Iesaki rakstu: 
Tā, noguruši no savu mazo pasaules izzinātāju simts jautājumiem, dažkārt atbild drusku aizkaitināti vecāki. Nav pedagoģiski, bet ir saprotami. Taču šāda maniere ir pilnīgi nepieņemama, kad runa ir par varas pārstāvju saziņu ar sabiedrību, kura viņus uztur.
Kā Latvija izrāpsies no Rail Baltica izraktās bedres? Nu, mēs te mazliet paspēlēsimies kazakos-laupītājos/ašeradenos-briškenos, bet jūsu misija ir maksāt nodokļus, nevis spriest par to tērēšanu.
Kā mainīsies nodokļu sistēma? Zinām, bet neteiksim. Lieki satraukumi elektorātam pirms vēlēšanām nav vajadzīgi. Parunāsim par to, kas ir aģitācija, kas ir debates un vienosimies, ka ne viens, ne otrs nedrīkst notikt krieviski. Šī tēma ir aizraujoša un motivējoša!
Vai valdošās partijas līderis, kas allaž gatavs kandidēt (uz Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisijas komisāra amatu, NATO, ANO, - jebkur), ir vai nav likumpārkāpējs un budžeta naudas šķērdētājs? Kāpēc jums tas būtu jāzina?! Uzliekam dienesta pārbaudes komisijas gala ziņojumam ierobežotas pieejamības statusu, un miers. Kā pamatojums piesaukts Informācijas atklātības likuma 6. pants, lai izklausās nopietnāk. Taču šis pants nosaka to, ka iestādei ir tādas tiesības, nevis jebkā pamato, kāpēc vēlētājiem būtu jābalso par “kaķi maisā”. Tāpēc, ka tāpēc.
Taču “augstākā pilotāža” šajos vingrinājumos neapšaubāmi saskatāma jautājumā par to, vai 2014.gada Saeimas vēlēšanās notika mēģinājums ietekmēt rezultātu, izdarot spiedienu uz IT sistēmu uzturētāju.
Prokuratūras preses dienests nāca klajā ar relīzi “Prokuratūrā pabeigta Valsts prezidenta uzdevumā uzsāktā pārbaude”. No tās mēs uzzinām, ka “netika iegūtas ziņas par to, ka 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātus būtu bijis iespējams ietekmēt, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā.”
Tāpat tiek apgalvots, ka “konstatēts, ka 2022.gadā Satversmes aizsardzības biroja rīcībā nonāca informācija par faktiem, kuri tika minēti Latvijas Televīzijas 2024.gada 24.aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?".
Kāpēc tāda iestāde kā Ģenerālprokuratūra ar sabiedrību runā rēbusos? Vai šajās vārdu mežģīnēs paslēpts kāds slepens “mesidžs” par savas neatkarības un iespēju robežām? Un ko tad īsti pārbaudīja – eventuālo ietekmēšanu vai tikai to – bija vai nebija šāds ziņojums? Un kāpēc virsrakstā izbīdīts valsts prezidents? Vai tad prokuratūrai pēc savas iniciatīvas nebūtu jāizmeklē šāds noziegums, turklāt pēc būtības, nevis VP uzdevumā iezīmētajās robežās? Un kas tie par faktiem, kas atklājušies 2022.gadā? Kāpēc tautai tie nav jāzina? Tāpēc, ka tāpēc? Vai prokuratūra neizskatās pēc tā putna, kas stresainās situācijās bāž galvu smiltīs, nevis pēc neatkarīgas institūcijas tiesiskuma sardzē?
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
