Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs signāls, ka valsts vara savu drošību agresīvi sargās ne tikai no ārējā ienaidnieka, bet arī no saviem iedzīvotājiem[1]. Šajā pavasarī noskaņojums jau ir kļuvis daudz draudošāks – sākusies nepārprotama gatavošanās lieliem un ilglaicīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, un valsts ir ķērusies pie aktīvas militārās eskalācijas.

Vēsture atkārtojas

Pēdējā laikā ir radusies sajūta, it kā mēs dzīvotu jaunajos Ulmaņlaikos – kara priekšvakarā. Arī tagad tāpat kā 1939.gadā visus jautājumus izlemj valdība; arī tagad valsts vara cīnās ar baumotājiem un varas kritizētājiem; arī tagad valsts varēs īstenot uzņēmumu ārkārtēju uzraudzību[2]; arī tagad nenorimst runas par ģeopolitisko situāciju un kara draudiem; arī tagad krasi palielinām finansējumu aizsardzībai, arī tagad – meklējam sabiedrotos, kurus aicināt savā zemē ar ieročiem. Ne velti, runājot par šo līgumu, prātā nāk 1939.gada rudens, kad PSRS slēdza starptautiskās palīdzības paktus ar Baltijas valstīm – Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Un gluži kā šodien vadošie politiķi runā par preventīvu bruņošanos, arī toreiz 1939.gada 9.oktobrī Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters paskaidrojumā presei[3] par noslēgto paktu teica šādi: “Savstarpējas palīdzības principam ir zināma preventīva nozīme un uz ārieni tiek parādīts, ka kara atvairīšanā abām valstīm ir līdzīgas intereses”.

Vai tik lielas pūles – viena zaķīša dēļ?

Pamazām tiekam iesaistīti bīstamā spēlē, kurā mums ieguvumu nebūs. Ja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2017.gada ārpolitikas debatēs sacīja, ka, neskatoties uz daudzajiem sabiedrotajiem, par savu attīstību un drošību mums ir jārūpējas arī pašiem un Latvija nedrīkst sēdēt klusi malā “kā zaķītis zem eglītes, kamēr apkārt staigā baisais vilks”, tad jāsaka, ka šī brīža situācijā, kad uz mežu ar savu tehniku un ieročiem ir ieradušies lielie vilka mednieki un meža cirtēji, ne par zaķīša pašsajūtu, ne eglēm neviens vairs neinteresēsies.

Viss notiks pēc svešiem spēles noteikumiem. Kam pakļaujas ASV karavīri, kuriem šogad tiek nodrošināts juridisks spilvens netraucētai dzīvei un brīvai darbībai Latvijā?

Vai Latvijas suverenitāte ir mazāk vērta?

2017.gada 10.janvārī Latvijas valdība atbalstīja Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā jeb ASV bruņoto spēku īpašo statusu Latvijas valstī, 12.janvārī starpvaldību līgumu parakstīja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un ASV vēstniece Latvijā Nensija Bikofa Petita, bet 2017.gada 16.martā Saeimas deputāti to ratificēja – ar 73 balsīm “par” un vienu, manu, balsi “pret”.[4]

Līguma teksts pašlaik ir brīvi pieejams jebkuram, kurš ir pietiekami cītīgs, lai to sameklētu[5], un es šaubos, ka tikai man vienīgajai ir radies priekšstats, ka Latvija un tās iedzīvotāji, pildot līgumā noteiktās saistības, varētu tikt diskriminēti dažādos veidos.

Valdības vietā man būtu kauns šādu līgumu parakstīt un piedāvāt parlamentam ratificēšanai, kaut vai tāpēc, ka, izlasot līdzīgu līgumu Lietuvā, kuru šā gada 17. janvārī parakstījušas Lietuvas un ASV valdības[6], es redzu tajā atšķirības no Latvijas Saeimai piedāvātās redakcijas. Tā, piemēram, attiecībā uz ASV bruņoto spēku izvietošanu savā teritorijā Lietuvas-ASV līguma III panta 1.punktā ir iekļauta atruna, ka “ASV spēki, ASV līgumdarba izpildītāji, apgādājamie u.c. var izmantot saskaņotos objektus un teritorijas saskaņā ar noslēgto līgumu un pilnībā cienot Lietuvas suverenitāti un Lietuvas likumu prasības”. Atrodiet, lūdzu, ko tamlīdzīgu Latvijas līgumā! Latvijas–ASV līguma attiecīgajā panta punktā šāda precizējuma nav.

Varbūt ir vērts pajautāt ASV augstākām amatpersonām – vai mūsu suverenitāte, salīdzinot ar Lietuvu, nav vērā ņemama? Un kādēļ? Vai arī Latvijas valdība nemaz nav parūpējusies par šādas atrunas iekļaušanu Latvijai piedāvātajā tekstā?

Vai tiem, kas cietuši no ASV militārpersonas darbības, ir mazāk tiesību?

Debatēs tā arī palika neatbildēti jautājumi par potenciālo cietušo tiesībām: ja Latvijas iedzīvotājam gadās tā nelaime ciest no ASV militārpersonas darbības, cietušā tiesības saņemt atbilstošu kompensāciju būs atkarīgas tikai un vienīgi no politiskās gribas.

Latvijas valsts šajā līgumā ir izmantojusi “savas suverēnās izvēles tiesības atteikties no primārajām tiesībām realizēt kriminālo jurisdikciju”, izņēmuma gadījumā rezervējot sev laika termiņā ierobežotas tiesības (21 diena) Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai atsaukt šo atteikšanos (līguma XII panta 1.punkts).

Reālajā dzīvē tas varētu būt gadījums, kad jūsu ģimenes automašīnā, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ietriecas ASV militārpersonas vadīts transportlīdzeklis un pēc avārijas ne tikai nav vairs lietojama jūsu automašīna, bet arī jūsu līdzbraucēji guvuši traumas, kas viņiem atstās negatīvas sekas uz visu atlikušo dzīvi.

Jūs, protams, varat paļauties uz jaunajā ASV-Latvijas sadarbības līgumā paredzēto izņēmuma gadījumu un cerēt uz, ka jūsu kā cietušā tiesības būs pienācīgi respektētas. Godīgi sakot, nav gan nekāda racionāla pamata uzticēties tam, ka politiski nozīmīgas būs tieši jūsu ciešanas.

Toreiz, kad 2015.gada 11.jūlijā Priekuļu novadā ASV karavīra izraisītajā avārijā cieta Latvijas autorallija pilots[7], spēkā bija 2004.gada līgums par NATO karaspēka statusu, saskaņā ar kuru Latvijai bija tiesības saukt ārvalstu karavīrus pie atbildības par noziegumiem, kas pastrādāti Latvijas teritorijā.

Tomēr arī šādā it kā tiesiski labvēlīgākā situācijā, un, pat neskatoties uz to, ka lietā tika veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes, cietušā tēvs joprojām nevar īstenot savas pamattiesības uz taisnīgu tiesu, iesniedzot civilprasību par kompensācijas piedziņu ASV tiesā, jo lietas materiālus no ASV puses saņemt nav izdevies, turklāt pašam vainīgajam ASV karavīram Latvijas valsti pēc notikušā steidzami un bez šķēršļiem bija atļauts pamest. [8]

Upurējam par daudz

Lai arī tieši kriminālā jurisdikcija raisīja visvairāk jautājumu arī koalīcijas deputātu vidū, manuprāt, līgums paredz nozīmīgas arī cita veida atkāpšanās no Latvijā spēkā esošām tiesībām un likumiem.

Мēs upurējam drošību uz ceļa, jo īpašajiem ASV transportlīdzekļiem nav nepieciešama Eiropas drošības sertifikācija (IX pants). Mēs ļaujam pārbūvēt mūsu objektus, bet neuzstājam uz Latvijas būvnormatīvu prioritāti šajā darbā (XXV pants). Mēs garantējam ASV kontingentam drošību un aizsardzību no Latvijas iedzīvotājiem bez atsauces uz attiecīgo Latvijas likumdošanu, tai skaitā tiesībām pielietot ieroci vai spēku (VI pants par garantijām un pilnvarojumu ASV spēku, līgumdarbu izpildītāju, apgādājamo un materiāltehnisko līdzekļu aizsargāšanai, drošībai un aizsardzībai).

Visbeidzot, mēs labprātīgi atsakāmies no saprātīga strīdus risināšanas mehānisma, jo ar visām domstarpībām, kas būs radušās, Latvija nedrīkstēs vērsties nevienā tiesā vai institūcijā. Līgums nosaka: “Domstarpības un citus jautājumus, kuri nodoti apspriešanai saskaņā ar šo līgumu, nenodod izskatīšanai valsts tiesās vai starptautiskajās tiesā, tribunālā vai līdzīgajā institūcijā, ne arī izšķiršanai kādai trešais personai.” (XXIX panta 6.punkts.)

Kā mēs varam atrisināt iespējamo strīdu ar ciemiņu, ja mums ir pilna sēta ar viņa kara tehniku, turklāt mēs pat nezināsim, kādu, jo nekādas kontroles pār to mums nebūs? Citas valsts karaspēks mūsu zemē dzīvos pēc saviem likumiem. Tās pat nav kara bāzes, tās ir valstis valstī. Tas nav līgums. Kā saka tauta, tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts.

Atšķirībā no Latvijas Lietuvas Konstitūcijā ir pants (137.pants), kurš nosaka: “Lietuvas Republikas teritorijā nevar atrasties masu iznīcināšanas ieroči un ārvalstu kara bāzes.”[9] Tieši uz šo pantu norādīja seši Lietuvas Neatkarības deklarācijas parakstītāji, iesniedzot Lietuvas Seimā aicinājumu nesteigties ar līguma ratificēšanu un nodot līguma izvērtēšanu Konstitucionālajā tiesā, kā arī organizēt tautas nobalsošanu par šo līgumu.[10] Diemžēl arī Lietuvā līgums 2017.gada 14.februāri tika ratificēts steigā, informatīvajā klusumā un atšķirībā no Latvijas – pilnīgā vienprātībā.

Cerībā nezaudēt pašu dārgāko

Tagad mums atliek vienīgi cerēt, ka paļaušanās uz to, ka citas valsts karavīri un darbinieki zinās, pratīs, darīs labāk, nekā nosaka mūsu likumi un kārtība, noslēgtais līgums neizvērtīsies par lielām un ilgstošām galvassāpēm Latvijas iedzīvotājiem.

Jācer, ka kaut kur virs Latvijas negadīsies tādi incidenti, kā Vācijā, kad no debesīm Hohenfelsas militārā bāzē krita ASV militārā tehnika par jautrību pašiem amerikāņu karavīriem.[11]

Jācer, ka Latvijā neatkārtosies Japānas salas Okinavas liktenis, kurā jau kopš Otrā pasaules kara beigām ir izvietotas ASV militārās kara bāzes. Vietējie iedzīvotāji līdz pat šim brīdim cieš no dažāda veida ASV karavīru darbībām: uz dzīvojamām mājām krītošas lidmašīnas un kara tehnika; neuzmanīga apiešanās ar sprāgstvielām; nogalināšana aiz neuzmanības; zvērīgas slepkavības un izvarošanas. Pastrādāto noziegumu saraksts ir ļoti garš, un tajos gadu gaitā ir gājuši bojā vairāki simti vietējo iedzīvotāju[12].

Neskatoties uz ASV militāro spēku atvainošanos un apņemšanos strādāt pie karavīru disciplīnas, noziegumi turpinās un joprojām izraisa apjomīgus vietējo iedzīvotāju protestus.[13] Arī pavisam nesen, 2016.gada jūnijā, kad kārtējo reizi bija izvarota un zvērīgi nogalināta kāda jauna japāņu sieviete, Okinavas salas galvaspilsētas ielās izgāja 65 000 tās iedzīvotāju.[14],[15]

Upurējot savu iedzīvotāju drošību un vieglprātīgi noniecinot tiesiskumu globālo interešu vārdā, mēs zaudējam pašu dārgāko – savu iedzīvotāju uzticību un neatkarību. Ar katru šādu līgumu valsts atdod daļu savas suverenitātes. Cik daudz neatkarības Latvijai vēl atlicis valsts simtgades priekšvakarā? Vai ir atlicis vēl vispār?

Ja mums ir tik ļoti nepieciešama aizsardzība, tad nedrīkstam aizmirst par pašcieņu un nevajag kopā ar cepuri noņemt arī galvu – tieši tāpat kā mūsu valsts un tās suverenitāte tā mums ir tikai viena.


[1] http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24475-deputati-virza-kriminallikuma-izmainas-kas-laus-versties-pret-hibridkara-raditiem-apdraudejumiem

[2] http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25716-nosaka-ierobezojumus-nacionalajai-drosibai-nozimigam-komercsabiedribam

[3] http://old.historia.lv/alfabets/M/mu/munters/prese/1939.10.09.htm

[4] http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25686-saeima-ratifice-latvijas-un-asv-ligumu-par-sadarbibu-aizsardzibas-joma;

[5]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/DD698F03F15A222DC22580AA003A1200?OpenDocument;

[6] https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/fe1769b0032511e78034be159a964f47;

[7] http://www.delfi.lv/news/national/criminal/avariju-kura-pern-cieta-autorallija-pilots-grjazins-izraisijis-asv-karavirs.d?id=47501253

[8] http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/asv-un-britu-karaviri-pec-iespejamiem-noziegumiem-pamet-valsti--vinu-lietu-izmeklesana-bremzejas.a209823/

[9] http://www3.lrs.lt/home/Konstitucija/Konstitucija.htm

[10] http://www.ekspertai.eu/signatarai-kreipesi-i-seima-del-lietuvos-ir-jav-vyriausybiu-susitarimo-konstitucingumo

[11] http://www.dailymail.co.uk/news/article-3552267/Not-Humvee-withstand-dropped-hundreds-feet-earth-Army-destroys-three-vehicles-parachutes-fail-training-mission.html

[12] http://www.uchinanchu.org/history/list_of_crimes.htm

[13] n.com/world/2016/jun/19/thousands-protest-at-us-bases-on-okinawa-after-japanese-womans

[14] http://www.japantimes.co.jp/opinion/2016/05/23/editorials/another-heinous-crime-okinawa/#.WNim3G-GOUk

[15] http://apjjf.org/2016/11/Takazato.html

Novērtē šo rakstu:

15
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...