Iesaki rakstu: 
Šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām, kad pašsaprotamas lietas tiek apšaubītas, kad sabiedrībai un mūsu bērniem dzīvot māca prātu izkūkojušie, muļķi un nelieši, kuri uzurpējuši varu, - šai laikā nav nekā svarīgāka kā turēties pie kaut kādas normālības.
Vecos laikos tā laikam bija reliģija vai Imants Ziedonis, vai kādi citi dzīves likumi, kas turēja mūs līdzsvarā un saskaņā ar Lielo kārtību. Tagad katram pašam jārod sava personīgā koordinātu sistēma, savējie 10 baušļi.
Latvijā situāciju apgrūtina tas, ka valdošie politiķi kopā ar saviem medijiem ir likvidējuši demokrātiskas valsts mehānismus. Un sakārtot mūsu sabiedrību ir grūtāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.
Pat Latvijas valdībā esošās partijas vairs nepārstāv savu vēlētāju intereses, nemaz nerunājot par pārējo sabiedrību. Latvijas tauta sāk saprast, ka esošās partijas viņus vairs nebūs spējīgas pārstāvēt arī turpmāk.
Pirms tiek dibināta jauna partija, es iesaku dibināt normālo cilvēku tautas kustību ar nosaukumu "Veselais saprāts". Šai kustībai varbūt nemaz nevajag rakstītu programmu. Jo cilvēki, kuri būs tās sastāvā, šo programmu jau paši zina. Varbūt nevajag ne biedru naudu, ne kongresu, ne savstarpējo intrigu. Pietiek ar personīgo atbildību. Ikvienā dzīves situācijā.
Jo šīs kustības dalībnieki ir tie Latvijas iedzīvotāji, kuri visu paši labi saprot.
Tautas kustība "Veselais saprāts".
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
