Tā cilvēces puse, kuras ir par daudz, mirs no vīrusa vai vakcīnas?
Hermanis Juzefovičs14.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piebilde: šī ir skice šausmu filmas scenārijam, līdzīgi kā citām šausmu filmām, ko var redzēt televīzijā, ar daudz trakāku iznākumu, nekā ietverts manā jautājumā.
Īsumā: cilvēku daudzums pašreizējā patēriņa apstākļos uz zemes ir krietni par lielu. Ja samazina patēriņu, pašreizējā cilvēku daudzuma situācijā mūsu dzīve ieiet alu laikmetā. Alu nepietiks. Ideja, ka mēs te mainīsim domāšanu un kļūsim labāki - aizmirstiet, tas nav iespējams. Ļeņins ar pārveidoto Marksa teoriju to praktiski pierādīja. Cilvēku skaits ir jāsamazina, un pēc iespējas ātrāk. Neredzu citu variantu. Varbūt kāds var man oponēt un prezentēt ko citu. Būšu pateicīgs.
Ko un kā samazināt? Pirmkārt - ko? Lielākais resursu patērētājs ir attīstīto valstu cilvēks. Respektīvi, lai arī cik nepatīkami tas būtu, tas esmu es, šīs filmas galvenais varonis, mana ģimene un pārējie attīstīto valstu pilsoņi. Cik samazināt? Ar pāris miljardiem diez vai pietiks, lai glābtu planētu un noliktu to atpakaļ tā, lai tā spētu sevi sākt atjaunot. Iesākumam puse no cilvēces, tad paskatīsimies.
Tagad jautājuma otra puse - kā? Vīruss? Pēc valdoņu uzvedības vīruss ir šausmīgs un dikti nāvējošs. Interesanti, bet ekonomiku neapstādina. Apstādina cilvēku sociālo dzīvi un sabiedrību sašķeļ.
Neiztirzāšu kāpinājumu filmai, katrs lai pats domā, un uzreiz uzdošu gala jautājumu, ar kuru filma arī beidzas: tā puse, kuras ir par daudz, mirs no vīrusa vai vakcīnas? Vakcinēties vai nē? Kurā pusē man, šīs filmas varonim, nostāties? No kā MAN vairāk BAIL?
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
