Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Svobodu Juriju Ģetočkinu!

235 parakstītāji*
10.10.2024.
Komentāri (112)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” un citas šai vēstulei pievienojušās Latvijas humānās palīdzības, cilvēktiesību un pilsoniskās jomas sabiedriskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji pauž neizpratni un nosodījumu par Latvijas vēsturē pirmo gadījumu, kad sākts kriminālprocess pret vienas no Latvijā vadošajām cilvēktiesību organizācijām pārstāvjiem par to, ka organizācijas pārstāvji pilda organizācijas humāno un cilvēktiesību misiju.

Tas ir bīstams precedents, kas vairāk raksturīgs autoritārām valstīm, nevis konsolidētai demokrātijai, kāda ir Latvija. Uzsveram, ka organizācija turklāt palīdzību sniedza atbilstoši Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas  izdotam noregulējumam. Šāda leģitīmas cilvēktiesību darbības kriminalizēšana ir apšaubāma no starptautiskās tiesiskās kārtības viedokļa, kuras noturīgums ir Latvijas neatkarības stūrakmens.

Eiropas Savienības tiesa, līdzīgā lietā lemjot par Ungārijas likumiem, kuru saturs radīja cilvēktiesību aktīvistiem teorētisku risku tikt krimināli sodītiem par to, ka viņi palīdz robežšķērsotājiem pieteikties patvērumam,  atzina šādus likumus par Eiropas Savienības tiesībām neatbilstošiem, vēršot uzmanību uz to, ka pat tikai teorētiski iespējamiem kriminālsodiem ir kaitīga ietekme uz cilvēktiesību aizsardzību (2021.gada 16.novembra lieta Nr.C-821/19).

Arī Eiropas Komisija ir bijusi skaidra savā pozīcijā par to, ka humānās palīdzības sniegšana patvēruma meklētājiem, kuri šķērso ES ārējo robežu, nedrīkst tikt kriminalizēta. Šāda ir bijusi arī Eiropas Savienības konsekventa nostāja, aizstāvot cilvēktiesību sargus trešajās valstīs. Atbilstoši Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, cilvēktiesību ievērošana ir ne tikai tiesības, bet arī indivīdu, grupu un biedrību pienākums, kas arī ir iemesls, kādēļ no valsts varas neatkarīgas cilvēktiesību un humānās palīdzības organizācijas valstij ir īpaši jāatbalsta un jāsargā pret visa veida represijām.

Aicinām Latvijas Tiesībsargu, Tieslietu padomi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī citas Latvijas cilvēktiesību domu veidojošās institūcijas skaidrot tiesībsargājošajām iestādēm iemeslus, kādēļ demokrātiskā valstī kriminālprocess nav pieņemama metode tam, lai vērstos pret cilvēktiesību un humānās jomas organizāciju pārstāvjiem apstākļos, kad viņi pilda šo organizāciju eksistences misiju, proti, palīdz cilvēkiem nelaimē.

1 Communication from the Commission Commission Guidance on the implementation of EU rules on definition and prevention of the facilitation of unauthorized entry, transit and residence 2020/C 323/01 C/2020/6470
EU Guidelines on Human Rights Defenders. https://www.eeas.europa.eu/eeas/eu-guidelines-human-rights-defenders_en  EU Guidelines on Human Rights Defenders European Implementation Assessment. STUDY. EPRS | European Parliamentary Research Service. August 2022 https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2022/730345/EPRS_STU(2022)730345_EN.pdf

Šī vēstule ir sagatavota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalastu EEZ un Norvēģijas grantu programmā “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem.”

Parakstītāji:

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS

Biedrība “Tev”

LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”

Cilvēktiesību organizācija “Respect – Protect – Fulfill”

Biedrība “Integrācijas un Miera institūts”

Biedrība “Kurzemes NVO centrs”

Jaunatnes organizācija “Protests”

Biedrība Centrs MARTA

Biedrība “Patvērums “Drošā māja””

Biedrība “Jauniešu organizācija “Nītaureņi””

Biedrība “Tavi draugi”

Biedrība “Valodu muzejs”

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”

Biedrība ”Papardes zieds”

Biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA””

Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Latvijas PEN

Biedrība “Zaļā brīvība”

Biedrība “Bolderājas grupa”

Latvijas Cilvēktiesību centrs

Biedrība “Radi Vidi Pats”

Latvijas Pilsoniskā alianse

Latvijas Antropologu biedrība

Biedrība ”Klubs ”Māja” – jaunatne vienotai Eiropai””

NewDoor, starptautiskais sociālās uzņēmējdarbības akselerators

Kultūras centrs “Valodu māja”

Paula Zvejniece, LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”

Iveta Kažoka

Amela Al-Asbahi

Georgs Rubenis, Latvijas Pilsoniskā alianse

Elīna Pinto

Selma Levrence

Klāvs Veseļuns, jaunatnes organizācijas “Protests” ārlietu sekretārs

Mārtiņš Šteins

Zane Pūpola

Mihails Simvulidi

Aldis Austers

Juris Martins

Miks Celmiņš

Sandra Martinsone

Solveiga Čakstiņa

Laura Čaupale

Beāte Bēvalde

Monta Vecozola

Laila Cimdiņa

Elizabete Lukšo – Ražinska

Elīna Averčenko

Ivija Burķīte

Liene Āķīte

Monta Cimdiņa

Inese Zēmane – Kičenko

Dace Arenasa

Evita Savicka

Renāte Grundštoka

Jūlija Berkoviča

Niks Avišāns

Anna Norvele

Elīna Kokareviča

Sandra Zalcmane

Inese Dābola

Krišjānis Liepa, biedrība “Repair Cafe Riga”

Sigita Zankovska-Odiņa

Aiva Apša-Ķīšeniece

Zane Skujiņa-Rubene

Anita Seļicka

Laima Geikina

Evija Eglīte

Sandris Ādminis

Malvīne Nelda Strakova

Reinis Rubenis

Baiba Rubess

Madara Austruma

Emīls Rūdolfs Anšmits

Reinis Moisejs

Māra Gūtmane

Elizabete Zēlava

Lauma Fernāte

Dārta Treimane

Katrīna Grigorjeva

Noa Polītis

Ilze Kurme

Pāvils Jurjāns

Matiss Pudāns

Aleksejs Dimitrovs

Maija Spuriņa, Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece

Eliots Dāvis Kuzmickis

Prof. dr. habil. Iļja Seržants (Potsdamas universitāte, Vācija), Slāvu valodniecības katedras vadītājs, Slavistikas Institūta direktora vietnieks

Inese Sjomkāne

Kristīne Želve

Līva Matuzele

Ance Rancāne

Toms Rancāns

Iveta Ķešāne

Andrejs Kurbatskis

Lelde Vaivode

Lolita Čigāne

Anastasija Jefremova

Albina Golovko

Ļevs Lisagors

Lilija Moroza

Madara Meļņika

Ieva Rībena

Kristaps Kretainis

Anna Auziņa

Linda Raubenheimere

Vita Sjomkāne

Arvīds Ceļmalis

Ieva Dzintare

Līva Krieķe

Didzis Melbiksis

Ulvis Noviks

Dāvis Sīmanis, kinorežisors

Katri Aivare

Viesturs Šilovs

Inese Runce

Ieva Salmane

Aivita Putniņa

Juris Kaža, žurnālists

Kristians Zalāns

Liesma Ose

Una Rozenbauma, režisore/radošā direktore

Liāna Ivete Beņķe

Dita Virga

Aleksandrs Vabelis

Aleksandrs Aleksandrovs, mūziķis

Zaiga Birzniece

Laura Aizporiete

Agita Misāne

András Léderer (Ungārija)

Liene Linde

Lea Liepiņa

Sintija Šmite-Tilika

Vita Tērauda

Dāvis Kaņepe, Kaņepes Kultūras centrs

Toms Grīnbergs

Jelena Sikorska

Jeļena Makejeva

Toms Ancītis

Maija Krastiņa

Mārtiņš Eņģelis

Velga Jansone

Aleksejs Peguševs

Anastasija Neimane

Kristīne Beņķe

Dace Rubene

Marta Lūse

Jurga Kupstyte

Marija Assereckova

Dr. Aleksandra Jolkina, Forum Transregionale Studien (Vācija)

Elīna Kuzjukēviča

Milana Butckaia

Boriss Ginzburgs

Daina Mežecka

Sergejs Pogorelovs

Kristīna Hudenko

Ilze Žeivote

Dace Sarkane – Danovska

Mārtiņš Grandāns

Jens Grabowski

Evita Goša

Rūta Lejniece

Imants Priedītis

Aija Lulle

Jūlija Jerņeva

Dace Dzenovska

Agnese Cimdiņa

Zane Ozoliņa

Meldra Putniņa

Tatjana Azamatova

Boriss Cilevičs  

Arvydas Kazlauskas

Ģirts Čonka

Maija Kāle

Ričards Jehonatans Dūdiņš

Jana Jarinovska, LGBT un to draugu apvienības “Mozaīka” valdes locekle

Linda Freimane

Mārtiņš Šmits

Liene Jurgelāne

Rūta Kalmuka

Olga Baranova

Baiba Piruška

Markus Lux, Senior Vice President, Global Issues, Robert Bosch Stiftung GmbH

Danko Aleksejevs

Arnis Balčus

Jānis Balodis, teātra veidotājs, Latvijas Kultūras akadēmijas lektors

Līga Gaisa

Viktorija Tkačenko, “LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”

Inga Gaile, rakstniece, dzejniece

Elīna Grunte

Andrejs Česnokovs

Irina Česnokova

Jānis Strods

Vladimirs Slavs

Marina Matafonova

Aleksandra Pavlovska, sociālā darbiniece, RC “ZELDA”

Dace Akule

Marta Krivade

Edgars Širokovs

Nina Beliaeva

Ina Lenca

Ance Gobiņa

Natālija Aleksandrova

Sintija Vingre

Iļja Kucevalovs

Ariana Apine, biedrība “Zaļā brīvība”

Karolīne Zobens-East

Alise Draviņa

Liene Abaroniņa

Paula Popmane

Dr.sc.soc. Jānis Daugavietis

Guido Sechi

Zane Linde-Ozola

Elizabete Krivcova

Inese Narica

Klinta Barbaka

Snorre Karkonens-Svensons

Justīne Aelita Varta

Olga Čaika

Kārlis Lakševics

Maija Priedīte

Karine Paronjanca-Mamirova

Kristīne Brīniņa, māksliniece

Aleksejs Kapustins

Zane Meļķe

Laila Balga

Evija Pušmucāne

Una Grants, dizainere

Andrejs Strokins

Gunita Bauere

Laura Bužinska

Kristīne Jurjāne

Martins Levuškāns

Nodibinājums “Tautas palīdzības fonds”

Arnolds Ziemelis

Lolita Tomsone, sabiedriskā aktīviste

Novērtē šo rakstu:

6
191

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dabisko instinktu sekas. 1.daļa. LGBT fenomens

FotoDzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Lasīt visu...

6

Es tikai mazliet atgādināšu par ēnu ekonomiku. Atkārtošana – zinību māte

FotoMums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Lasīt visu...

21

Cik ilgi gan Latvijai, gan Igaunijai pietiks pacietības apmaksāt „Rail Baltica” zaudējumus?

FotoVēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Lasīt visu...

21

„Demos” paskaidrojuma vietā

FotoGatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies.
Lasīt visu...

21

Lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem

FotoKomentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Lasīt visu...

12

Mēs, Lāce, Lībiņa, Augulis, Čakša un „Gribu palīdzēt bēgļiem”, taču neatņemsim nodokļu maksātāju naudu mums noderīgajai „Re:Baltica”

FotoSabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Lasīt visu...

21

Vai budžets un nauda ir veselības mēraukla? Cik plaši veselību vērtēt ar kvantitatīviem rādītājiem?

FotoSaeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
Lasīt visu...

20

"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!

FotoVSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Lasīt visu...

6

Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!

FotoMinistru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi