Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakar vakarā man kā rektora kandidātei bija pārrunas ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Padomes locekļiem. Uz rektora amatu pretendēju es un esošais rektors.

Iepriekš bija iesniegta izvērstā stratēģija, kurā detalizēti izklāstīju RSU esošās problēmas, kas skar gan personālu, gan pārvaldību. Norādīju uz patieso situāciju augstskolu reitingos, norādīju uz galvenajiem iemesliem zemo rādītāju ziņā. Sniedzu veicamo darbību aprakstu, kā iziet no samilzušajām problēmām universitātē.

Padomei norādīju uz konkrētiem finanšu līdzekļu izsaimniekošanas gadījumiem (ar pierādījumiem), informēju, ka informāciju esmu iesniegusi atbildīgajām institūcijām, minēju par emocionālo vardarbību, kas tiek izvērsta pret kolēģiem, informēju par to, ka pastāv milzīga plaisa starp darbiniekiem un vadību, par zaudētajiem tiesas procesiem, kas parāda RSU kā institūciju ar zemiem godīguma un ētikas principiem. Parādīju plānu, kā rast līdzekļus bez masveida ārvalstu studentu piesaistes.

Bet tas viss palika bez uzmanības. Nevienam no Padomes locekļiem par šo neradās neviens papildu jautājums. Nē, viens bija - vai ir saņemtas atbildes no Finanšu izlūkošanas dienesta un KNAB. Vairāk nekas neinteresēja šajā ziņā.

Tomēr, tā kā šodien visi saņēmām ziņu, ka Padome vienbalsīgi virzījusi esošo rektoru Aigaru Pētersonu (attēlā), tad pilnīgi loģiski rodas jautājums, kāds vispār ir Padomes uzdevums? Visas šīs lietas ir notikušas pēdējos 15 gados, tātad arī šī rektora darbības laikā.

RSU saistība un kapitāla ieguldījumi kompānijās, kuras ir saistītas ar Krievijas miljonāriem Singapūrā un Kiprā, absolūti slēpta finanšu plūsma, kur patiesā labuma guvējs noteikti nav universitāte. Un tā ir milzīga nauda, valsts nauda. Maksātnespējas procesā šie universitātes ieguldījumi ir zaudēti, un tā ir apzināta nolaidība.

Informēju par gandrīz 100 000 eiro novirzīšanu konferencei, par kuru nav atrodama pilnīgi nekāda informācija. Par dubultalgām. Un vēl daudziem citiem neefektīviem finanšu darījumiem. Bet tas, šķiet, nevienam nav svarīgi.

Nolikumā kā viena no prasībām minēta nevainojama reputācija. Ko nozīmē - nevainojama? Viss iepriekš minētais nenorāda uz reputāciju? Augstskolā par šādiem procesiem un zaudējumiem atbildīgs ir rektors. Tātad nākamie 5 gadi būs tādi paši? Mums gan priekšā ir Satversmes balsojums. Pieklauvēsim katrs pie savas sirdsapziņas. Padomāsim ne tikai par sevi, bet arī kolēģiem, kuri Satversmes pārstāvjus vēlēja.

Es pretendēju viena iemesla dēļ - pastāstīt augstskolas darbiniekiem un studējošajiem par to, kas notiek RSU, par to, uz kurieni mēs ejam, parādīt faktus. Jo nav jau runa par ievēlēšanu un amatu (ne par velti 3 nedēļas pirms konkursa izsludināšanas tika mainīts vēlēšanu nolikums, ieskaitot uz atklātām vēlēšanām ar zināmu ievirzi, ka to panāca IZM ar savu Augstskolu likuma rediģēšanu; tomēr Augstskolu likums nenosaka rektora vēlēšanu veidu), bet par vēlmi kaut ko izmainīt, padarīt godīgāku, cilvēcīgāku.

Es tikai ļoti ceru, ka varbūt kādreiz nāks kāds, kurš būs spējīgs mainīt šīs nožēlojamās lietas, kur galveno lomu spēlē arogance un nauda. Uz pasaules taču ir daudz lielākas vērtības, kā šīs. Vienīgais, ko varu apsolīt no savas puses - es nepalikšu vienaldzīga pret notiekošo.

Novērtē šo rakstu:

180
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi