Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs signāls, ka valsts vara savu drošību agresīvi sargās ne tikai no ārējā ienaidnieka, bet arī no saviem iedzīvotājiem[1]. Šajā pavasarī noskaņojums jau ir kļuvis daudz draudošāks – sākusies nepārprotama gatavošanās lieliem un ilglaicīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, un valsts ir ķērusies pie aktīvas militārās eskalācijas.

Vēsture atkārtojas

Pēdējā laikā ir radusies sajūta, it kā mēs dzīvotu jaunajos Ulmaņlaikos – kara priekšvakarā. Arī tagad tāpat kā 1939.gadā visus jautājumus izlemj valdība; arī tagad valsts vara cīnās ar baumotājiem un varas kritizētājiem; arī tagad valsts varēs īstenot uzņēmumu ārkārtēju uzraudzību[2]; arī tagad nenorimst runas par ģeopolitisko situāciju un kara draudiem; arī tagad krasi palielinām finansējumu aizsardzībai, arī tagad – meklējam sabiedrotos, kurus aicināt savā zemē ar ieročiem. Ne velti, runājot par šo līgumu, prātā nāk 1939.gada rudens, kad PSRS slēdza starptautiskās palīdzības paktus ar Baltijas valstīm – Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Un gluži kā šodien vadošie politiķi runā par preventīvu bruņošanos, arī toreiz 1939.gada 9.oktobrī Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters paskaidrojumā presei[3] par noslēgto paktu teica šādi: “Savstarpējas palīdzības principam ir zināma preventīva nozīme un uz ārieni tiek parādīts, ka kara atvairīšanā abām valstīm ir līdzīgas intereses”.

Vai tik lielas pūles – viena zaķīša dēļ?

Pamazām tiekam iesaistīti bīstamā spēlē, kurā mums ieguvumu nebūs. Ja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2017.gada ārpolitikas debatēs sacīja, ka, neskatoties uz daudzajiem sabiedrotajiem, par savu attīstību un drošību mums ir jārūpējas arī pašiem un Latvija nedrīkst sēdēt klusi malā “kā zaķītis zem eglītes, kamēr apkārt staigā baisais vilks”, tad jāsaka, ka šī brīža situācijā, kad uz mežu ar savu tehniku un ieročiem ir ieradušies lielie vilka mednieki un meža cirtēji, ne par zaķīša pašsajūtu, ne eglēm neviens vairs neinteresēsies.

Viss notiks pēc svešiem spēles noteikumiem. Kam pakļaujas ASV karavīri, kuriem šogad tiek nodrošināts juridisks spilvens netraucētai dzīvei un brīvai darbībai Latvijā?

Vai Latvijas suverenitāte ir mazāk vērta?

2017.gada 10.janvārī Latvijas valdība atbalstīja Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā jeb ASV bruņoto spēku īpašo statusu Latvijas valstī, 12.janvārī starpvaldību līgumu parakstīja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un ASV vēstniece Latvijā Nensija Bikofa Petita, bet 2017.gada 16.martā Saeimas deputāti to ratificēja – ar 73 balsīm “par” un vienu, manu, balsi “pret”.[4]

Līguma teksts pašlaik ir brīvi pieejams jebkuram, kurš ir pietiekami cītīgs, lai to sameklētu[5], un es šaubos, ka tikai man vienīgajai ir radies priekšstats, ka Latvija un tās iedzīvotāji, pildot līgumā noteiktās saistības, varētu tikt diskriminēti dažādos veidos.

Valdības vietā man būtu kauns šādu līgumu parakstīt un piedāvāt parlamentam ratificēšanai, kaut vai tāpēc, ka, izlasot līdzīgu līgumu Lietuvā, kuru šā gada 17. janvārī parakstījušas Lietuvas un ASV valdības[6], es redzu tajā atšķirības no Latvijas Saeimai piedāvātās redakcijas. Tā, piemēram, attiecībā uz ASV bruņoto spēku izvietošanu savā teritorijā Lietuvas-ASV līguma III panta 1.punktā ir iekļauta atruna, ka “ASV spēki, ASV līgumdarba izpildītāji, apgādājamie u.c. var izmantot saskaņotos objektus un teritorijas saskaņā ar noslēgto līgumu un pilnībā cienot Lietuvas suverenitāti un Lietuvas likumu prasības”. Atrodiet, lūdzu, ko tamlīdzīgu Latvijas līgumā! Latvijas–ASV līguma attiecīgajā panta punktā šāda precizējuma nav.

Varbūt ir vērts pajautāt ASV augstākām amatpersonām – vai mūsu suverenitāte, salīdzinot ar Lietuvu, nav vērā ņemama? Un kādēļ? Vai arī Latvijas valdība nemaz nav parūpējusies par šādas atrunas iekļaušanu Latvijai piedāvātajā tekstā?

Vai tiem, kas cietuši no ASV militārpersonas darbības, ir mazāk tiesību?

Debatēs tā arī palika neatbildēti jautājumi par potenciālo cietušo tiesībām: ja Latvijas iedzīvotājam gadās tā nelaime ciest no ASV militārpersonas darbības, cietušā tiesības saņemt atbilstošu kompensāciju būs atkarīgas tikai un vienīgi no politiskās gribas.

Latvijas valsts šajā līgumā ir izmantojusi “savas suverēnās izvēles tiesības atteikties no primārajām tiesībām realizēt kriminālo jurisdikciju”, izņēmuma gadījumā rezervējot sev laika termiņā ierobežotas tiesības (21 diena) Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai atsaukt šo atteikšanos (līguma XII panta 1.punkts).

Reālajā dzīvē tas varētu būt gadījums, kad jūsu ģimenes automašīnā, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ietriecas ASV militārpersonas vadīts transportlīdzeklis un pēc avārijas ne tikai nav vairs lietojama jūsu automašīna, bet arī jūsu līdzbraucēji guvuši traumas, kas viņiem atstās negatīvas sekas uz visu atlikušo dzīvi.

Jūs, protams, varat paļauties uz jaunajā ASV-Latvijas sadarbības līgumā paredzēto izņēmuma gadījumu un cerēt uz, ka jūsu kā cietušā tiesības būs pienācīgi respektētas. Godīgi sakot, nav gan nekāda racionāla pamata uzticēties tam, ka politiski nozīmīgas būs tieši jūsu ciešanas.

Toreiz, kad 2015.gada 11.jūlijā Priekuļu novadā ASV karavīra izraisītajā avārijā cieta Latvijas autorallija pilots[7], spēkā bija 2004.gada līgums par NATO karaspēka statusu, saskaņā ar kuru Latvijai bija tiesības saukt ārvalstu karavīrus pie atbildības par noziegumiem, kas pastrādāti Latvijas teritorijā.

Tomēr arī šādā it kā tiesiski labvēlīgākā situācijā, un, pat neskatoties uz to, ka lietā tika veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes, cietušā tēvs joprojām nevar īstenot savas pamattiesības uz taisnīgu tiesu, iesniedzot civilprasību par kompensācijas piedziņu ASV tiesā, jo lietas materiālus no ASV puses saņemt nav izdevies, turklāt pašam vainīgajam ASV karavīram Latvijas valsti pēc notikušā steidzami un bez šķēršļiem bija atļauts pamest. [8]

Upurējam par daudz

Lai arī tieši kriminālā jurisdikcija raisīja visvairāk jautājumu arī koalīcijas deputātu vidū, manuprāt, līgums paredz nozīmīgas arī cita veida atkāpšanās no Latvijā spēkā esošām tiesībām un likumiem.

Мēs upurējam drošību uz ceļa, jo īpašajiem ASV transportlīdzekļiem nav nepieciešama Eiropas drošības sertifikācija (IX pants). Mēs ļaujam pārbūvēt mūsu objektus, bet neuzstājam uz Latvijas būvnormatīvu prioritāti šajā darbā (XXV pants). Mēs garantējam ASV kontingentam drošību un aizsardzību no Latvijas iedzīvotājiem bez atsauces uz attiecīgo Latvijas likumdošanu, tai skaitā tiesībām pielietot ieroci vai spēku (VI pants par garantijām un pilnvarojumu ASV spēku, līgumdarbu izpildītāju, apgādājamo un materiāltehnisko līdzekļu aizsargāšanai, drošībai un aizsardzībai).

Visbeidzot, mēs labprātīgi atsakāmies no saprātīga strīdus risināšanas mehānisma, jo ar visām domstarpībām, kas būs radušās, Latvija nedrīkstēs vērsties nevienā tiesā vai institūcijā. Līgums nosaka: “Domstarpības un citus jautājumus, kuri nodoti apspriešanai saskaņā ar šo līgumu, nenodod izskatīšanai valsts tiesās vai starptautiskajās tiesā, tribunālā vai līdzīgajā institūcijā, ne arī izšķiršanai kādai trešais personai.” (XXIX panta 6.punkts.)

Kā mēs varam atrisināt iespējamo strīdu ar ciemiņu, ja mums ir pilna sēta ar viņa kara tehniku, turklāt mēs pat nezināsim, kādu, jo nekādas kontroles pār to mums nebūs? Citas valsts karaspēks mūsu zemē dzīvos pēc saviem likumiem. Tās pat nav kara bāzes, tās ir valstis valstī. Tas nav līgums. Kā saka tauta, tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts.

Atšķirībā no Latvijas Lietuvas Konstitūcijā ir pants (137.pants), kurš nosaka: “Lietuvas Republikas teritorijā nevar atrasties masu iznīcināšanas ieroči un ārvalstu kara bāzes.”[9] Tieši uz šo pantu norādīja seši Lietuvas Neatkarības deklarācijas parakstītāji, iesniedzot Lietuvas Seimā aicinājumu nesteigties ar līguma ratificēšanu un nodot līguma izvērtēšanu Konstitucionālajā tiesā, kā arī organizēt tautas nobalsošanu par šo līgumu.[10] Diemžēl arī Lietuvā līgums 2017.gada 14.februāri tika ratificēts steigā, informatīvajā klusumā un atšķirībā no Latvijas – pilnīgā vienprātībā.

Cerībā nezaudēt pašu dārgāko

Tagad mums atliek vienīgi cerēt, ka paļaušanās uz to, ka citas valsts karavīri un darbinieki zinās, pratīs, darīs labāk, nekā nosaka mūsu likumi un kārtība, noslēgtais līgums neizvērtīsies par lielām un ilgstošām galvassāpēm Latvijas iedzīvotājiem.

Jācer, ka kaut kur virs Latvijas negadīsies tādi incidenti, kā Vācijā, kad no debesīm Hohenfelsas militārā bāzē krita ASV militārā tehnika par jautrību pašiem amerikāņu karavīriem.[11]

Jācer, ka Latvijā neatkārtosies Japānas salas Okinavas liktenis, kurā jau kopš Otrā pasaules kara beigām ir izvietotas ASV militārās kara bāzes. Vietējie iedzīvotāji līdz pat šim brīdim cieš no dažāda veida ASV karavīru darbībām: uz dzīvojamām mājām krītošas lidmašīnas un kara tehnika; neuzmanīga apiešanās ar sprāgstvielām; nogalināšana aiz neuzmanības; zvērīgas slepkavības un izvarošanas. Pastrādāto noziegumu saraksts ir ļoti garš, un tajos gadu gaitā ir gājuši bojā vairāki simti vietējo iedzīvotāju[12].

Neskatoties uz ASV militāro spēku atvainošanos un apņemšanos strādāt pie karavīru disciplīnas, noziegumi turpinās un joprojām izraisa apjomīgus vietējo iedzīvotāju protestus.[13] Arī pavisam nesen, 2016.gada jūnijā, kad kārtējo reizi bija izvarota un zvērīgi nogalināta kāda jauna japāņu sieviete, Okinavas salas galvaspilsētas ielās izgāja 65 000 tās iedzīvotāju.[14],[15]

Upurējot savu iedzīvotāju drošību un vieglprātīgi noniecinot tiesiskumu globālo interešu vārdā, mēs zaudējam pašu dārgāko – savu iedzīvotāju uzticību un neatkarību. Ar katru šādu līgumu valsts atdod daļu savas suverenitātes. Cik daudz neatkarības Latvijai vēl atlicis valsts simtgades priekšvakarā? Vai ir atlicis vēl vispār?

Ja mums ir tik ļoti nepieciešama aizsardzība, tad nedrīkstam aizmirst par pašcieņu un nevajag kopā ar cepuri noņemt arī galvu – tieši tāpat kā mūsu valsts un tās suverenitāte tā mums ir tikai viena.


[1] http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24475-deputati-virza-kriminallikuma-izmainas-kas-laus-versties-pret-hibridkara-raditiem-apdraudejumiem

[2] http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25716-nosaka-ierobezojumus-nacionalajai-drosibai-nozimigam-komercsabiedribam

[3] http://old.historia.lv/alfabets/M/mu/munters/prese/1939.10.09.htm

[4] http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25686-saeima-ratifice-latvijas-un-asv-ligumu-par-sadarbibu-aizsardzibas-joma;

[5]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/DD698F03F15A222DC22580AA003A1200?OpenDocument;

[6] https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/fe1769b0032511e78034be159a964f47;

[7] http://www.delfi.lv/news/national/criminal/avariju-kura-pern-cieta-autorallija-pilots-grjazins-izraisijis-asv-karavirs.d?id=47501253

[8] http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/asv-un-britu-karaviri-pec-iespejamiem-noziegumiem-pamet-valsti--vinu-lietu-izmeklesana-bremzejas.a209823/

[9] http://www3.lrs.lt/home/Konstitucija/Konstitucija.htm

[10] http://www.ekspertai.eu/signatarai-kreipesi-i-seima-del-lietuvos-ir-jav-vyriausybiu-susitarimo-konstitucingumo

[11] http://www.dailymail.co.uk/news/article-3552267/Not-Humvee-withstand-dropped-hundreds-feet-earth-Army-destroys-three-vehicles-parachutes-fail-training-mission.html

[12] http://www.uchinanchu.org/history/list_of_crimes.htm

[13] n.com/world/2016/jun/19/thousands-protest-at-us-bases-on-okinawa-after-japanese-womans

[14] http://www.japantimes.co.jp/opinion/2016/05/23/editorials/another-heinous-crime-okinawa/#.WNim3G-GOUk

[15] http://apjjf.org/2016/11/Takazato.html

Novērtē šo rakstu:

15
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...