Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es, kā jebkurš Latvijas patriots, ticu, ka Ukraina uzvarēs Krieviju un pilnībā atgūs visu savu teritoriju. Ukraina karo arī mūsu karu un tāpēc mana nelokāma pārliecība ir, ka Latvijai  jābūt par līdervalsti atbalsta sniegšanā Ukrainai.

Vakar tika izplatīti atsevišķi fragmenti no intervijām, ko dažādos gados esmu sniedzis Latvijas medijiem. Daudzi no komentāriem pie šiem fragmentiem apšauba manu atbalstu Latvijas un Ukrainas neatkarībai un teritoriālai integritātei. To absolūti noliedzu un uzskatu par savu pienākumu sniegt skaidrojumu sabiedrībai.

1940. gadā Latvijā tika okupēta. 1991. gadā atguvām savu valstisko neatkarību. Latvijas valsts un Satversmes tiesiskā nepārtrauktība ir absolūti nenoliedzama. Tā ir Latvijas valstiskuma pamatā. Vienlaikus Latvijas brīvvalsts sabiedrība, politiskā kultūra un starptautiskie izaicinājumi, kas ir bijuši pirms un pēc padomju okupācijas, atšķiras.

Krima ir un būs daļa no Ukrainas. 2016. gada intervijā kā Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs un universitātes profesors sniedzu savu profesionālo vērtējumu aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai saistībā ar Krimas okupāciju. Nekad neesmu paudis uzskatu, ka Krimai ir jābūt Krievijas sastāvā.

Toreiz diemžēl nepastāvēja priekšnosacījumi, lai pašu spēkiem Ukraina atgūtu savu teritoriju. Bet šobrīd ar nelokāmu Rietumu atbalstu tas var tikt izdarīts.

Visvairāk tika apzināti sagrozīts mans citāts par “Ukrainas projektu”. Paudu, ka politiskās elites Ukrainā pirms Pašcieņas revolūcijas, tādu kā Janukoviča un citu prokrievisko prezidentu valdīšanas laikā, valsti izmantoja kā savu savtīgu projektu.

Atšķirība ir kritiska. Kā norādīju tajā pašā intervijā, bija un ir cerība, ka ukraiņu jaunā politiskā paaudze spēs konflikta apstākļos stiprināt nācijas apziņu ar savu ukrainiskumu un patriotismu.

Man nekad nav bijušas ilūzijas par Krievijas patieso seju. Pastāv iemesls, kāpēc jau 2012. gadā Krievija iekļāva mani nevēlamo personu sarakstā. Esot pētnieka un mācībspēka statusā, vienmēr uzskatīju par pienākumu skaidrot starptautiskās politikas procesus, aicinot uz argumentētām diskusijām. Arī šobrīd esmu gatavs diskutēt par visiem manis paustajiem publiskajiem vēstījumiem.

Manas vērtības ir skaidras. Apzinos, ka pēdējo dienu veiktā kampaņa un vērstās aktivitātes ir daļa no politikas. Esmu pateicīgs par savu vēlētāju sniegto mandātu un turpināšu pēc labākās sirdsapziņas strādāt, lai veicinātu mūsu drošību, kā arī starptautiski stiprināt atbalstu Ukrainai.

* Saglabāta oriģinālrakstība

Novērtē šo rakstu:

15
127

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi