Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tā neveikli sanāk, bet nepievilt nevienu "Vienotība" nevarēs

Raivis Dzintars, Nacionālā apvienība
08.06.2023.
Komentāri (97)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īstenībā jau esmu iecietīgāks, nekā daudzi domā. Saeimā ievēlēti dažādu sabiedriskās domas strāvojumu pārstāvji, un to, ka principiāli iebilstu kāda viedoklim vai aizstāvu savējo, pilnībā savietoju ar cieņu un pieklājību pret oponentiem. Esmu vienmēr vērsts uz sadarbību – protams, tiktāl, cik tas, manuprāt, sakrīt ar manu vēlētāju interesēm.

Es neuzrunātu caur šīm rindām savu (pašreizējo) koalīcijas partneri, ja runa būtu tikai par atšķirīgiem viedokļiem vai interesēm. Varu nepiekrist, bet pilnībā respektēju to, ja cena par "Vienotības" prezidenta ievēlēšanu ir nokārtot atrašanos valdībā Zaļajiem Zemniekiem un "Progresīvajiem".

Nepatīkami, bet tāda ir politika. Tas jāpieņem. Tas, ko nevaru ne respektēt, ne atzīt par normālu, ir veids, kā „Vienotība” ar Krišjāni Kariņu priekšgalā noliedz acīmredzamo gan (vismaz līdzšinējo) partneru, gan sabiedrības priekšā.

Vēl vairāk. Visā vainoti tiek paša līdzšinējie partneri, ignorējot faktus un loģiku.

Divās valodās?

Sākšu ar mazu, bet simbolisku piemēru. Vakar LTV1 raidījumā Kariņa kungs izteicies, ka viņš un partneri runājot divās valodās: viņš - par darbiem un programmām, bet partneri - par amatiem.1

Vai Kariņa kungs varētu minēt kaut vienu piemēru, kad kāds no koalīcijas partneriem būtu viņu uzrunājis par kādiem amatiem? Lūdzu, vārdu, uzvārdu un datumu!

Vienīgā reize, kad koalīcijas partneri ir kopīgi tikušies, lai apspriestu situāciju pēc prezidenta vēlēšanām, bija piektdien, 2. jūnijā. Šim pasākumam bija deviņi liecinieki. Piedalījās: Ināra Mūrniece, Jānis Vitenbergs, Raivis Dzintars, Edgars Tavars, Māris Kučinskis, Juris Viļums, Arvils Ašeradens, Jānis Patmalnieks un pats Krišjānis Kariņš.

Varu galvot, ka Nacionālās apvienības vai "Apvienotā saraksta" pārstāvji pat ar pušplēstu zilbi neminēja kādus amatus. Vienīgais, kas par to netieši runāja, bija pats Krišjānis Kariņš, prezentējot ideju, ka "koalīcija jāpaplašina" ar ZZS un Pro.

Vainīgie vienmēr ir citi

Vēl pirms pāris gadiem "Vienotības" līderi publiski sūdzējās, ka reformas nevarot īstenot "sarežģītā piecu partiju koalīcijā".2 Partneri daļēji mainījušies, premjers palicis vecais. Nu vairs koalīcija nav ne sarežģīta (programmatiski un ideoloģiski tā kļuvusi līdzīgāka), ne vairs arī piecas partijas. Tagad tā pati "Vienotība" teic, ka reformas nenotiek tāpēc, ka koalīcijā esot tikai trīs politiskie spēki, vajagot piecus.

Piemēram, ZZS esot jāiesaista, lai (tālākais reformu uzskaitījums ir paša Krišjāņa Kariņa paustais): pieņemtu partnerattiecību regulējumu, ratificētu Stambulas konvenciju, samazinātu skolu skaitu, reformētu slimnīcu tīklu, atvieglotu imigrāciju un kotētu biržā valsts uzņēmumus. Gluži kā no ZZS priekšvēlēšanu programmas, ne...?!

Kad budžeta veidošanas laikā Nacionālā apvienība un Ekonomikas ministrija iestājās par lielākiem līdzekļiem eksportspējīgu un darbavietas nodrošinošu uzņēmumu investīcijām, kaulēšanās pretējā pusē bija "Vienotības" līderi Krišjānis Kariņš un Arvils Ašeradens. Stīvēšanās bija par katru centu. Šodien viņi visskaļāk piesauc vajadzību pēc ekonomiskās izaugsmes. Taču traucējot tam jau atkal "ķeblīša kāju skaits".

Noliedzot acīmredzamo

Par to, ka visticamāk prezidentu ievēlēs ar 52 JV, ZZS un „Progresīvo” balsīm, brīdināju jau vairākas nedēļas pirms vēlēšanām.3 Par šo vienošanos signalizēja virkne avotu minētajās organizācijās, bet dažas no jaunā politiskā bloka sarunām tapa zināmas arī medijiem.4 Cilvēkiem, kas kaut mazliet orientējas politikas procesos, bija skaidrs, ka "Vienotība" neriskētu prezidenta amatam izvirzīt vienu no tās ietekmīgākajiem (ja ne ietekmīgāko) līderiem, ja nebūtu samērā liela drošība, ka ar vairākuma balsīm tā var rēķināties. Nu vismaz nepieņemtu šādu lēmumu, pat nepakonsultējoties ar koalīcijas partneriem. Savukārt pieredzes bagātā ZZS nedāvinātu savas balsis sava oponenta partijas līderim tāpat vien "aiz labas sirds".

Līdz pat vēlēšanu dienai "Vienotības" runasvīri noliedza darījumu ar ZZS un „Progresīvajiem”, saucot to par "sazvērestības teorijām" vai "spekulācijām".5 Taču jau prezidenta ievēlēšanas dienas vakarā par darījumu sākās norēķināšanās: K. Kariņš paziņoja, ka vēlas koalīcijā iesaistīt ZZS un „Progresīvos”.6

Kas tālāk?

Nacionālā apvienība partiju "Progresīvie" redz kā ideoloģiski ļoti tālu stāvošu organizāciju. Tā ir fundamentāla sadursme starp nacionālas un multikulturālas valsts idejām. Ar savu līdzdalību atbalstīt valdību, kurā ir "Progresīvie", apstākļos, kad ir iespējama alternatīva ar ideoloģiski līdzīgākām partijām, manā izpratnē būtu manu vēlētāju interešu nodevība. Šajā Saeimas sasaukumā vērtību ziņā vislīdzīgākais Nacionālajai apvienībai ir "Apvienotais saraksts". Līdz ar to arī saprotami, ka abi politiskie spēki atsakās no dalības "Vienotības" rēķinu maksāšanā pretēji savu vēlētāju interesēm. Nav ne mazāko pazīmju, ka šī pozīcija kādā no pusēm mainītos.

Skaidrs ir tas, ka šoreiz no atbildības "Vienotībai" izvairīties neizdosies, un izvēle būs jāizdara pašai, uzņemoties par to pilnu atbildību. Viena izvēle ir saglabāt uzticību sadarbības līgumam ar esošajiem koalīcijas partneriem un turpināt darbu ne ideālā, bet, atbilstoši vēlēšanu rezultātiem – optimālā koalīcijā. Otra izvēle ir nepievilt prezidenta ievēlēšanas sabiedrotos un veidot jaunu koalīciju. Šajā scenārijā solām konstruktīvu, bet aktīvu un principiālu opozīciju.

Tā neveikli sanāk, bet nepievilt nevienu "Vienotība" nevarēs. Lielākā traģēdija (nešaubīgi saku, ka valstij) būtu ilgstoša neizlēmība, zaudējot pilnībā uzticību no jebkuru partneru puses un padarot normālu valsts pārvaldes procesu teju neiespējamu. Ministriem, "sēžot un gaidot uz koferiem", ne tikai reformas neizdosies nodrošināt, bet pat normālu ikdienas darbu.

1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-koalicijas-partneriem-pagaidam-runajam-divas-valodas-pauz-karins.d?id=55638122

2 https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/sarezgita-piecu-partiju-koalicija-nopietnu-nodoklu-reformu-istenot-nav-iespejams-uzskata-aseradens.d?id=52393411

3 https://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-na-nestradas-jv-zzs-un-progresivo-veidota-valdiba.d?id=55537896

4 https://www.delfi.lv/news/national/politics/jv-pirms-rinkevica-izvirzisanas-tikusies-ar-opoziciju-koalicijas-partneri-satraukti.d?id=55548240

5 https://www.tvnet.lv/7780278/karins-runas-par-koalicijas-izmainam-nosauc-par-spekulacijam

6 https://www.delfi.lv/news/national/politics/karins-sagaida-sarunas-par-koalicijas-paplasinasanos-pasreizeja-valdiba-esot-stabila.d?id=55626944

Novērtē šo rakstu:

187
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi