Iesaki rakstu: 
Dārgie krāslavieši un Latgales ļaudis! Godātie klātesošie! Mīļā Latvijas tauta! No sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā!
Šodien pirms 26 gadiem mēs atguvām mūsu valsts neatkarību. 1990.gada 4.maijā mēs saspringti skaitījām balsis un sekojām līdzi izšķirošajam balsojumam Augstākajā padomē, kur mūsu vēlētie deputāti lēma mūsu likteņus. Katra balss bija no svara. Tās bija balsis par – par labāku dzīvi, par brīvību, par drošību un likuma varu. Tās ir balsis par Latviju un mūsu kopīgo nākotni.
Šajā dienā – 4.maijā – savijas Latvijas valsts un tautas vēsture, tagadne un nākotne. Šajā dienā mēs varam būt lepni par sevi. Mēs divreiz aizvadītajā gadsimtā spējām izcīnīt sev valsti, mūsu tauta visai pasaulei ir apliecinājusi pārcilvēcisku izdzīvošanas spēku. Ne tikai pretoties, nepadoties un izturēt, bet arī daudz vairāk – saliedēties un spēt no jauna izcīnīt savu brīvību un savu valsti.
Mēs bijām stipri, mēs esam stipri, mēs būsim stipri!
Savas valsts neatkarības atjaunošanu mēs izcīnījām lielos pārmaiņu laikos. Daudz bija mums nezināms. Tomēr mēs spējām izdarīt drosmīgus un vajadzīgus lēmumus, lai nostiprinātu jaundzimušo valsti. Mūsu ceļš uz NATO un Eiropas Savienību ir izcils piemērs tam, ka svarīgākos mērķus ir iespējams sasniegt tikai ar smagu, neatlaidīgu un saliedētu darbu.
Pēc 26 gadiem atjaunotās neatkarības valstī mēs pastāvīgi esam uz mūsu valsts pilnveidošanas ceļa. Mēs aizvien esam ceļā uz mūsu ideālo Latviju. Daudz kas joprojām ir uzlabojams. Tomēr es gribu uzsvērt, ka mēs esam sasnieguši ļoti daudz! Paldies ikvienam, kurš pielicis savas pūles, lai stiprinātu mūsu valsti un mūsu vērtības.
Spēks, kas ļāva mūsu tautai pārvarēt grūtības pagātnē, izdzīvot un atjaunot mūsu valsti, nav zudis. Tā uzdevums šodien atkal saliedēt un vienot, lai mēs varētu stāties pretī katram izaicinājumam, droši dzīvot savā valstī un vest to pretī simtgadei!
Šodien savā viesmīlībā mūs uzņem Latgale. Latvijas neatkarības atjaunošanu ar Nacionālo bruņoto spēku parādi mēs svinam Krāslavā. Šeit caur gadu simteņiem sadzīvojuši un miermīlīgi līdzpastāvējuši dažādu tautību pārstāvji. Gan latvieši un krievi, gan poļi, ebreji un baltkrievi līdz pat šai dienai draudzībā un saticībā veido ģimenes, audzina savus bērnus un rūpējas par savām mājām – zilo ezeru zemi Latgali un Latviju.
Šīs dienas svētki un Nacionālo bruņoto spēku parāde ir apliecinājums tam, ka mēs esam vienoti – garā un spēkā mīlēt un aizstāvēt Latviju!
Īpaši gribu pateikties karavīriem, zemessargiem, robežsargiem un policistiem, kuri ik dienas stāv sardzē par mūsu valsts neatkarību un brīvību. Paldies arī jums, jaunsargi un ugunsdzēsēji!
Pēdējo gadu dažāda veida un rakstura satricinājumi pasaules un Eiropas drošībā liek mums daudz vairāk darīt savas valsts drošības stiprināšanai. Mēs ieguldām militāro spēju attīstībā un nostiprinām savas valsts robežu.
Jau vairāk nekā desmit gadus esam pasaules spēcīgākās militārās alianses – NATO – dalībvalsts. Mēs pateicamies arī mūsu sabiedrotajiem par atbalstu mūsu valsts drošības stiprināšanā! Tai pašā laikā mēs apzināmies, ka katras dalībvalsts maksimāls devums savu militāro spēju attīstībā ir arī visas alianses pilnvērtīgs drošības garants.
Novēlu jums visiem izbaudīt šodienas svētku sajūtu, rast gandarījumu un jaunu iedvesmu. Saposīsimies svētkiem, klāsim baltus galdautus, pulcēsimies kopā ģimenes – lieli un mazi – svinēsim to, ka dzīvojam brīvā valstī. Neatkarīgajā Latvijā izaugušajai jaunajai paaudzei stāstīsim par mūsu vēsturi un vērtībām un vienmēr atcerēsimies mūsu tautas nesalaužamo garu.
Dievs, svētī Latviju!
* Valsts prezidenta uzruna Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā Krāslavā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
