Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tā dzīvot nevar. Ko tālāk?

Ex-seržants (literārs pseidonīms)
16.01.2013.
Komentāri (70)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā dzīvot nevar, apmēram ir skaidrs: nevar ļaut valsts izzadzējiem paņirgt par nespējniekiem no KNAB un prokuratūras, nevar ļaut puņķainiem un bezkaunīgiem šmurguļiem šantažēt valdošo koalīciju, nevar ļaut nejēgām valsts pārvaldē un uzņēmumos saņemt brangu naudu par neko nedarīšanu, nevar ļaut pieņemt partiju programmas, ētikas kodeksus un koalīcijas vienošanās, lai pēc tam tās nepildītu, nevar ļaut visai sabiedrībai svarīgus lēmumus pieņemt aiz slēgtām durvīm un dziļā slepenībā, nevar ļaut vēlētiem tautas kalpiem muļķi laist imitējot darbošanos, nevar noslēgties sevī, uzskatot, ka valstī notiekošais uz tevi pa tiešo neattiecas.

Viss tas ir zināms un „apsūkāts” neskaitāmas reizes. Tikai ideju, kā situāciju mainīt, tā pamaz.

Divi labi pazīstami sabiedriski politisko procesu pētnieki savulaik definēja jēdzienu „revolucionāra situācija” - tā iestājas tad, kad „apakšas” negrib , bet „augšas” nevar dzīvot pa vecam. Kaut arī pati šo pētnieku mācība izrādījās nekam nederīga, tomēr minētajai domai sava taisnība ir.

Vai Latvijā ir revolucionāra situācija? Ja aizbraukšanu uz neatgriešanos uzskatīt par sava veida protestu, tad varētu atbildēt apstiprinoši.

Premjers ir svinīgi paziņojis par krīzes beigām. Par jautājuma ekonomisko pusi lai strīdas zinošāki. Bet, ja runā par tādu jēdzienu ka iedzīvotāju uzticība savai valstij, tad- he, he. Varbūt premjers domā, ka jautājuma otrā puse atrisināsies pati no sevis, ja budžets pildīsies un parādi tiks nomaksāti laikus? Diez vai. Un budžets arī nepildīsies, kā nākas, jo viss minētais ir savstarpējā atkarībā.

Kāda varētu būt situācijas attīstība? Sākšu no nereālākā, tomēr teorētiski iespējamā.

1. variants - akcija „ar mēslu dakšām” jeb bruņots apvērsums.

Scenārijs varētu būt šāds. Labi nokonspirēta domubiedru grupa veic rūpīgu sagatavošanas darbu, izveidojot atbalsta grupas NBS un iekšlietu struktūrās, iefiltrē savus cilvēkus MK aparātā ar mērķi iegūt informāciju par MK darba grafiku, apsardzi, telpu izvietojumu tā, lai, kad pienāks X stunda, varētu salīdzinoši nesāpīgi arestēt valdību MK sēdes laikā, tādejādi zināmā mērā paralizējot valsts aparāta darbu. Otra grupa ieņem televīziju un vēršas pie iedzīvotājiem ar politisku manifestu. Šāda tipa akcijai varētu būt īslaicīgs efekts ar nosacījumu, ja būs atbalsts sabiedrībā. Pretējā gadījumā tas būs teroristisks akts ar ķīlnieku sagrābšanu. Kāpēc īslaicīgs efekts? Nu tāpēc, ka neko vairāk kā nosodījumu no demokrātisku valstu puses gaidīt nenāktos. Domāju, ka sabiedrības vairākums to saprot, tāpēc arī uz atbalstu nav ko cerēt. Tātad trekns krusts pāri šim variantam.

2. variants - nevardarbīgā pretošanās.

Par „oranžo” revolūciju ideologu dēvētais Džīns Šārps ir sarakstījis kaudzi grāmatu par šo cīņas metodi. Tīmeklī katrs to var sameklēt. Dažas saites īsai informācijai –

http://antiliberast.ru/blogs/13830/

http://www.newsru.com/world/22feb2012/sharp.html#1

Domāju, ka, nedaudz piestrādājot, šo teoriju varētu itin labi pielāgot LV apstākļiem. Tomēr to nedarīšu, jo uzskatu, ka pastāv vēl citas metodes, kas nav pilnībā izmantotas, un tādēļ pāreju pie nākošā varianta.

3. variants - iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedriski politiskos procesos jeb pilsoniskas sabiedrības izveidošana.

Iespējams, ka Rietumu demokrātisko valstu ekonomiskajam uzplaukumam zināmā mērā jāpateicas valsts pārvaldes sistēmai, kam pamatā ir pilsoniska sabiedrība - sabiedrība, kur katrs tās loceklis apzinās savas iespējas caur dažādiem demokrātiskiem institūtiem ietekmēt procesus, vienlaicīgi uzņemoties zināmu atbildību valsts priekšā. Šāda sistēma no zila gaisa nenokrita, un tā bija jāizcīna ilgākā laika periodā, līdz gan „augšas”, gan „apakšas” saprata šāda modeļa izdevīgumu. Jēdzieni „augšas” un „apakšas” patiesi demokrātiskā un attīstītā sabiedrībā laikam ir nevietā, jo tur subjekts tiek vērtēts nevis pēc tā, cik spējis saraust un ar kādu auto pārvietojas, bet pēc pavisam citiem kritērijiem.

Vai Latvijā šādas sabiedrības iedīgļi ir? Stipras aizdomas, ka visas tās darba grupas ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem ir butaforija un kalpo acu aizmālēšanai. Lēmumi par lietām, kur apgrozās liela nauda kā, piemēram, banku pārņemšana vai vairāku desmitu miljonu vērti valsts iepirkumi, tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm.

Un citādāk arī nevar būt, jo, kā bija teikts iepriekš, pilsonisku sabiedrību neviens uz paplātes neatnesīs. Kā panākt, lai „augšas” sāk rēķināties ar visas sabiedrības interesēm? Pēc loģikas it kā ar to būtu jānodarbojas šīs sabiedrības ievēlētiem priekšstāvjiem - Saeimas deputātiem. Viņiem būtu jāizmeklē korupcijas skandāli, jāspiež tiesībsargājošās iestādes darboties efektīvi, jāpanāk savu partiju visnotaļ apsveicamo programmu īstenošana un skarbo ētikas kodeksu ievērošana (tiesiskums, caurspīdīgums, profesionalitāte utt., utml.)

Kā sokas šo pienākumu pildīšanā? Par tā saucamajām parlamentārajām izmeklēšanas komisijām savulaik rakstīja Pietiek un ne tikai-

http://www.pietiek.com/raksti/parlamentaras_izmeklesanas_negods

Tiesiskums? Lūdzu - svētdienas sižets par tiesu, kas „nepamanīja” paraksta trūkumu uz galvojuma līguma. Profesionalitāte ? Lūdzu - nule kā AS Latvijas Valsts ceļi valdē Olšteina iestūķētais „profs”.

Varbūt tie ir vienīgie gadījumi?

Tātad secinājums - sabiedrības priekšstāvji negrib vai nav spējīgi pildīt savus pienākumus. Nākošais secinājums - ja negrib, tad jāpiespiež, ja nevar, tad jāatbrīvo no smagās nastas. Un darīt to vajag ne jau tikai reizi četros gados.

Brīžiem liekas, ka vienīgie, kas pamana un runā par nebūšanām, ir mediji. Aktīvākie no tiem „bombī” valsts iestādes ar iesniegumiem. Tāpēc nav jābrīnās, ka ļaudis par nebūšanām raksta medijiem, bet nevis Saeimas deputātiem, un Āboltiņai vien atliek radīt bēdīgu ģīmi par zemo uzticību.

Tas, ko dara mediji dotajā jomā, ir svētīgi, un paldies viņiem par to, tikai tas ir stipri par maz.

Varbūt atkal jauna partija ar nevainojamu programmu? Diez vai. Kaut kāds nogurums no tiem visiem reformatoriem.

Acīmredzot ir pienācis laiks sabiedrībai pašorganizēties, lai cīnītos par pilsonisku sabiedrību. Varbūt ir jau kādas sabiedriskas organizācijas, kas uzņemtos šīs funkcijas? Iebāzu degunu Delnas mājas lapā - http://delna.lv/

Garš saraksts ar veicamajiem pasākumiem. Kantoris dibināts 1998. gadā kā „sabiedriskā labuma biedrība, kuras darbības mērķis ir veicināt demokrātiskas sabiedrības veidošanos, sekmējot informācijas atklātību un korupcijas novēršanu”. Un kāds sausais atlikums?

Kas tur vēl? Providus? Arodbiedrības? Izskatās, ka nepareizie cilvēki nepareizā vietā un nepareizā laikā.

Tātad ir vajadzīgs kaut kas jauns ar pareiziem cilvēkiem. Skan banāli, bet tomēr - sabiedrībai pazīstami, gudri, relatīvi godīgi, neatkarīgi un ar valsts pārvaldes virtuves pārzināšanu.

Šis raksts tapa zināma mēra sakarā ar 20. janvārī ieplānoto Tautas saietu –

http://nra.lv/latvija/politika/86777-manifestacija-par-tautas-dzivibu-top-zimigos-apstaklos.htm

Neuzstāju, ka viss sarakstītais šeit ir objektīva patiesība, tomēr klusībā ceru , ka, ja kaut kas noderīgs, tad nonāks līdz dzirdīgām ausīm un pasākums neaprobežosies ar fakta konstatāciju „tā dzīvot nevar” un aicinājumu „garīgi attīrīties”, par ko politiskās maukas un viņu suteneri-kampēji tik ciniski nosmīnēs, bet sekos rīcības programma vismaz ideju līmenī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...