Tāda cilvēka viedoklis, kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams
Vilis Bukšs17.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šeit izteikts vienkārša cilvēka viedoklis. Cilvēka, kurš šobrīd ir pensionārs, sejas masku nenēsā un kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams. Protams, daudziem ir cits viedoklis un ceru, ka tam ir loģisks pamatojums.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem žurnālistam Jānim Domburam bija publisko debašu raidījums „Kas notiek Latvijā?” Pēdējā nu jau pusotra gada laikā aktuāls ir jautājums „Kas notiek pasaulē?”. Vai covid19 pandēmija ir slimība vai pasaules pārdalīšana un sadalīšana atbilstoši noslēgtu sabiedrības grupu jeb kastu likumiem?
Daudzu valstu izlūkdienesti cenšas noskaidrot covid19 izcelsmi un pagaidām bez rezultātiem. Ja kādai parādībai nezinām izcelsmi, tad nevaram arī zināt, kad un ar ko tā beigsies. Izeja no labirinta, kurā mēs esam ierauti, ir tur, kur ieeja. Bet ieeju mēs nezinām, un spekulācijas par to, ka šīs slimības izcelsme ir Uhaņas dzīvnieku tirgus, ir neloģiskas un patoloģiskas.
Pats ar šo sērgu neesmu saskāries, un tikai no dažiem man pazīstamiem cilvēkiem, kuri sirguši vai arī kuriem pamanīta šī kaite, esmu dzirdējis galīgi pretējus vērtējumus. Vieni saka, ka tā ir sabiedrības zombēšana. Savukārt citi, ka tā ir briesmīga slimība. Ir arī tādi, kas kaut ko līdzīgu jau pārslimojuši, pirms par covid19 sākuši runāt.
Lai nu kā, bet viens ir skaidrs, ka viss, kas ap to norisinās, ir mīklains un maldinošs. Atliek tikai noprast, ka šis „saduļķotais dīķis” daudziem ir izdevīgs, lai pelnītu lielu naudu. Covid19 bizness zeļ un plaukst. Miljardiem sejas aizsegu, miljardiem vakcīnu un miljardi banku kontos. Nu ko lai saka, kur aitas, tur cirpēji. Gadu tūkstošu gaitā nekas nav mainījies.
Visam tam mūsdienās klāt nāk informācijas tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļi, ar kuru palīdzību daudz vienkāršāk var saturēt un vadīt patērētāju sabiedrību. Šādos apstākļos radīt covid19 un palaist globālajā pasaulē nav nekāds brīnums. Sarīdīt vienu pret otru, sanaidot un pakļaut. Ja iesētas bailes, tad ar apjukušajiem visos laikos ir viegli manipulēt.
No malas raugoties, visaptveroša sabiedrības vakcinācija ir kā militāra operācija ar stratēģisku mērķi noteiktā laikposmā paveikt iecerēto. Bet kas slēpjas aiz šī plāna? Ja šī pandēmija ir totālais karš, tad loģiski, ka tas ir ar mērķi, lai iznīcinātu iedzīvotājus un pastāvošo lietu kārtību.
Latvijas gadījumā tas sagrautu mūsu tradicionālo dzīvesveidu. Jāņi vairs nebūtu tautas svētki, bet gan noslēgtu sabiedrības grupu kopošanās. Tā saucamie „vakcinētie” būtu privileģēta neaizskaramo grupa. Šīs grupas pārstāvjiem savas grupas ietvaros būtu atļauts noslēgt laulības, apmeklēt kultūras pasākumus, ceļot un nodarboties ar izredzētiem paredzētām nodarbēm. Pārējām grupām būtu jāgaida uz šo izredzēto labvēlību. Cilvēktiesības šajā gadījumā paliek tikai uz papīra, un atgādināt par tām būtu vienkārši muļķīgi.
Šobrīd pasaulē tūkstoši un miljoni viens uz otru rāda ar pirkstu un vaino savās problēmās. Miljoni meklē risinājumus skaitļojot un kalkulējot. Miljoni lūdz Dievu un gaida glābēju. Miljoni asina nažus un gatavojas karam. Miljoniem ir tādu, kas ieraujas sevī un iekonservējas. Un tikai retais no šiem miljoniem uzdod jautājumu - Vai Zemē ietriecies asteroīds... Vai citplanētieši mums atsūtījuši šo tā saucamo covid19?
Ko darīt? Šajā saistībā atceros stāstu par sirmu vecīti ar garu bārdu, kurš dzīvoja meža vidū un vadījās pēc Saules likumiem. Rītos sauli sagaidīja un vakaros pavadīja. Kādu dienu, kad vecītis ar lāpstu rušināja zemi, viņu apciemoja kaimiņš no viņpus meža. Klau! Ja būs pasaules gals, ko tu darīsi? Vecītis sāka smieties... Ak, kaimiņ, kaimiņ! RAKŠU!
Līdzīgi domājot, es arī aicinātu atbrīvoties no bailēm, nomest liekulības masku un būt brīviem no covid19 un citiem zombētāju izgudrojumiem... Patiesību mēs nezinām un neuzzināsim. Kad Jēzus teica, ka viņš nāk no patiesības, tad Pilāts viņam pajautāja: kas ir patiesība? Bet par vīrusu, kurš šobrīd valda pār pasauli, man azotē kāds pantiņš:
„Vīruss nāk...
kā komētai
tam aste gara,
Vai no velna paša,
vai no Svētā Gara???”
Pārpublicēts no https://meiravietis.typepad.com
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
