Iesaki rakstu: 
Ikvienai valstij ir sava nacionāla par valsts naudu uzturēta radiostacija un televīzija. To mērķis ir sargāt un stiprināt valsts nācijas prioritātes, valodu, vēsturi, kultūru, satversmi, drošību, lai tauta zeltu un plauktu. Arī Latvijā, atvēlot prāvus līdzekļus, funkcionē 5 valsts raidstacijas un 2 televīzijas. Tās raida zem sabiedrisko mediju birkas. Tikai jautājums, vai tie aizstāv mūsu vērtības?
Maz ko iebilst par valsts finansēto Latvijas radio. Diktori tur runā skaidrā valsts valodā un labā dikcijā. Vienīgi Brīvais mikrofons Streipa un Tomsona vadībā kļuva par cenzūras mikrofonu. Tur, pat neļaujot pabeigt teikumu, atslēdza no ētera. Šiem kundziņiem ir dīvaina cenzūras attieksme pat pret tautībām un izvirtībām brīvvalsts, okupācijas laikā, ka arī tagad. Abi cenzori labprāt gribētu cenzēt okupācijas mērcē arī Blaumani ar Abramu, Joski un Zāru. Tagad Brīvajā mikrofonā strādā Māras Jansones kundze, kas beidzot ļauj tautai izteikties.
Nezinu, kā citiem patīk LTV 1 un LTV7 saturs? Piemēram, es vienīgi skatos ziņas, Šlāgeraptauju, dažreiz 1:1 un Sastrēgumstundu, dažreiz garlaicības un neinteresantuma putrā var vel ko var atrast. Ne velti garlaicīgo pārraižu dēļ arī latvieši spiesti skatīt citu valstu TV programas.
Tiem, kas internetā skatās Latvijas televīziju, daudzi raidījumi nemaz nav redzami, jo parādās uzraksts "Jūsu valstī autortiesību dēļ nav skatāms". Tātad dažu alkatīgo dīkdieņu dēļ tautu labāk asimilē, nevis atļauj tiem būt kopā ar dzimteni. Naidīga strausa politika, ko piekopj valdošā vara. Alkatīgie ierāvēji nemaz nepadomā, skatās vai neskatās televīziju kāds latvietis, tik un tā neviens kārots grasis viņu ierāvēju maciņā nenonāks.
Visās valstīs TV raida skaidrā valsts valodā ar labu dikciju, lai kādas tautības diktors būtu. Jau daudzus gadus LTV strādā Miroslavs Kodis, kas šai laika periodā nav apguvis un nav pat centies teicami runāt valsts valodā. Kad viņš murmina kroplā valsts valodā, pat bieži izrunājot vārdu un liekot uzsvaru nepareizi, paliek nelabi ap dūšu.
Gribas uzdot jautājumu - vai par valsts naudu dotētie LR un LTV kalpo latvju tautai un nacionālām vērtībām? Atbilde nav tālu jāmeklē.
14. jūnijs - viena no drūmajām latviešu tautas holokausta dienām, kad vergu darbu nometnēm un nošaušanām 15 tūkstoši nelaimīgo tika nolemti tikai tāpēc, ka viņi bija latvieši un mīlēja savu tēvu zemi. Visā Latvijā tauta atceras šo nelietīgo postu no okupācijas varas.
Rīgā notika piemiņas pasākumi pie Brīvības pieminekļa, Torņakalna un Šķirotavas stacijām, notika konferences, kur runu teica arī prezidents, un grāmatu atvēršanas svētki.
Bet Latvijas radio 14. jūnijs nemaz neeksistē. Nenotiek neviena tiešraides translācija, lai atspoguļotu mūsu tautas traģēdijas piemiņu. Vai ģenerāldirektors Siksnis kopā ar radio padomi atrodas īstajā vietā?.
Tāpat Latvijas TV netranslēja nevienu sēru dienas tiešraidi. Bet LTV vadītājam Beltem un citiem pie raidījumu plānošanas par to ne silts, ne auksts. Bet, ja ir āzis par dārznieku, ko tad citu var sagaidīt? Toties Belte ar padotajiem gan plāno okupantu labsajūtai par nodokļu maksātāju naudu radīt jaunu televīzijas kanālu krievu valodā.
14. jūnija mītiņā Litenē un Gulbenē piedalījās armijas komandieris Graube un ministrs Vējonis kopā ar 8 valstu militāriem atašejiem. To ignorēja Saeimas deputāti, Latvijas radio un Latvijas televīzija.
Piebildīšu, ka agrāk gan translēja piemiņas brīžus, konferences un visu citu, kas svarīgs latvju tautai. Tagad, protams, arī 17. jūnijā, okupācijas dienā, no šiem svešiem dzeguzēniem nesagaidījām nevienu tiešraidi.
Radio, TV un mēdijiem ir liels spēks vai ceturtā vara, kas spēj ietekmēt daudzus - gan audzināt patriotismu, gan potēt svešos mankurtu murgus. Vel pārāki par ceturto varu ir mesijas vai viltus pravieši, kas, muļķa reņģēdājiem izlikdamies par visgudrajiem, gandrīz nekad neaizstāv latvju tautu un mūsu vērtības, bet tikai aicina klanīties svešo kungu priekšā.
Kas baro šīs viltus mesijas, pelēkos kardinālus? Varbūt atkal nodokļu maksātāji uztur svešu kungu kirzas zābaku laizītājus? Kad beidzot mums būs savs radio un televīzija, kas patiesi kalpos savai latvju tautai?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
