Sveika, provinciālo mazohistu zeme!

„Atkal izgāžamies starptautiskā līmenī? Kristovska angļu valoda šokē Klintoni,” ziņoja viens virsraksts. „Kristovska angļu valoda samulsina Klintoni,” papildināja otrs. „Nasing spešal 2. Kristovskis izgāzies tikšanās laikā ar Hilariju Klintoni,” punktu pielika trešais. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Kā jau droši vien lielākā internetu izmantojošā latvju tautas daļa, arī es notērēju piecpadsmit minūtes dzīves, lai vēlreiz noskatītos ASV Valsts departamenta video par mūsu ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (Vienotība) un ASV Valsts sekretāres Hilarijas Klintones oficiālo brīfingu.

Jā, tieši vēlreiz, - jo pirmoreiz to biju noskatījies (un arī izlasījis runātā atšifrējumu, kas lasāms tajā pašā Valsts departamenta vietnē) jau dažas dienas iepriekš, kad attiecīgo linku mūsu portālam bija pārsūtījis kāds labi informēts un vērīgs lasītājs.

Pēc pirmās noskatīšanās vienīgā reakcija bija – paraustīt plecus un pie sevis nodomāt: jā, Ģirtiņ, pat kārtīgs Slakteris no tevis nesanāk. Savukārt atkārtoti skatījos ar jau krietni lielāku interesi – lai pārliecinātos, vai tiešām esmu palaidis garām kaut ko no tā visa „mulsinošā” un „klintoņšokējošā”, par ko nu aizrautīgi vēsta latvju mediji un komentē lasītāji.

Ziniet – neko garām palaistu gan neatradu. Varbūt kāda cita iemesla dēļ, bet varbūt tikai un vienīgi tāpēc, ka kādu laiku esmu pabijis tālu prom no latviskās vides un nedaudz atgājis no nācijas caurmēra pārstāvja provinciāli mazohistiskās noskaņas.

Protams, Kristovska angļu valoda ir tieši tāda pati kā visa viņa pārējā profesionālā sagatavotība šim nozīmīgajam amatam – nedaudz nožēlojama, nedaudz komiska, nedaudz neprasmīga, nedaudz pakropla, bet caurmērā, ziniet, – nekā tāda īpaša. Pat ne vienas vienīgas kārtīgas dumības ne – daža stostīšanās, daža vārdu meklēšana, daži pakropli teikumi un nesaskaņotas vārdu formas, - bet tas arī viss.

Līdz ar to, ja nu kāds visā nopietnībā iedomājas, ka šī valodas pusprasme ir tā, kas „šokē Klintoni” un pašam Kristovskim liek „izgāzties tikšanās laikā”, tad te es varu teikt tikai vienu – nevajag nu nepamatoti sacerēties ne provinciālajā mazohismā, ne aizkustinošajā vēlmē būt lieliskiem un unikāliem, un neatkārtojamiem kaut vai nožēlojamības jomā.

Visiem tiem, kurus Klintones vietā „šokē” un „mulsina” Kristovska pidžininglišs, var ieteikt: pirms sākt skaļi jūsmot par to, cik draņķīgi mēs izskatāmies un kā visi par mums smejas, kaut pāris dienas no vietas paskatīties BBC vai CNN sarunas ar neangliski runājošu pasaules malu pārstāvjiem. Tas pirms lielās bļaustīšanās un vaimanāšanas ļautu pašiem savām acīm redzēt, kā vai ik dienas „izgāžas” Izraēlas un Ekvadoras, Beļģijas un Polijas, Japānas un Portugāles, un vēl neskaitāmu citu zemju valstsvīri, - kaut patiesībā šāda doma neienāk prātā ne viņiem pašiem, ne attiecīgo valstu pārstāvjiem.

Bet, kas attiecas uz pašu Klintoni, tur nu jūs, provinciālie mazohisti, varat necerēt pat kvadrātā vai kubā: Kristovskis nav nekāds baltais pleķis uz Monikas zilās kleitas, lai skarbo Hilariju šokētu vai kaut samulsinātu. Kundze ar zvērīgo sakodienu ir gājusi cauri tādām vētrām, ka vienas Eiropas banānu valstiņas pārstāvis, kas bubina tieši tā, kā šādas valstiņas pārstāvim patiesībā arī pienākas, viņai nenozīmē pilnīgi un absolūti neko.

Tad jau drīzāk viņu mulsinātu viens elegants, pašpārliecināts un pārliecinošs ārlietu ministrs ar savu skaidru, varbūt reizēm lielvarām arī ne īsti ērtu un patīkamu, toties suverēnai valstij pienācīgu viedokli, - bet par to mēs Ģirtiņa ministrēšanas laikā nudien varam neuztraukties.

Novērtē šo rakstu: