Tagad ārkārtas vēlēšanas Rīgā, Garkalnē u.c. iespējamas tikai ar speciālā likuma palīdzību
Imants Liepiņš06.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nepiepildoties trīs mēnešu termiņam, kādā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) jāizsludina pašvaldības domes vēlēšanas, tagad Saeimai ir jādomā par speciālā likuma pieņemšanu tādā veidā, lai tas regulētu ārkārtas pašvaldību vēlēšanu izsludināšanu saīsinātā termiņā.
Atlaižot domi, Saeima vienlaikus ieceļ pašvaldības pagaidu administrāciju (likumā nav noteikts, no cik un kādiem cilvēkiem tai jāsastāv — ņemot vērā, ka pašvaldības ir ļoti dažādas, pagaidu administrācija var sastāvēt no četriem ierēdņiem kādā mazākā novadā, taču Rīgas iedzīvotāju skaita dēļ pagaidu administrācijai galvaspilsētā, visticamāk, būs jābūt vismaz padsmit speciālistu sastāvā, ja ne vairāk), un šī administrācija darbojas vai nu dažus mēnešus līdz ārkārtas vēlēšanām, vai arī līdz nākamajām regulārajām vēlēšanām, ja līdz tām palicis mazāk par 15 mēnešiem.
Tā kā 15 mēnešu termiņš līdz kārtējām vēlēšanām, kas notiks 2021. gada 5. jūnijā, iestājas 2020. gada 5. martā, tad pēdējā sestdiena, kurā var sarīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgā, Garkalnē vai jebkurā citā pašvaldībā, kuras deputāti pelnījuši atlaišanu, ir 29. februāris.
Savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 4. pants nosaka: “Domes vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas”. Attiecīgi trīs mēneši pirms 5. marta (ja nu izņēmuma kārtā vēlēšanas nenotiktu sestdienā, bet gan darbadienā) iestājas šodien.
Viens no tiesību normu organizācijas pamatprincipiem nosaka: ja par kādu jautājumu Saeima pieņēmusi ne vien kādu “parasto” likumu (piem., Civillikums, Darba likums utt.), bet arī speciālu likumu, kas regulē īpašus gadījumus, tad konkrētajā gadījumā vispirms jāņem vērā speciālais likums. Attiecīgi pie kādas pašvaldības domes atlaišanas, pieņemot speciālo likumu konkrētajam gadījumam, Saeimai jāiestrādā šajā speciālajā likumā norma, ka jaunas vēlēšanas šajā konkrētajā gadījumā izsludināmas nevis trīs, bet divus mēnešus pirms balsošanas dienas. Viena paralēle jau ir atrodama citā likumā — ja referendumā tiek atlaista Saeima, ārkārtas vēlēšanām jānotiek divu mēnešu laikā.
Skatoties tālāk, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 4. nodaļas 15. panta (4) daļa nosaka: “Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanu dienas.” Pieņemot, ka ārkārtas vēlēšanas notiek 29. februārī, sarakstu iesniegšana varētu sākties 10. un beigties 20. janvārī.
Augšminētais princips par speciālā likuma piemērošanu ir spēkā arī tad, ja Saeima gribētu jaunā domes sastāva darbu izņēmuma gadījumā pagarināt uz pieciem gadiem, lai pēc gada nebūtu atkal jārīko vēlēšanas: šis princips skaidri jāieraksta speciālajā likumā par domes atlaišanu, lai nebūtu neskaidrība. Turklāt likumam jābūt izcili pamatotam, lai neizdotos tā apstrīdēšana Satversmes tiesā.
Tā kā Rīgas pilsēta vēl nav pieņēmusi savu nākamā gada budžetu, tad Rīgas domes atlaišanas speciālo likumprojektu loģiski būtu pieņemt galīgajā lasījumā Saeimas 19. decembra plenārsēdē, jo dienu iepriekš (18. decembrī) Rīgas domē ieplānota galvaspilsētas nākamā gada budžeta pieņemšana — pagaidu administrācijai nebūs iespēja atlikušajā nedēļā izstrādāt “savu” budžetu, savukārt pašvaldības iestāžu funkcionēšana bez budžeta plāniem ir praksē neiedomājama.
Tiesa gan, visus šos plānus krietni sarežģījusi šodien Saskaņas līdera Jāņa Urbanoviča publiski sniegtā informācija, ka aizvadītajā pavasarī no mēra amata atlaistais un uz Briseli aizmukušais Nils Ušakovs būtu gatavs atgriezties, lai vadītu Saskaņu ārkārtas vēlēšanu cīņā. Acīmredzot iespēja atgriezties mēra amatā, turklāt šoreiz jau uz pieciem gadiem, ir pietiekami liels stimuls pamest samērā drošo un mierīgo Eiropas Parlamenta deputāta amatu.
Viņa apņēmību, visticamāk, varētu stiprināt latvisko partiju līderu trūkums (daudzi no Rīgas domes opozīcijas deputātiem ievēlēti Saeimā) un sabiedrības augošā neapmierinātība ar Krišjāņa Kariņa valdības politiku. Turklāt “latviskās” partijas pirms gada iztērēja resursus Saeimas vēlēšanās, pirms pusgada — Eiropas Parlamenta vēlēšanās, toties pašreizējie pilsētas tēvi ir izzaguši Rīgu desmit gadus no vietas un tāpēc noteikti atradīs resursus, lai cīnītos ārkārtas vēlēšanu zibenskampaņā, sevišķi jau tāpēc, ka tēriņi nebūs paredzami ilgi.
Pretēja aina būtu vērojama gadījumā, ja Saeima atlaistu Rīgas domi uz 15 mēnešiem, sākot ar aprīli — tad pagaidu administrācija izravētu visas Saskaņas korupcijas shēmas citu pēc citas, nogriežot finansējumu kampaņošanai, un tad 2021. gada jūnija domes vēlēšanas Rīgā beidzot būtu godīgas.
Seko mums 
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
