Tā vietā, lai Saeimas deputāti un ministri strādātu, viņi nodarbojas ar...
Kasīklis17.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimā ievēlētajiem deputātiem un valdības ministriem vajadzētu būt tikai vienam mērķim – strādāt sabiedrības interesēm, cenšoties uzlabot ikkatra iedzīvotāja labklājību un drošību. Izklausās jau labi un loģiski, bet brīžiem vairāk šķiet, ka Saeimas deputāti un vairāki ministri savu aktivitāti it kā sabiedrības interesēs izrāda tikai tad, kad kāds notikums sabiedrībā, ir radījis plašu rezonansi.
Pārējā laikā tiek veikti darbi, par kuriem, nereti sabiedrība nav informēta, bet, ja pat ir, tad, vismaz saprātīgi domājot, ir pagrūti izsekot tā loģikai un lietderībai, nu – vismaz plašākas sabiedrības interesēm noteikti.
Lai neizplūstu pārāk gari, apskatīšu tik pēdējā laika, manuprāt, izteiktākos gadījumus. Domājot par tiem, man līdzībās nāk prātā tādi televīzijas raidījumi, kā “Tā var notikt tik Krievijā”, “Video kuriozi”, vai vismaz varētu uzņemt filmu ar nosaukumu “Stulbs un vēl stulbāks Latvijā”.
Sākšu ar deputātu un ministru masu psihozi, kur nu katrs centās izpausties, kā māk. Proti, nu jau bēdīgi slavenā Misānes lieta. Šeit es runāšu nevis par Misāni – vainīga vai nevainīga, vajag izdot vai ne, bet gan par politiķu šī brīža reakcijām. Uzsvēršu – šī brīža.
Kamdēļ šo uzsveru, pavisam vienkārši – par šo lietu bija zināms jau 2019. gada sākumā. Vai kāds spēj atcerēties, vai tad politiķi vai citas amatpersonas iesaistījās šajā lietā? Piedodiet, es ne. Vai viņiem bija zināms par šo gadījumu? Ar lielu pārliecību varu teikt, ka jā.
Domāju, ka vēlāk, ja Misānes lietā būs pieņemts viņai labvēlīgs lēmums, tad būs kā ar Ļeņina baļķa nešanu – nesēju būs tik daudz, ka tik garu baļķi pat nebūs iespējams atrast, tas nekas, ka iesākumā tas gulēja sūnām apaudzis un nevienam nevajadzīgs.
Visu politiķu sastrādāto par šo jautājumu neuzskaitīšu, ikkatrs tam varēja izsekot līdzi. Kas tur tik nebija, atbildības novelšana no viena uz otru, apvainojumi, solījumi utt. Tomēr divi ir jāizceļ. Kurš no viņiem ieņemtu godpilno pirmo vietu, lai to katrs pats izdomā.
Tātad, atrodoties Parīzē OECD rīkotajā ministru sanāksmē par migrāciju, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sarunu starplaikā uzrunāja Dienvidāfrikas Republikas iekšlietu ministru Aaronu Motsoaledi. Ministre īsumā izklāstīja situāciju, kas radusies ar Latvijas pilsoni Kristīni Misāni, un lūdza iespēju par šo operatīvi sarīkot divpusēju tikšanos, lai detalizētāk pārrunātu radušos situāciju. DĀR ministrs Ārons Motsoaledi šādam konstruktīvas sarunas modelim piekrita, un abi pārrunāja aktualitāti, kas pašlaik ir vitāli svarīga Latvijas pilsones Misānes turpmākajam liktenim.1
Izklausās labi un patriotiski, tikai ir viens liels BET. Jāatceras, ka Petraviča 5. septembrī uzstājās Budapeštas Demogrāfijas forumā, kurā neilgi pirms tam runu teica Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Runātāju vidū bija arī Čehijas premjers Andrejs Babišs un Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs. Video no Petravičas runas konferencē dzirdams, kā ministre monotoni, lauzītā angļu valodā un ar neatbilstošām pauzēm nolasa sakāmo, dažkārt ar grūtībām izrunājot vārdus.2
Tagad uz šo paskatāmies ar skatu no malas. Te tiek atspoguļots, ka R.Petraviča izmanto vismazāko iespēju, lai glābtu K.Misāni, bezmaz vai ķer pie rokas starptautiskā pasākumā DĀR iekšlietu ministru un apspriež sarežģītu, juridisku jautājumu, bezmaz vai sarunā sarīkot divpusēju tikšanos, savukārt video, kurā redzamas tās pašas R.Petravičas uzstāšanās angļu valodā, liek uzdot pamatotu jautājumu, vai viņa vispār angliski ko sakarīgu pati spēj pateikt. Ko viņi varēja sarunāt?!
Otrs šī jautājuma varonis - partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars trešdien nosūtījis vēstuli ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV), aicinot izvērtēt iespēju liegt Dānijas vēstniekam Flemmingam Stenderam turpināt darbu Latvijā.3
M.Bondars laikam nekad dzīvē nav lasījis Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un nesaprot, kādas sekas jau rāda šāds paziņojums vien, nemaz nerunājot par to, kas notiktos, ja tik tiešām šo ideju īstenotu.
Tālāk būs divas situācijas, bet varoņi, vai vismaz to partijas, vieni un tie paši. Izskatās, ka Jānis Bordāns (JKP) un Sandis Ģirģens (KPV LV) savstarpējā komunikācija ir atgriezušies bērnudārzā, kur puikas pa kluso mērās, kuram tad tas nu ir garāks.
Šo abu saķeršanās gadījumi jau ir vairāki, bet pēdējais lielākais – jautājumā par Valsts drošības dienesta ēkas celtniecību. Neiztika arī bez apvainojumiem. Proti, J.Bordāns savu valdības kolēģi pat nosauca par meli.4 Brīžiem rodas sajūta, ka J.Bordāns vēlas ietekmēt ikkatru jomu, jo attiecībā par VDD ēkas būvniecību nevarēja nepamanīt, ka faktiski viņš atklāti cenšas SAB un VDD palikt zem vienas ēkas jumtu.
Pat šķiet, ka viņam vienalga, kur atsevišķu ēku VDD vajadzībām būvētu. Tur, kur pašlaik plānots, vai kaut Daugavpilī. Galvenais – izmantot izdevību savu interešu bīdīšanai. Nelielai atkāpei: nez, tas kaut kādā veidā nesaskan ar JKP centieniem veidot vienu “superdienestu”, apvienojot SAB, VDD un KNAB? Ja tā paņem, ja jau SAB un VDD dabūtu zem vienas ēkas jumtu, tad tas būtu vēl viens arguments, kādēļ nepieciešams apvienot juridiski.
Labi, par ēku paplēsās, bet ar to nav gana. Ejam tālāk. Iesākumā salikšu divus faktus:
30. janvārī Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts likumprojekts grozījumiem Krimināllikumā, lai paredzētu kriminālatbildību par apzinātu nepatiesu ziņu izplatīšanu mantkārīgos nolūkos. Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Uldis Budriķis ir izstrādājis likuma grozījumus.5
13. februārī sanāca iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV.LV) sasauktā darba grupa par to, kā izstrādāt atbilstošu juridisko ietvaru un rast rīkus cīņai ar viltus ziņām, dezinformāciju, propagandu un naida runu internetā.6
Faktiski kā 30.janvārī, tā arī 13.februārī apskatāmais jautājums un problēma ir viena – viltus ziņas. Tā vietā, lai vienā formātā šo jautājumu risinātu, S.Ģirģens veido savu darba krupu. Mērīšanās starp J.Bordānu un S.Ģirģenu turpinās. Tiesa, te Ģirģens, varētu tā teikt, pat pārcentās. Ja JKP priekšlikumā ir runa par viltus ziņām, tad Ģirģens pielika arī klāt dezinformāciju.
Ko tad saturiski nozīmē šie abi vārdi. Dezinformācija – apzināti sagrozīta, nepareiza informācija7. Viltus ziņas - viltus stāsti, kas, šķiet, ir ziņas, izplatās internetā vai izmantojot citus plašsaziņas līdzekļus, parasti tiek veidoti politisko uzskatu ietekmēšanai vai kā joks8. (Jāatzīmē, ka latviešu valodā nav atrodams autoritatīvs skaidrojums, kas ir “viltus ziņas”.)
Loģiski domājot, sanāk, ka Ģirģena veidotā komisija faktiski spriedīs divas reizes par vienu un to pašu.
Skatot šo jautājumu no citas, puses, politiķu rīcība cīņā pret viltus ziņām ir vairāk nekā apsveicama, bet nez vai viņi aizdomājās arī par to, ko viņi stāsta priekšvēlēšanu kampaņu laikā?
1 https://skaties.lv/zinas/latvija/petravica-versusi-dar-iekslietu-ministra-uzmanibu-kristines-misanes-lietai/
2 https://www.apollo.lv/6784438/video-labklajibas-ministre-konference-ungarija-paspid-ar-anglu-valodas-zinasanam
3 https://www.delfi.lv/news/national/politics/bondars-aicina-izraidit-danijas-vestnieku-par-bezdarbibu-misanes-lieta.d?id=51878607
4 https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/strida-par-vdd-eku-bordans-nosauc-kolegi-par-meli-girgens-aicina-nelietot-tadus-vardus?id=51842941
5 https://konservativie.lv/2020/01/30/saeima-vertes-jauno-konservativo-priekslikumus-cinai-ar-viltus-zinam/
6 https://lvportals.lv/dienaskartiba/313186-girgens-sasauc-darba-grupu-likumu-izstradei-dezinformacijas-apkarosanai-2020
7 https://tezaurs.lv/#/sv/dezinform%C4%81cija
8 https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/fake-news
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
