Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi
Organizācija „Delna”19.09.2023.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Intervijā raidījumam “Krustpunktā” 18. septembrī G. Kūtris cita starpā pauda, ka turīgas personas, to skaitā tās, kas apsūdzētas vai notiesātas kriminālpārkāpumos, būtu sevišķi vēlams iesaistīt lēmumu pieņemšanās par ekonomiskiem jautājumiem. G. Kūtris apgalvoja, ka neredz nekādas problēmas saistībā ar Aivara Lemberga ietekmi savā politiskajā spēkā un, ka viņš Lembergu ciena kā “veiksmīgu saimnieku”. Delnas ieskatā G. Kūtra izteikumi ne vien liecina par viņa necieņu pret tiesiskumu, demokrātijas principiem un Latvijas sabiedrības vērtībām, bet arī norāda uz iepriekš izteiktajām Delnas aizdomām par iespējamo Lemberga ietekmi jaunizveidotajā valdībā.
A. Lemberga lietā, kurā viņam ir izvirzītas nopietnas apsūdzības naudas atmazgāšanā, kukuļņemšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, pirmā instance jau ir pieņēmusi spriedumu, atzīstot Lemberga vainu. Kūtris intervijā apgalvoja, ka neredz nekādas problēmas saistībā ar Lemberga, kurš esot veiksmīgs saimnieks, ietekmi politiskajā spēkā un, ka viņš Lembergu cienot.
Delna saprot, ka G. Kūtris kā jurists un bijušais tiesnesis ņem vērā nevainīguma prezumpciju – ka apsūdzētais nav vainīgs, kamēr viņa vaina nav pierādīta. Taču šobrīd G. Kūtris ir politiskā amatā un, iespējams, ieņems vienu no svarīgākajiem amatiem valstī, tādēļ, esot šādos amatos, ir jāņem vērā daudz stingrāki godprātības principi un cita starpā jāvērtē personas reputācija un sabiedrības viedoklis. Šobrīd redzam, ka G. Kūtris nav gatavs stingri iestāties par augstiem godprātības standartiem, tai skaitā vērtējot personu reputāciju.
Delnas ieskatā šie izteikumi ir jāņem vērā, lai izslēgtu Gunāru Kūtri no to deputātu rindām, kas apsverami Satversmes priekšsēdētāja amatam. Gadījumā, ja Saeima tomēr atbalstītu šo kandidatūru, būtu acīmredzami skaidrs, ka runas par ieceri un iespējamību jaunās valdības darbu norobežot no oligarhu ietekmes ir bijušas meli. Tāpat arī kandidatūras apstiprināšana būtu pretrunā solījumiem, ko devusi jaunā Saeimas koalīcija, kura ir solījusi nepieļaut oligarhu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu un veicināt valsts pārvaldes atklātību, atbildīgumu un principialitāti.
Saeimas priekšsēdētāja amats nav tikai simbolisks, bet tam piesaistītas arī reālas pilnvaras un iespējas ietekmēt politikas veidošanas dienaskārtību. Saeimas priekšsēdētājs:
Vada un uztur kārtību plenārsēdēs, kā arī nodrošina, lai sēdes notiktu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Pārstāv Saeimu attiecībās ar citām valsts institūcijām, ārvalstu parlamentiem un starptautiskajām organizācijām.
Ir Nacionālās drošības padomes loceklis, kā uzdevums ir koordinēt un uzraudzīt valsts drošības politikas īstenošanu.
Piedalās Ministru kabineta sēdēs, kad tiek apspriesti ar Saeimu saistīti jautājumi.
Prezidenta prombūtnē paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus, kā arī pilda citus valsts prezidenta pienākumus.
Delna aicina deputātus pārskatīt savu publiski izskanējušo ieceri un noraidīt Gunāra Kūtra kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam. Deputātiem jārēķinās, ka pēc Kūtra kunga pēdējo dienu izteikumiem deputātu attaisnošanās ar neinformētību par kandidāta nepiemērotību vairs nav iespējama. Balsojums par labu šai kandidatūrai būs interpretējams tikai un vienīgi kā ļaunprātīga rīcība.
Uzskatām, ka Saeimas priekšsēdētāja amatam ir nepieciešama persona, kurai ir skaidra vīzija par parlamenta lomas un reputācijas stiprināšanu, kura atbalsta efektīvu pretkorupcijas pasākumu, piemēram, Interešu pārstāvības atklātības likuma jēgpilnu ieviešanu, un kura bauda sabiedrības uzticēšanos.
Delnas ieskatā tikai daži no riskiem, kas saistās ar nepiemērota kandidāta iecelšanu šai amatā, ir:
Ietekme uz tiesnešu, prokuroru un citu amatpersonu, kas ir atbildīgas par tiesiskuma un tiesiskuma nodrošināšanu, iecelšanu un atbrīvošanu no amata.
Pret citām sabiedrības grupām nevienlīdzīgas oligarhu un citu ietekmīgu šauras ekonomiskas intereses pārstāvošu personu īpašas piekļuves nodrošināšana attiecībā uz likumdošanas procesu.
Valsts ekonomiskās un nacionālās drošības sabotāža, veicinot politiku un projektus, kas ir izdevīgi dažiem indivīdiem vai grupām uz sabiedrības interešu rēķina.
Apdraudējums attiecībām un sadarbībai ar Latvijas sabiedrotajiem un partneriem, jo īpaši Eiropas Savienībā un NATO.
Turpmāka sabiedrības uzticēšanās mazināšanās Saeimai un citām valsts institūcijām.
Ceram, ka Jūs rīkosieties Latvijas un tās pilsoņu interesēs, kuri ir pelnījuši, lai parlamentu vadītu cilvēks, kurš ievēro visaugstākos ētikas standartus un ir apņēmies spēcināt demokrātiju, nacionālo drošību un labu pārvaldību.
Vienlaikus, pamatojoties uz šiem publiskajiem izteikumiem, aicinām deputātus vērsties Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu komisijai vērtēt Saeimas deputāta Gunāra Kūtra komentāru atbilstību Saeimas Ētikas kodeksa normām, lai novērstu tālāku Saeimas prestiža graušanu.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
