Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Svinēsim to, ka dzīvojam brīvā valstī

Raimonds Vējonis, Valsts prezidents*
04.05.2016.
Komentāri (38)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie krāslavieši un Latgales ļaudis! Godātie klātesošie! Mīļā Latvijas tauta! No sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā!

Šodien pirms 26 gadiem mēs atguvām mūsu valsts neatkarību. 1990.gada 4.maijā mēs saspringti skaitījām balsis un sekojām līdzi izšķirošajam balsojumam Augstākajā padomē, kur mūsu vēlētie deputāti lēma mūsu likteņus. Katra balss bija no svara. Tās bija balsis par – par labāku dzīvi, par brīvību, par drošību un likuma varu. Tās ir balsis par Latviju un mūsu kopīgo nākotni.

Šajā dienā – 4.maijā – savijas Latvijas valsts un tautas vēsture, tagadne un nākotne. Šajā dienā mēs varam būt lepni par sevi. Mēs divreiz aizvadītajā gadsimtā spējām izcīnīt sev valsti, mūsu tauta visai pasaulei ir apliecinājusi pārcilvēcisku izdzīvošanas spēku. Ne tikai pretoties, nepadoties un izturēt, bet arī daudz vairāk – saliedēties un spēt no jauna izcīnīt savu brīvību un savu valsti.

Mēs bijām stipri, mēs esam stipri, mēs būsim stipri!

Savas valsts neatkarības atjaunošanu mēs izcīnījām lielos pārmaiņu laikos. Daudz bija mums nezināms. Tomēr mēs spējām izdarīt drosmīgus un vajadzīgus lēmumus, lai nostiprinātu jaundzimušo valsti. Mūsu ceļš uz NATO un Eiropas Savienību ir izcils piemērs tam, ka svarīgākos mērķus ir iespējams sasniegt tikai ar smagu, neatlaidīgu un saliedētu darbu.

Pēc 26 gadiem atjaunotās neatkarības valstī mēs pastāvīgi esam uz mūsu valsts pilnveidošanas ceļa. Mēs aizvien esam ceļā uz mūsu ideālo Latviju. Daudz kas joprojām ir uzlabojams. Tomēr es gribu uzsvērt, ka mēs esam sasnieguši ļoti daudz!  Paldies ikvienam, kurš pielicis savas pūles, lai stiprinātu mūsu valsti un mūsu vērtības.

Spēks, kas ļāva mūsu tautai pārvarēt grūtības pagātnē, izdzīvot un atjaunot mūsu valsti, nav zudis. Tā uzdevums šodien atkal saliedēt un vienot, lai mēs varētu stāties pretī katram izaicinājumam, droši dzīvot savā valstī un vest to pretī simtgadei!

Šodien savā viesmīlībā mūs uzņem Latgale. Latvijas neatkarības atjaunošanu ar Nacionālo bruņoto spēku parādi mēs svinam Krāslavā. Šeit caur gadu simteņiem sadzīvojuši un miermīlīgi līdzpastāvējuši dažādu tautību pārstāvji. Gan latvieši un krievi, gan poļi, ebreji un baltkrievi līdz pat šai dienai draudzībā un saticībā veido ģimenes, audzina savus bērnus un rūpējas par savām mājām – zilo ezeru zemi Latgali un Latviju.

Šīs dienas svētki un Nacionālo bruņoto spēku parāde ir apliecinājums tam, ka mēs esam vienoti – garā un spēkā mīlēt un aizstāvēt Latviju!

Īpaši gribu pateikties karavīriem, zemessargiem, robežsargiem un policistiem, kuri ik dienas stāv sardzē par mūsu valsts neatkarību un brīvību. Paldies arī jums, jaunsargi un ugunsdzēsēji!

Pēdējo gadu dažāda veida un rakstura satricinājumi pasaules un Eiropas drošībā liek mums daudz vairāk darīt savas valsts drošības stiprināšanai. Mēs ieguldām militāro spēju attīstībā un nostiprinām savas valsts robežu.

Jau vairāk nekā desmit gadus esam pasaules spēcīgākās militārās alianses – NATO – dalībvalsts. Mēs pateicamies arī mūsu sabiedrotajiem par atbalstu mūsu valsts drošības stiprināšanā! Tai pašā laikā mēs apzināmies, ka katras dalībvalsts maksimāls devums savu militāro spēju attīstībā ir arī visas alianses pilnvērtīgs drošības garants.

Novēlu jums visiem izbaudīt šodienas svētku sajūtu, rast gandarījumu un jaunu iedvesmu. Saposīsimies svētkiem, klāsim baltus galdautus, pulcēsimies kopā ģimenes – lieli un mazi – svinēsim to, ka dzīvojam brīvā valstī. Neatkarīgajā Latvijā izaugušajai jaunajai paaudzei stāstīsim par mūsu vēsturi un vērtībām un vienmēr atcerēsimies mūsu tautas nesalaužamo garu.

Dievs, svētī Latviju!

* Valsts prezidenta uzruna Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā Krāslavā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...