Tautas leksiskais švaukstiskums

»

Latviešu mirlas!!!

Atbildēt

»

vai tad varēja būt savādāk? Naivs cilvēks.

Atbildēt

No prof.bloga: "Šodien latviešu viepļi sagādāja vēl vienu patīkamu pārdzīvojumu: “Ņemcova slepkavība – Putina ‘hibrīdvēstījums’ liberālajai pasaulei, uzsver Kalniete”. Tagad latviešu viepļiem viss ir “hibridizēts”. Trūkst vienīgi sapratne, ka paši ir hibrīdiski atkritumi, sastāvot no neprāta un amorāliem risinājumiem. Kaut kāds zagļu, blēžu un stulbeņu etniskais hibrīds."

Atbildēt

No profesora bloga: "Šodien Internetā uzzināju par latviešu viepļu pastrādāto jauno mežonību – Raiņa un Aspazijas zīmējumu. Kāda riebīga tauta! Kādi riebīgi radījumi! Esot arī tādi, kuri nosoda zīmējumu! Interesanti, cik daudz ir tādu, kas nosoda mežonību? Interesanti, kurai paaudzei pieder nosodītāji? Taču faktiski nekā interesanta nav. Agrākie notikumi liecina par tautas pagrimumu, neattīstību, mežonību, ko papildus stimulē postmodernisma izkārnījumi, par kuriem šī mežonīgā tauta arī ir sajūsmā. Ja kaut kas ir interesants sarunā par latviešu riebekļiem, tad interesanta ir vēsturiskā sakritība. Proti, tautas attīstības iespējas sākās balto rases vispārējās bojāejas apstākļos. Tā ir interesanta un liktenīga sakritība. Pēcpadomju laikā iegūtās iespējas kļūt beidzot par kultūras tautu slāpē postmodernisma klātbūtne, nonākot amerikāņu ģeokrātiskajā varā. Tas ir rūgts liktenis. Bet tas ir arī liels garīgais smērējums latviešu mēslu lielākajai daļai, kura ar milzīgu prieku bauda postmodernisma izkārnījumus. Latviešu mežonība nepazīst nekādu robežu. Latviešiem nekas nav svēts. Visu gatavi apķēzīt kā nejūtīgi vājprātīgie. Nav iespējams iedomāties Gēti, Danti, Šekspīru, Tolstoju, Puškinu šādos neķītros zīmējumos. Turpretī latviešu izdzimteņiem Rainis ir tradicionāla tēma savas neattīstības demonstrēšanai. Tā vietā, lai kariķētu savus pederastus, idiotus, zagļus, blēžus, latviešu smirdoņas kariķē ģēniju. Varētu teikt, kariķē antropoloģisko pārpratumu mežoņu etnosā. Rainis uz latviešu lopu masas tik tiešām ir antropoloģisks brīnums."

Atbildēt

»

dumš kā zābaks.

Atbildēt

No Stikla kalna: "Demokrātija
Vissenākā, arhaiskākā, primitīvākā, barbariskākā politiskās organizācijas forma. Lēmumus pieņem kolektīvs: cilts, ģints, neliela tauta. Indivīds nav „izšķīlies” no kolektīva. Nepieciešams ir etnosa gars, jo neviens nav spējīgs atsevišķi pieņemt lēmumus. Visas sanāksmes sākās un beidzās ar rituāliem – dievu pielūgšanu. Vox populi – vox Dei (tautas acs – dieva acs). Kolektīva ekstāze. Demokrātija nekad neatzīst indivīdu vienlīdzību; vienmēr ir bijusi kāda grupa, kura tika izolēta no demokrātijas (vergi, sievietes, nepilsoņi). Senajā Grieķijā cilvēki no citas polises saucās „idiotes” – nepielaistie, nepilsoņi. Jo tuvāk mūsdienām, jo individuāli racionālāku raksturu iegūst politiskā organizācija; dievišķais saplūst ar indivīdu – tirānu. Atdzimšanas fani pielūdza Platonu – arhaisku mistiku; tāpēc Rietumeiropa atgriezās pie demokrātijas, kura kļuva par svētu fetišu; par demokrātiju kaut ko sliktu teikt ir nepolitkorekti."

Atbildēt

redziet dalos jūsu fustrācijā arīdzen man liekas ka sesks nav tik labs kā mīlēšana derdzīgi ... .......

Atbildēt

redziet dalos jūsu fustrācijā arīdzen man liekas ka sesks nav tik labs kā mīlēšana derdzīgi ... ......

Atbildēt

redziet dalos jūsu fustrācijā arīdzen man liekas ka sesks nav tik labs kā mīlēšana derdzīgi ... .....

Atbildēt

redziet dalos jūsu fustrācijā arīdzen man liekas ka sesks nav tik labs kā mīlēšana derdzīgi ... ....

Atbildēt

redziet dalos jūsu fustrācijā arīdzen man liekas ka sesks nav tik labs kā mīlēšana derdzīgi ... ...

Atbildēt

redziet dalos jūsu fustrācijā arīdzen man liekas ka sesks nav tik labs kā mīlēšana derdzīgi ... ..

Atbildēt

»

redziet dalos jūsu fustrācijā arīdzen man liekas ka sesks nav tik labs kā mīlēšana derdzīgi ...

Atbildēt

No Stikla kalna: "Strausi
Ar strausu salīdzina tos cilvēkus, kuri nevēlās domāt un neko mainīt savā dzīvē. Viņi tāpat kā strausi slēpj galvu smiltīs, lai nebūtu nekāda intelektuālā piepūle.
Strausu sindroms šodien piemīt arī pasaules elites kādai daļai, kura negrib nekādas pārmaiņas, jo viņuprāt dzīve ir lieliska.
Arī krievu aristokrātija pirms 1917.gada katastrofas nevēlējās nekādas pārmaiņas. Ar ko tas noslēdzās aristokrātijai, ir labi zināms. Krievijā aristokrātija tika fiziski iznīcināta.
Mūsdienās neko nevēlās mainīt kosmopolītiski noskaņotie finansisti un birokrātija. Abas grupas samazina sev konkurentus: pasliktina izglītību (diplomu inflācija), nemaksā normālas algas utt.
Kādreiz pārmaiņas vēlējās komunisti. Viņi noorganizēja revolūciju. Komunisti tagad nav sastopami. Komunistu vietā pārmaiņas vēlas politiskais islams, kas neatzīst reformas, bet tikai revolūciju. Diemžēl politiskais islams nezina, ko darīt pēc revolūcijas.
Tā dēvētajās nacionālajās valstīs tagad galvenokārt dzīvo zombiji (vidējā un jaunākā paaudze). Austrumeiropā dzīvo arī rusofobi. Ne zombiji, ne rusofobi arī neko nevēlās mainīt savā dzīvē. Viņi vienīgi nezina, ko ēdīs cilvēki rītdien viņu nacionālajā valstī."

Atbildēt

»

Un ko VSV ir darījis, lai izmainītu esošo situāciju? Ar agresīviem izteikumiem un citādi domājošo "nolikšanu" situāciju par labu nevērsīsi. Īsāk sakot, sarūdzis vecis atbrīvojas no saviem šķidrajiem izkārnījumiem publiskajā telpā. Par inteliģenci un kaut kādu saprātīgu spriestspēju šajā gadījumā pat nav ko runāt. Prasti un ar smaciņu.

Atbildēt

nu tieši starp acīm!

Atbildēt

»

dumš kā zābaks.

Atbildēt

No Stikla kalna: "Kopīgais komplekss
Cilvēki ir dažādi. Ar dažādiem uzskatiem un vērtībām. Tas ir normāli, ka ir dažādi uzskati un dažādas vērtības. Tā ir organiski dabiska dažādība, un vajadzīga dažādība. Taču tajā pašā laikā cilvēkiem ir jābūt kaut kam tādam, kas viņus apvieno, ja viņi ir nolēmuši dzīvot kopā un kopīgi risināt dažādus uzdevumus. Kopīgais ir kaut kas vairāk par atsevišķo indivīdu dažādību. Kopīgais ir kaut kāds idejiskais komplekss, kas apvieno cilvēkus, kuri ir nolēmuši dzīvot kopā noteiktā teritorijā un ar noteiktiem kopīgiem uzdevumiem. Visbiežāk tie ir kopīgi politiskie, ekonomiskie, ideoloģiskie, garīgās dzīves kopīgie uzdevumi. Visbiežāk šie kopīgie uzdevumi ir saistīti ar savas valsts izveidošanu un attīstību. Visbiežāk tas notiek, cilvēkiem apvienojoties tautas formātā, lai visi kopīgi risinātu attiecīgos kopīgos uzdevumus. Kopīgie uzdevumi var būt dažādi. Tos nosaka dzīves prakses tematika. Tāpēc var jautāt „Kas pašlaik ietilpst Latvijas tautas aktuālajā kopīgajā idejiskajā kompleksā, lai dzīvē gūtu panākumus un vispār dzīvotu cilvēkam cienīgu dzīvi?”. Visticamākais šajā pašlaik aktuālajā kopīgajā idejiskajā kompleksā ietilpst vairāki uzdevumi. Tie ir šādi. (1) Nākas akceptēt politisko viedokli, ka PSRS sabrukums bija sākums jaunai dzīvei. Taču jaunā dzīve tika veidota uz pilnīgi nepieņemamiem politiskajiem un morālajiem pamatiem LPSR sabiedriskā kopīpašuma apsaimniekošanā. Radās krimināla politiskā kliķe, kas piesavinājās sabiedrisko kopīpašumu. Valsts politisko un morālo pamatu neadekvātumu katrs uztver ne tikai kā personisko traģēdiju, bet arī tautas un valsts traģēdiju. (2) Traģēdijas vaininieki ir jāizolē un jāsoda. Tas visiem ir jāakceptē kā obligāta nepieciešamība, lai turpmāk dzīvotu cilvēkam cienīgu dzīvi. (3) Latviešu kultūras matrica nav saistāma ar neoliberālismu un postmodernismu. Arī tas visiem ir jāakceptē kā obligāta nepieciešamība, lai dzīvotu garīgi pilnvērtīgu dzīvi."

Atbildēt

Ja kāds nav redzējis zilus brīnumus, tad tie ir te

http://www.artursprieditis.lv/files/CVPR.pdf

Atbildēt

Birze Miervaldis izsmēja "jājinātājus", tos, kuri katra vārda galā piekabināja "Ja", "ja". Tas turpinās arī tagad.

Atbildēt

raisīts latvieša profesionālais švaukstisms ir sakraments kas jāņem lai ieņemtu kādu amatu sistēmā gūvumu mērīts ... .

Atbildēt

»

raisīts latvieša profesionālais švaukstisms ir sakraments kas jāņem lai ieņemtu kādu amatu sistēmā gūvumu mērīts ...

Atbildēt

No Stikla kalna: "Pasionaritāte
Pasionaritāte ir cilvēkos savdabīgas „bioķīmiskās enerģijas” kāpums, kas izraisa upurēšanos augstu ideālu labā, nemitīgu tieksmi izmainīt (uzlabot) dzīves kārtību un dzīves apkārtējos apstākļus. Pasionaritātes pārņemtie indivīdi minēto darbību vērtē augstāk par savu dzīvību, citu cilvēku dzīvību, laimi, bagātību. Pasionaritāte nav saistīta ar morāli, - var radīt varoņdarbus, bet var radīt arī nelietības, haosu. Pasionaritāte nav saistīta arī ar vienaldzību. Pasionaritāte var būt sociāli vēsturiska parādība, kad ierobežotā areālā rodas liels skaits cilvēku ar specifisku aktivitāti. Tad pasionaritātes mērs ir šo cilvēku skaits. Pasionaritāte var būt arī mantota parādība, kad indivīdā ir iedzimta tieksme uz maksimālu atdevi. Indivīda pasionaritāte ir atkarīga no mutācijas, ko ietekmē kosmiskais starojums, Saules aktivitāte, par ko neko nevaram zināt. Mēdz būt pasionārie grūdieni. Laiku pa laikam var konstatēt cilvēku masu mutāciju, izraisot pasionaritātes grūdienus, kas var turpināties ne ilgāk par dažiem gadiem."

Atbildēt

Apsveicu, Mazpusān! Atkal izpaudāties visā savā krāšņumā. Tikai nevajag tā nervozēt. Es taču tikai pateicu, ka Jūs esat visinteliģentākais, gudrākais, pieklājīgākais. Patīkami izlasīt Jūsu saturīgos, pamatotos, jaukos komentārus par citiem komentētājiem. Vai tāpēc tik traki jāsatraucas?

Atbildēt

»

dumš kā zābaks.

Atbildēt

Turpat: "Klimatiskais optimisms un pesimisms
Eiropā t.s. klimatiskais optimisms bija no apm. 27.g.p.m.ē. līdz apm. 400.gadam. Tā galvenā iezīme – silts, mīksts klimats. Šajā laikā radās Romas impērija. Tā apguva milzīgu teritoriju. Ziemeļeiropā palielinājās dzimstība, tāpēc goti, vandāļi u.c. II-III gs. sāka doties uz Dienvidiem, meklējot jaunas zemes. Vispirms nonāca Karpatos, Melnās jūras baseinā. Klimatiskajam optimismam sekoja klimatiskais pesimisms – Eiropā iestājās auksts laiks. Kulminācija tika sasniegta 535.-536.gadā. Klimatiskajam pesimismam atkal sekoja klimatiskais otimisms – X-XIII gs. Pieauga iedzīvotāju skaits. Zemkopju tautas ieņēma jaunu dzīves telpu (vācieši, slāvi)."

Atbildēt

No Stikla kalna: "Apziņas veidi
Katram cilvēkam piemīt noteikta etniskā apziņa un politiskā apziņa. Katram minētajam apziņas veidam piemīt savs saturs un sava specifika.
Etniskās apziņas saturs koncentrējas ap etniskās identitātes aspektiem – etnisko izcelsmi, valodu, tradīcijām, reliģisko orientāciju, teritoriju, vēsturi.
Politiskās apziņas saturu veido materiāls par etnosa politisko (valstisko) vēsturi, valstiskuma iegūšanas apstākļiem, pilsoniskumu, politisko spēku samēru valstī, lojalitāti, patriotiskumu, suverenitāti.
Politiskajā apziņā ļoti liela loma ir reālajam politisko spēku samēram, nodrošinot valsts pastāvēšanu, suverenitātes saglabāšanos. Taču politisko apziņu var ietekmēt arī priekšstati par vēsturisko taisnīgumu – etnosa tiesībām veidot savu valsti. Tās ir tiesības, kurām zināmā mērā ir transcendentāls raksturs. Proti, etnoss šīs tiesības veidot savu valsti it kā ir ieguvis automātiski, jo etnosa eksistēšanas fakts it kā jau pats par sevi etnosam garantē valsts iespējamību.
Tādējādi vēsturiskais taisnīgums ignorē reālo spēku samēru, kas attiecās uz valsts iespējamību. Spēku samērs var būt tāds, ka valsts nav iespējams izveidot. Turklāt runa var būt gan par etnosa iekšējo spēku samēru, gan spēku samēru etnosa eksistences vides plašākā kontekstā. Piemēram, ģeopolitisko cīņu kontekstā.
Ļoti liela loma ir etnosa iekšējo spēku samēram. Ja etnosam nav sava intelektuālā elite, morālās autoritātes, neviens godīgs un patiesi patriotisks sociālais slānis, tad vēsturiskais taisnīgums neko nedod savas valsts izveidē. Valsts var tikt izveidota ārējo apstākļu un ārējo spēku lēmuma rezultātā, taču pats etnoss nav spējīgs nodrošināt valsts pastāvēšanu. Tam nav piemērota etnosa politiskā apziņa, kā arī citi cilvēciskās kvalitātes parametri. Faktiski īsta politiskā apziņa var neeksistēt, jo politiskās apziņas vietā reāli funkcionē etniskā apziņa, kas nav piemērota politisko uzdevumu realizācijai (valsts pastāvēšanas nodrošināšanai)."

Atbildēt

galos tagad noliks mums eiro vilcienu tikai pašiem jāpēk eiro lopu vagoni un beiļets par naudu ražot ... .

Atbildēt

»

galos tagad noliks mums eiro vilcienu tikai pašiem jāpēk eiro lopu vagoni un beiļets par naudu ražot ...

Atbildēt

Es vārda "švauksts" nozīmē saprotu to,ka cilvēks,vienkāršiem vārdiem sakot,ir Dieviņa apdalīts.Piem.,lietojot vārdu "adekvāts",kuram latviešu valodā ir "adekvāts" vārds-"atbilstošs",vai "tāds pats".Prāta truluma pazīme ir latviskā vārda "pietiekami"lietošana katrā-vajadzīgā un nevajadzīgā-vietā.
Patiess ir autora novērojums par mūsu valodas kvalitātes kritumu pēcpadomju laikā,-mazliet pārspīlējot,var teikt:"Zūd tauta,zūd valoda..." Un neredzu daudzo valodnieku satraukumu par "gimalaju lāču"-angļu variantu- vairošanos.(Ar "gimalaju lāčiem" krievu laikos apzīmēja krievismu ieviešanos valodā un,nesaudzīgi,to apkaroja.)Paldies Priedīša k-gam par aktuālo rakstu!

Atbildēt

»

Oi, bļin, vecīt, nosmieties no tevis... Tu visu ņem tik nopietni. Varu iedomāties, kā sievietes no tevis bēg neatskatoties. Par to skaidrojošo vārdnīcu... Es vienkārši domāju, ka tā ir vajadzīga Prieditisam, jo diez vai vecajā ķirbī var saturēt tik daudz švaukstismu.

Atbildēt

Ko nozīmē glamūrīga ākstīšanās?

Atbildēt

Nu kā var teikt, ka mūsu visgudrais VSV (viņš arī Mazpusāns, īsto vārdu nezinu) izklausās pēc muļķa? Viņš taču mums Muļķu zemē vis tas gudrākais.Palasiet viņa tekstus - cik tie daiļskanīgi, inteliģenti, saprotami,zinātniski pamatoti!

Atbildēt

»

Kādā veidā tu to notestēji? Gribētos nedaudz detalizētāk, citādi izklausies pēc muļķa.
P.S.Ūdeni es nenestu. Drīzāk aiznestu pie ūdens.

Atbildēt

»

Lasām VISU publikāciju vēlreiz, lēnām un ar pienācīgu iedziļināšanos tēmā. T.sk.:

"Visinteresantākais ir tas, ka pēcpadomju gados leksiskais (kulturoloģiskais) švaukstiskums vairs nav latviešu humanitārās inteliģences prioritāte. Švaukstiskums ir kļuvis tautas darbības, uzvedības un komunikācijas atribūts. Saprotams, ne visas tautas atribūts, bet lielākās daļas – divu paaudžu - atribūts. Tās ir jaunākās paaudzes, kuras dzīves procesos ir visaktīvākās ģenerācijas. Tāpēc liekas, ka visa dzīve ir viens liels un varens švaukstiskums.

Tautas fanātiskā līdzdalība leksiskajā švaukstiskumā izpaužās tādējādi, ka tauta savas varas struktūrās jebkurās vēlēšanās deleģē tikai indivīdus ar leksisko švaukstiskumu. Tie ir indivīdi, kuri ir spējīgi vienīgi švaukstiski piesārņot varas struktūras (parlamentu, valdību, pašvaldības) un tās ražoto rakstveida produkciju (konstitūcijas labojumus, likumus, noteikumus, rīkojumus, pavēles). Viņi ar savu švaukstisko valodu piešvaukstina medijus (intervijās, debatēs, šovos, rakstos). Tāpēc pēcpadomju laikā sabiedrība ir stingri pārliecināta, valsts vara neprot ne literāri pareizi runāt, ne literāri pareizi rakstīt. Bet tas ir tautas nopelns. Nebūtu pareizi no šī goda atsacīties. Neapšaubāmi, kāds teiks, ka tas ir „okupācijas” nopelns, bet „eiro” un anglicismu invāzija latviešu valodā var novērst Putina armijas iebrukumu Latvijā. Latvieši tāpat kā pārējie „baltie” cilvēki kļūst arvien talantīgāki. No viņiem var sagaidīt „visšerpākos” domāšanas brīnumus.

Faktiski aina ir ļoti bēdīga. Pēcpadomju laikā švaukstiskums ir ieguvis oficiālu raksturu. Švaukstiskums ir kļuvusi leksiskā (kulturoloģiskā) vērtība. Medijos ļoti reti pret to kāds uzdrošinās vērsties. Nav redzams gals tautas švaukstiskajai stihijai. Gals būtu redzams, ja enerģiski iejauktos valdība. Taču pati valdība ir švaukstiskuma iniciējošais avots, kā tas īpaši ir sastopams neadekvātas terminoloģijas modīgajā izmantošanā. 70. - 80. gadu literatūras kritiķi un mākslas kritiķi varētu skaudīgi nolūkoties uz šodienas politisko „eliti”, jo tā pašlaik ir galvenā noteicēja modīgu jēdzienu neadekvātajā izmantošanā."

u.t.t.

Atbildēt

Tad jau sanāk, ka krievu laikā latvieši bija labāki, jo pareizi runāja un rakstīja. Neko tāpēc nesaprotu, kādēļ tagad nevar visu darīt pareizi.

Atbildēt

Ja ir vācbaltieši, tad jābūt arī vāckārkliešiem.

Atbildēt

»

b.reptilis ir viens no tiem daudzajiem,kuri vispār neko neredz.....

Atbildēt

b.priedītis ir viens no tiem daudzajiem,kuri ar paši sevi neredz.....

Atbildēt

»

Tas man patīk: Muļķi bijām, muļķi esam,
Muļķi allaž (?...) paliksim ~
Nefiltrējot "kas par desām",
Kaut vai "ķelli noliksim"..."

Atbildēt

tas ir tapat ka ikdiena vairak lieto vardu sekss neka latviSkaku vardu–mileties,milesanas, utt .. skanigs, saturigs,bagatigs,mils,utt vards,neka sekss!–tads sauss,tuks,ciets,utt vards. Bet pats aizraujosakais vai ja cilveks sava vardnica lieto vardu sekss tad varetu zimet paraleles ar ta saturu..praktisko izpildijumu ka sekss sauss utt. Jeb tomer tas pasu cilveku dabas jautajums neatkarajoties kadu vardu lieto milesanas ta pati bagatiga savienojoties emocijam,gara,dvesele,fiziski,prata,energiju saplusma starp abiem. Ta ka pastudejiet..kadus vardus lieto un kaa.. Tada daba

Atbildēt

»

dumš kā zābaks.

Atbildēt

Un pietukisms? Lai atceramies Dombrovska "konsolidāciju", ar kuru tika apzīmēja ienākumu samazināšanu. Un latviešu bailes zaudēt latviešu valodu, kas velkās līdzi no padomju laikiem? Padomju palieka, kad ar valodu tika pasvītrota tauta, kultūra, tās vērtības. Nav vairs tādu vērtību! Šodienas valodas loma nav vairāk kā senajā Bābelē - ar visām iespējamām zīmēm parādīt savu vajadzību. Un tikai! Kaut ar pirkstiem!

Atbildēt

Cepuri nost! Viss ir tik pareizi pateikts!

Atbildēt

--Priedīša kungs ir atbrīvojies, daļēji, no kognitīvās disonanses un ieminējies par ebreju nopelniem švaukstiskuma kultivēšanā!
bet vai Jūs ziniet to, ka žīdi ir VIENĪGĀ TAUTA, KURA PUBLISKI IR PATEIKUSIES LATVIJAS VARTURIEM PAR IESPĒJU LABI UN DROŠI JUSTIES lATVIJĀ!?

Atbildēt

Ko tas priedītis raksta par jauno tautu latviešiem,kas nosita Baltu tautu.Raksti skaidrāk par saeimu,krodziniekiem,aptēķniekiem,ārstiem,skolotājiem un citiem latviešiem.

Atbildēt

Diemžēl eiropistiskās vērtības gūst virsroku , par laimi ir arī saprātīgi cilvēki , paldies raksta autoram.

Atbildēt

pideri ser ... .

Atbildēt

»

pideri ser ...

Atbildēt

Kā cienījamais autors nodēvētu pats savu stilu? Nepamet sajūta, ka savus darbus arī raksta, uz galda turot skaidrojošo vārdnīcu.

Atbildēt