai un autoritārajai valstiskuma orientācijai ir dzemdējuši kriminālā valstiskuma orientāciju, tādējādi radikāli izceļoties cilvēces vēsturē. Krimināls valstiskums cilvēces vēsturē pirmo reizi radās tikai „perestroikas” stimulētajās bijušajās PSRS republikās. Tādējādi tagad Rietumu civilizācijā ir sastopama politiskās apziņas demokrātiskā orientācija, autoritārā orientācija un kriminālā orientācija, kura pulsē LR u.c.

Zinātne izsakās par politiskās apziņas diviem atzariem: ikdienišķo politisko apziņu, kas izpaužas sabiedriskajā domā un attiecīgā laika reālajos politiskajos notikumos, un teorētisko politisko apziņu zinātniski izgaismotu uzskatu formā. Pirmajam atzaram ir masu vēriens. Otro atzaru pārstāv inteliģence un tās politiskā elite.

Tautas politiskajā apziņā ļoti svarīgs moments ir attieksme pret sociāli politisko platformu un tās pārstāvēto politisko partiju. Citiem vārdiem sakot, attieksme pret politisko partiju skaitu un to sociāli politiskajiem uzskatiem (sociāli politisko platformu).

Latviešu politiskā apziņa vienmēr ir atbalstījusi partiju lielu skaitu. Pirms kara LR bija vairāk nekā simts partijas un politiskās apvienības. Tagad to skaits nav tik liels. „Vikipēdijā” lasāma šāda informācija: „2016. gada novembrī Latvijā bija astoņas partiju apvienības un 65 partijas, 14 no tām bija uzsākts likvidācijas process.”

Ja ar latviešiem tiktu veikta saprātīga politiskās apziņas „dresūra”, tad LR nekad nebūtu tik liels partiju skaits. Lielais partiju skaits liecina par politiskās apziņas greizumu. Latviešiem neviens nav palīdzējis saprast un ņemt vērā, kāpēc Rietumu attīstītajās valstīs kultūras politisko segmentu praktiski diriģē tikai 2-3 partijas. Latviešiem neviens nav ieskaidrojis, ka partiju skaits ir organiski atkarīgs no sociāli politisko platformu skaita, bet nevis no oligarhu un kriminālo bandu skaita. Un, lūk, sociāli politiskās platformas Rietumu civilizācijā ir tikai trīs – sociālisms, liberālisms un konservatīvisms. Katra no šīm platformām dod priekšroku noteiktam valsts politiskajam režīmam. Sociālisms līdz šim ir devis priekšroku totalitāram režīmam, liberālisms – demokrātiskam, bet konservatīvisms – autoritāram. Sociāli politiskās platformas un valsts politiskā režīma konverģence atspoguļojās partiju nosaukumā. Normālās valstīs nav iespējami tādi debili nosaukumi kā „Gods kalpot Rīgai”, „No sirds Latvijai”, „Kam pieder valsts”, „Progresīvie”, „Rīcības partija”, „Mūsu izvēle”, „Par prezidentālu republiku”. Jaunākais debilisms – „Mēs esam par”.

Izteikti kropla kroplība un pilnīgi kroplas politiskās apziņas reprezentantu atbalstīta ir dažu neliešu nelietīgajām vajadzībām uzstutētā „Jaunā konservatīvā partija”. Nav saprotams, ko nozīmē epitets „jaunā”. Savukārt programmā nav pat smakas no konservatīvisma. Toties ir triviālā blēdīšanās par „demokrātiju un tiesiskumu”, „ģimeni”, „labklājības valsti”, „Latviski runājošu nāciju”, kā arī līdz pasaules galam paredzot latviešu ģeopolitisko pakļautību („ģeopolitisko piederību Rietumiem”). Neliešu barveži un viņu atbalstītāji pat nav painteresējušies, ko nozīmē vārds „ģeopolitika” – viens no aktuālākajiem jēdzieniem mūsdienu politiskajā apziņā.

Neapšaubāmi, tautas politiskās apziņas nostiprināšana un modernizācija nav viegls uzdevums un viegls realizācijas process. Ideoloģiskās un izglītojošās tehnoloģijas nākas pieskaņot tautas trim kardināli atšķirīgām daļām.

Parasti procesu organizē un vada tautas vismazskaitlīgākā daļa – elite (1-3%). Latvijā ir vajadzīga elites elite. Pie mums vārdu „elite” ir jāliek pēdiņās. Nepieciešama elite, kas varētu palīdzēt šodienas politiskajai „elitei” nākt pie prāta un iegūt nacionālajām interesēm atbilstošu politisko apziņu.

Atsevišķs darbs ir jāveic ar tautas vislielāko daļu – politiski pasīvo daļu (75-85%). Šīs daļas politisko apziņu aptumšo stereotipi un politiskie paradumi (piem., atsaukties uz ulmaņlaika kārtību), bet galvenais - stagnantu gars. Šīs daļas politisko aktivitāti var izraisīt vienīgi ekstraordināri apstākļi.

Trešās, politiski aktīvās, daļas (10-20%) politisko apziņu galvenokārt nepieciešams modernizēt un prasmīgi izmantot atbilstoši tautas un valsts interesēm. Taču tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka šī daļa ir spējīga izraisīt revolūciju, sacelšanos, valsts apvērsumu, dumpi, nemierus, pilsoņu karu. Šī daļa galvenokārt sastāv no varas inteliģences konformistiem, kuri var ātri vērsties pret varu, valdošo kliķi, Lielo Bandu. Tā tas var notikt, ja veikli saskaņo šīs daļas personiskās intereses ar kolektīvajām interesēm. Ja tas izdodās, tad konformisti met kažoku uz otro pusi. „Perestroikas” laikā to spilgti apliecināja tāds padomju perioda latviešu konformistu slānis kā „radošā inteliģence”.

Ar tautas politisko apziņu, tā teikt, ir jāstrādā. Tas ir jādara pat tad, ja esam lietas kursā par tautas politiskās apziņas kaprīzo iedabu. Nekad nav bijis iespējams izskaidrot, kāpēc vienas aktuālas idejas vārdā cilvēki ir gatavi ziedot visu, bet cita ne mazāk aktuāla ideja cilvēkus atstāj vienaldzīgus. Nav zināms, kādi motīvi nosaka idejas fetišizēšanu vai idejas vienaldzīgu atstumšanu. Neviens nevar pateikt, kādai ir jābūt idejai, lai to pilnā mērā atbalstītu 75-85%. Zināms ir vienīgi tas, ka ar iegribām un untumiem apdāvinātajām masām vairāk patīk simulakri nekā oriģināli. Masas atbalsta tikai to, kas patīk vairākumam. Masām nepatīk domāt. Par masu psiholoģiju ir daudz uzzināts. Taču nebūt viss, un, visticamākais, nebūt galvenais.

Tautas kultūras virzība, kurā organiski iekļaujas tautas politiskā apziņa, nav loģiski secīgs process, kā arī nav process, kas būtu līdzīgs dabas likumiem. Tautas kultūra drīzāk ir līdzīga mistiski sintezētai garīgajai darbībai, kuru nav iespējams līdz galam izskaidrot ar prāta spriedumiem vai padarīt saprotamu, perfekti formulējot cēloņus un simtprocentīgi nosakot to ietekmi. Vienmēr paliks kaut kas līdz galam nenoskaidrojams, nesaprotams, neprognozējams, nevadāms. Runāt par tautas kultūru nozīmē atsegt reliģiskās, filosofiskās, tikumiskās, zinātniskās, estētiskās augstākās vērtības, kas principā mistiski nosaka kultūras ritmu, auru, kultūras komponentu iekšējās sakarības. Minētais ir jāņem vērā, lolojot skaistus mērķus tautas politiskās apziņas menedžmentā.

*http://pietiek.com/raksti/tautas_politiska_apzina_realitate,_mimikrija,_dresura

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...