Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Informācijas aģentūra*
09.07.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.

Koronavīruss neizmainīs starptautisko attiecību dabu, tomēr būtiski ietekmēs valsts “spēka” iespējas. Pie faktoriem, kuri nosaka valsts spēcīgumu (“spēku”), pieder arī cilvēciskā kapitāla kvalitāte – cilvēku spēja strādāt un vadīt tos, kuri strādā, darot to labāk nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc izglītība ir ļoti svarīga komponente no visa tā apstākļu kopuma, kurš veido izmaiņu procesā esošo spēku līdzsvaru (samēru, balansu).

Pašreiz izglītības nākotni nav iespējams iedomāties bez neizbēgamas pārejas uz masu izglītību caur internetu. “Onlains” piedāvā kolosālas iespējas gan tiem, kuri mācās, gan tiem, kuri rada un izplata zināšanas, saņemot par to naudu no valsts vai darba devēja. Šādas izglītības elastības pakāpe, piemērojamība atsevišķa cilvēka interesēm un auditorijas lielums tiek pozitīvi novērtēta no labāko šīs jomas Krievijas autoritāšu puses. Un, kas ir pats galvenais, tieši “onlain-izglītība” ir pieprasīta apstākļos, kad ir ierobežotas pilsoņu pārvietošanās iespējas.

Koronavīrusa pandēmija ... (...) Tāpēc mobilitātes ierobežošana ir vienīgais veids kā vismaz kaut kādā veidā aizsargāt mūsdienu valstis no ienaidnieka, kuru ar pieejamajiem resursiem nav iespējams uzvarēt. Daudz kas nākotnē pieder tiem darbības veidiem, kuri neprasa bīstamo mobilitāti.

Par to, ka pašreiz pasaulē ir cilvēku ar augstāko izglītību pārprodukcija, šīs jomas speciālisti diskutē jau gadus 10 –15. Milzīgs daudzums cilvēku ar bakalaura diplomiem radās tādēļ, ka šajā jomā parādījās liela nauda. Valsts nauda – Padomju Savienībā, Eiropā un mūsdienu Ķīnā, privātā nauda – ASV un citās valstīs, kur nav sociālās valsts. Tam klāt nāca reklāmas atbalstīta pārliecība, ka tikai izglītots cilvēks spēs atrast savu vietu dzīvē. Statistiski pierādīts fakts: augstākā izglītība ir garantēts drošības līdzeklis pret bezdarbu. Brīvas un salīdzinoši brīvas tirgus ekonomikas apstākļos universitāšu skaits pieauga līdz neiedomājamiem apmēriem – tikai ASV to ir vairāk nekā 4000.

Vienkārši likvidēt liekās universitātes nav iespējams [Latvijā, starp citu, to mēģina darīt]. Tagad tās pašas vai nu dos zemas vai vidējas kvalitātes “online” kursus vai arī aizies bojā konkurences cīņā ar spēcīgākiem “spēlētājiem”, kuri uz jaunu apmācības formu rēķina desmitkārtīgi un simtkārtīgi (praktiski bez ierobežojumiem) palielinās savu “studentu” skaitu. Tie, kuri grib saņemt diplomu, to saņems ar mazākām prasībām attiecībā uz zināšanu kvalitāti.

Izmaiņas izglītības saņemšanā novedīs pie lielas diferenciācijas “izejā”. Pirmkārt “jaunajās otrās pasaules” valstīs (ASV, Ķīnā, Krievijā), kur sociālo garantiju vispārējs raksturs ir ierobežots ar nevienmērīgi sadalītiem resursiem vai pilsoņu egoismu kā nacionālu ideoloģiju. Tāpēc ar vēl lielāku intensitāti tiks saražoti slikti vai vidēji (atkarībā no augstskolas) caur internetu izglītotie amatnieki. Tas, ja runājam par sabiedriskajām zinībām.

Tai pat laikā saglabāsies desmitiem tūkstošu izredzēto, kuriem paliks iespēja saņemt izglītību pilnvērtīgā sociālā saziņā jeb klātienē. Klātienes saziņa un izglītība palīdz samērot savas un kolektīva intereses un tādā veidā tiek attīstīta personība un līdera dotības. “Onlains” tādu iespēju ierobežo. 

Tomēr līderiem sabiedrībā nav jābūt pārāk daudz, jo īpaši resursu samazināšanās apstākļos.

* Tulkotā raksta autors - Timofejs Bordačovs, “Valdai” kluba programmu direktors, Augstākās ekonomiskās skolas Nacionālo pētījumu institūta Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra (ВШЭ НИУ Цкеми) zinātniskais vadītājs

Avots:

https://profile.ru/columnist/menshe-da-luchshe-284008/

P.S. Šis raksts pēc būtības ir elitāru un izsmalcinātu krievu fašistu manifestisks pamatojums kādēļ un kādā veidā vajag debilizēt savas valsts iedzīvotāju vairākumu. Diemžēl šīm aprindām ir ietekme arī Latvijā, par ko visa cita starpā liecina arī Latvijas valsts izglītības politika, slēdzot skolas, augstskolas un pievēršanās attālinātai izglītībai.

Novērtē šo rakstu:

19
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...