Iesaki rakstu: 
Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Reformas pamatā ir idejas, kas radīs noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanos galvaspilsētā un var rezultēties ar garākām pacientu rindām un pakalpojuma pieejamības samazināšanos.
No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgts un nesamazinās arī gultas vietu skaitu. Bet šie apgalvojumi var maldināt. Izskan pieņēmumi, ka tuvākajā laikā plānots pārskatīt arī dežūrārstu darba nepieciešamību nakts stundās.
Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu.
Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību.
Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu vien hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca.
Slimnīcu uzņemšanas nodaļas pilda neatliekamo un akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī tautā saukto “traumpunktu” funkciju 24 stundu režīmā. Kopumā dežūrspeciālisti katru dienu uzņemšanas nodaļās atkarībā no slimnīcas apkalpes teritorijas lieluma sniedz palīdzību no vairākiem desmitiem līdz simtiem pacientu.
Iespējamā slimnīcu līmeņa samazināšana ikdienas neatliekamās palīdzības nodrošināšanā rezultētos ar virkni izmaiņām un izaicinājumiem. Pieaugs izmaksas pacientu transportēšanai uz nākamo tuvāko neatliekamās palīdzības slimnīcu. Viena gadījuma ārstēšana valstij izmaksās dārgāk, jo 3. un 4. līmeņa slimnīcas saņem proporcionāli lielāku valsts finansējumu par vienas un tās pašas diagnozes ārstēšanu vai, piemēram, apendicīta operācijas veikšanu.
Latvijā patlaban ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā.
Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību. Taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk.
Patlaban Bauskas slimnīca nodrošina pacientiem četras stacionārās programmas, no kurām trīs ir saistītas ar hroniski slimo pacientu aprūpi un ceturtā ar terapiju, iekļaujot neiroloģiskā profila diagnostiku un rehabilitāciju. Ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu pacienti tur netiek stacionēti, jo slimnīca nav iekļauta hospitalizācijas plānā pat ne gadījumos, kad pacientiem ir hroniskas saslimšanas.
Neatliekamās palīdzības gadījumos tuvākā reģionālā slimnīca ir
Vārds nosaukumā “slimnīca” Bauskas gadījumā vairs nenozīmē 24 stundu neatliekamās palīdzības saņemšanu, kaut arī šeit 24 stundas diennaktī steidzamās medicīniskās palīdzības punktā strādā kvalificēti speciālisti. Palīdzības sniegšanas iespējas aprobežotas tikai ar akūtu – sekundārās ambulatorās palīdzības sniegšanu pacientiem. Slimnīca nav arī slēgta, bet pacienti pēc palīdzības saņemšanas tiek transportēti uz Jelgavu vai Rīgu.
Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politikas veidotājus lēmumu par slimnīcu līmeņu pārskatīšanu nepieņemt sasteigti. Kā arī kopīgi ar medicīnas nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pašvaldību vadītājiem izvērtēt, kādas sekas tas varētu radīt veselības aprūpes pakalpojuma pieejamībā Latvijas reģionu iedzīvotājiem.
NMP ārstniecības iestādes
V līmenis: P. Stradiņa KUS, Rīgas Austrumu KUS (“LIC”), Bērnu KUS
IV līmenis: Vidzemes, Jelgavas, Rēzeknes slimnīcas un Jēkabpils, Daugavpils, Ziemeļkurzemes, Liepājas reģionālās slimnīcas
III līmenis: Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas un Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca un Ogres slimnīca
II līmenis: Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīca
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
