Iesaki rakstu: 
Godātie Latvijas pilsoņi, mūsu valsts spēks balstās uz taisnīgumu. Tiesiskums ir tās pamats, un no tā atkarīga mūsu tautas nākotne, valsts attīstība un mūsu bērnu labklājība. Diemžēl šodien mums ir jārunā par plaisu starp šo ideālu un realitāti. Tā ir plaisa, kuru veido sistēma, kas ir kļuvusi par pašpietiekamu, korumpētu un izstumjošu — sistēma, kurā tiesneši un prokurori tiek iecelti uz mūžu bez pietiekamas atbildības sabiedrības priekšā.
Problēmas būtība: Nepieskaramā kasta
Mūža iecelšana tiesnešiem un prokuroriem bez regulāra darba izvērtējuma un bez atbildības mehānismiem ir radījusi vidi, kurā veidojas elites grupa — kasta, kas nereti nevis darbojas sabiedrības interesēs, bet gan aizsargā pašas savas privilēģijas. Šī sistēma, kas tika veidota ar cerību stiprināt neatkarīgu tiesu varu, ir kļuvusi par pamatu stagnācijai un pat korupcijai.
Pārāk bieži redzam gadījumus, kad korumpēti politiķi, valsts izzadzēji vai pat organizētās noziedzības pārstāvji izvairās no atbildības. Kāpēc? Tāpēc, ka sistēma, kurai vajadzētu būt taisnīguma garantam, ir kļuvusi par barjeru pārmaiņām. Tā darbojas kā mafioza struktūra, kur lēmumi tiek pieņemti, balstoties nevis uz likuma varu, bet gan uz savstarpējo lojalitāti un nereti — uz ekonomiskiem vai politiskiem ieguvumiem.
Taisnīguma bloķēšana kā attīstības kavēklis
Kā lai valsts attīstās, ja noziedzība, izšķērdība un valsts izzagšana netiek pienācīgi sodīta? Kā lai investori uzticas mūsu valstij, ja viņi redz, ka taisnīguma atjaunošana ir atkarīga no draugu un paziņu lokiem? Mūžīgā neaizskaramība ir pretrunā gan ar sabiedrības interesēm, gan demokrātijas principiem. Tā veicina sabiedrības neuzticēšanos tiesu varai un kopumā valstij.
Risinājumi: atbildība un pārskatāmība
Šī problēma ir jārisina drosmīgi un izlēmīgi. Latvijai ir nepieciešamas fundamentālas reformas tiesu sistēmā, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos un atbrīvotu valsti no tās attīstību bloķējošajiem mezgliem. Es ierosinu šādus soļus:
1. Mūža iecelšanas atcelšana – tiesnešu un prokuroru pilnvaras jāierobežo ar skaidri noteiktu termiņu, pēc kura viņu darbs tiek rūpīgi izvērtēts.
2. Neatkarīgas uzraudzības institūcijas – izveidot neatkarīgu institūciju, kas regulāri pārbauda tiesnešu un prokuroru darbību, izvērtē viņu lēmumus un saikni ar sabiedrības interesēm.
3. Atbildības mehānismi – ieviest mehānismus, kas nodrošina tiesnešu un prokuroru personisko atbildību par profesionālajām kļūdām vai tīšu nelikumīgu rīcību.
4. Caurspīdīgums – padarīt tiesu un prokuratūras darbu pilnībā caurspīdīgu sabiedrībai, lai cilvēki redz, ka lēmumi tiek pieņemti taisnīgi un likumīgi.
Secinājums: par taisnīguma Latviju
Latvija nevar atļauties stāvēt uz vietas. Mums jālauž sistēma, kas nodrošina neaizskaramību un kavē attīstību. Ir pienācis laiks pateikt skaidru "nē" privilēģijām un "jā" atbildībai. Taisnīgums nav privilēģija, tas ir valsts pamats. Tikai tad, kad taisnīgums tiks atjaunots, mēs varēsim runāt par patiesi attīstītu un vienotu Latviju.
Tā ir mūsu tautas izvēle, mūsu atbildība. Vai mēs to darīsim? Es esmu pārliecināts, ka jā!
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
