Tas ir neģēlīgs, cinisks mēģinājums, saucot „ķeriet zagli!”, pārdalīt 200 miljonus
Māris Mičerevskis03.07.2023.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Man šo ir ļoti grūti rakstīt, jo man ir jāatzīstas, ka es esmu bijis muļķis. Es arī kādreiz domāju, ka Staķis ir lieliskākais Rīgas mērs un ka Progresīvie cīnīsies pret korupciju un izdosies restartēt Rīgu, padarīt to par modernu Eiropas pilsētu, brīvu no korupcijas un vecām piepēm.
Diemžēl viss notika citādāk. Es biju ļoti izbrīnīts, kad atsevišķi cilvēki no Progresīvajiem un no Staķa biroja pirms kāda mēneša sāka rakstīt un zvanīt, lai izstāstītu, ka Ķirsis piesedz korupciju, ka 7 miljoni, miljons, Vaivods un kaut kas vēl tur nelabs notiek Satiksmes departamentā.
Mani izbrīnīja divas lietas, pirmkārt, kāpēc tāda pēkšņa vajadzība tieši mani par to pārliecināt, un, otrkārt, es neticu ka Ķirsis ir blēdis.
Tad es apzvanīju visus paziņas, kas strādā bankās ar lielajiem klientiem vai saistīti ar ceļu būvi, vai ģeoloģiju, vai tamlīdzīgām saistītām nozarēm. Un aina uzbūrās pavisam cita un šāda.
Viss stāsts ir par 200 miljoniem Satiksmes separtamentā, jauno mobilitātes departamentu, kur naudas būs vēl vairāk, karteļa ietekmju pārdali un vajadzīgā cilvēka dabūšanu iekšā par departamenta vadītāju.
Es to teicu gan Progresīvo Kossovičam, gan Staķim. Taču viņi izvēlas ticēt "trauksmes cēlāja" anonīmajam ziņotājam, ko kāds pats iesaistītais rakstījis. Viņi vēlas "godīgu izmeklēšanu", ko iniciējis izpilddirektora kungs, kurš pats 10 gadus nostrādājis Valsts ceļos. Savukārt Ķirša iniciētā komisija, pat piesaistot Progresīvajiem tik tuvo Delnu, esot korupcijas slēpšana un politiski angažēta.
Vai ir bijis kāds cits neitrāls izmeklētājs piedāvāts no Progresīvajiem vai Staķa? Vai Staķis ir runājis ar Ķirsi? Nē! Vajag ātri uztaisīt linča tiesu Ķirsim, sakārtot ceļu fonda miljonus, un tad kaut vai ūdensplūdi, Šlesers vai Rosļikovs.
Kāpēc mani vispār šī tēma aizķēra? Jo es atceros, kad es ar skandālu par partiju finansēšanu aizgāju no Latvijas Attīstībai, bija tikai viens politiķis, kurš uzreiz ierakstīja, ka mani zin un uzticas man. Tas bija Vilnis Ķirsis. Savukārt Mārtiņš Staķis visu zināja, bet tas viņam pusotru gadu netraucēja turēties pie Latvijas attīstībai draudzīgā pleca, kamēr pašam tas palika neizdevīgi.
Es arī atceros, ka kādreiz, man vēl esot Latvijas Attīstībai, es runāju ar Ķirsi, par iespējamo startēšanu kopā ar Vienotību. Ķirsis teica – sorī, Māri, tu esi foršs džeks, bet jums tur ir Jaunups. Nē!
Varat teikt par Ķirsi, ko gribat, bet nestāstiet, ka viņš stiepj no Satiksmes departamenta prom 7 miljonus! Neticu!
Vai Staķis izliekas neredzam, vai glābj kāda ādu, vai tiešām ir apmāts tāpat kā Progresīvie. Nezinu. Bet jebkurā gadījumā tas ir neģēlīgs, cinisks mēģinājums, saucot „ķeriet zagli!”, pārdalīt 200 miljonus. Tas ir uzbrukums savam zemessardzes ieroču biedram, tā ir nerēķināšanās ar rīdziniekiem, ar Rīgu, ko ir gatavi atdot Šleseram un Rosļikovam, tikai tāpēc ka kādam ir salicies, ka te nu gan var labi un ērti uztaisīt smalku shēmu.
Šeit tiešām vajag neatkarīgu izmeklēšanu, komisiju, KNAB, drošības sargājošās iestādes. Un to nevar aizstāt viens izpilddirektors vai kāda cita iesaistīta persona.
P.S. Es zināju, ka Progresīvie ir bērnudārzs un priecājos, ka vairs neesmu Progresīvo frakcijā, bet tik aklu skriešanu un gaismiņu pat es negaidīju. Nezinu, kā jūs vēlaties jebkad politikā ar kādu sadarboties, ja esat jau paspējuši visus bez nekādiem pierādījumiem nosaukt par zagļiem.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
