Iesaki rakstu: 
Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Ministrijā rit darbs pie valsts digitalizācijas reformas. Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība kļūs kvalitatīvāka, efektīvāka un videi draudzīgāka. Kā liecina valsts informācijas sistēmu reģistra dati, šobrīd vairāk nekā puse valsts informācijas sistēmu ir vecākas par 10 gadiem.
Mums ir ambīcijas gūt panākumus valsts pārvaldes digitalizācijā, nodrošinot jaunu un ērtu pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, lai to īstenotu, ir nepieciešami jauni un pārdomāti risinājumi, kas ir savstarpēji viegli savienojami un atbilst mūsdienu tehnoloģisko risinājumu iespējām un arī mūsdienu zināšanām digitālo risinājumu, tostarp mākslīgā intelekta plašāka pielietojuma ieviešanai valsts pārvaldē.
Pāreja uz mūsdienīgu tehnoloģisko risinājumu arhitektūru nodrošinās ne tikai sistēmu elastību pakalpojumu dinamiskai attīstībai, bet arī ievērojami palielinās digitālās infrastruktūras izmantošanas efektivitāti, izpildot datu apstrādes uzdevumus ar mazāku negatīvo ietekmi uz vidi.
Tehnoloģiju straujā attīstība liek pārskatīt valsts pārvaldes institūciju informācijas apstrādes risinājumus. Lai novērstu novecojušu tehnoloģisko risinājumu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) atbalsta organizācijas pieeju izmantošanu, kas apgrūtina ne tikai valsts pārvaldes pakalpojumu, bet arī visas tautsaimniecības digitalizācijas turpmāko attīstību, nepieciešama valsts mēroga digitalizācijas reforma. Tās mērķis ir sekmēt digitālo tehnoloģiju izmantošanu visās tautsaimniecības nozarēs un veicināt valsts konkurētspēju.
Valsts digitalizācijas reformas pirmais solis, ir Informācijas sistēmu arhitektūras reforma, kas novērsīs mūsdienām neatbilstošu informācijas sistēmu radītos ierobežojumus. Novecojošu tehnoloģisko risinājumu mantojuma problēma arvien saasinās, ierobežojot un apgrūtinot informācijas sistēmu turpmāko attīstību. Piemēram, valsts pārvaldē joprojām tiek uzturētas sistēmas, kas nav piemērotas informācijas koplietošanas pieejas nodrošināšanai, jo to iegādes laikā tehnoloģiju iespēju priekšrocības pasaulē vēl nebija pietiekami novērtētas. Šādu sistēmu uzturēšana un pilnveide valstij izmaksā nesamērīgi dārgi.
Informācijas sistēmu arhitektūras reforma paredz arī datu un pakalpojumu pārvaldības sakātošanu. Vienota un visaptveroša datu pārvaldības modeļa ieviešana ir valsts digitālās attīstības priekšnosacījums. Valstij ir kontrolēti un pārdomāti jārada jauni dati un jāsakārto jau esošo datu pārvaldība, ir jāievieš spējas mērīt gan sniegto publisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, gan pakalpojumu un ar to nodrošināšanu saistītās izmaksas. Sakārtota datu apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, kā arī, privāto sektoru veicinās esošu komercpakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu veidošanos.
VARAM šā gada laikā paredz normatīvajā regulējumā nostiprināt prasības*, attīstāmo risinājumu IKT arhitektūras principiem, kā arī programmatūras produktu un skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu izmantošanu. Tādējādi tiks būtiski papildinātas tehniskās prasības no jauna izstrādājamām vai būtiski funkcionāli papildināmām esošām informācijas sistēmām**.
Valsts informācijas sistēmu tehnoloģisko risinājumu pārbūvi ir plānots veikt valsts pārvaldes informācijas sistēmu plānveida atjaunojumu un funkcionālo pilnveidojumu projektu īstenošanas ietvaros, izmantojot tam plānotos resursus - gan valsts budžeta, gan arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Ziņojumā definētās rīcības ir ieteicams veikt arī pašvaldībām.
*2014.gadā formulētie ieteikumi valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras risinājumiem. Ministru kabineta 2015.gada 10.marta sēdē (protokols Nr.14, 22.§) apstiprinātais informatīvais ziņojums "Par publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālo arhitektūru".
** Tiks papildināti Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumi Nr.764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības", sk. https://likumi.lv/ta/id/118986-valsts-informacijas-sistemu-visparejas-tehniskas-prasibas
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
