Iesaki rakstu: 
Vēlos kā Latvijas pilsonis, kuram nav vienaldzīgs latviešu tautas un tās pamatvalodu (latviešu un latgaliešu) liktenis, īsumā iepazīstināt jūs ar saviem priekšlikumiem partiju un apvienību Visu Latvijai, Vienotība un TB/LNNK vēlamajiem darba virzieniem jūnija mēnesī.
Ar sarūgtinājumu jāsecina, ka referendums par latviešu valodas kā vienīgās apmācību valodas valsts skolās ir izgāzies tikai latviešu bāleliņu vienaldzīgās attieksmes dēļ. Kārtējo reizi ir jāsecina, ka vidusmēra latvietis ir tikai spējīgs kurnēt par esošām sadzīves rakstura nebūšanām ģimenes vai šauru draugu lokā.
Kā Damokla zobens tagad parādās lielkrievu šovinistu cilātais jautājums par otro valsts valodu. Ticiet man, viņu rīcībā ir pietiekami finanšu resursi un pietiekoši daudz cilvēkresursu, tai skaitā arī latviski runājošu kangaru, lai uz mūžiem pazemotu latviešu tautu.
Manuprāt, tagad lai aktīvi apkarotu un mazinātu šo velna izdzimteņu darbību un pieaugošo ietekmi jaukto ģimeņu vidū Visu Latvijai ciešā sadarbībā ar TB/LNNK un Vienotību latviešu tautai traģiskajās dienās (14. un 17.jūnijā), Varoņu piemiņas dienā un latviešu tautas garīgās vienotības Līgo/Jāņa dienās ir jāpieliek visi pūliņi (iesaistot savas atbalsta grupas visā Latvijā) Latvijas pilsoņu (latviešu, latgaļu, Latvijai lojāli noskaņoto minoritāšu) pilsoniskās aktivitātes stimulēšanai.
Runājiet ar patriotiski noskaņoto pašvaldību vadītājiem, kultūras darbiniekiem, skolotājiem un preses pārstāvjiem par Latvijas tautas sāpi un rūpēm par Latvijas tautas nākošo paaudžu tiesībām dzīvot latviskā/latgaliskā vidē. Varat mēģināt noorganizēt publisku Latvijas lielkrievu šovinistu un latviešu tautas kangaru karikatūru dedzināšanu jūnija masveida pasākumu norises vietās, tādā veidā publiski izsakot Latvijas tautas nosodošo attieksmi pret Latvijas lielkrievu šovinistiem un latviešu tautas kangariem.
Satversmes (I nodaļa. Vispārējie noteikumi) 2.pants nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Manuprāt, šis Satversmes punkts nepārprotami garantē juridisku spēku Latvijas pilsoņu vairākuma (manuprāt, 51 procents ir pietiekošs skaitlis) rakstiski izteiktai gribai. Tas nozīmē, ka Saeima ir tikai Latvijas tautas ievēlēta likumdošanas instance, kuras pienākums ir juridiski pareizi noformulēt Latvijas tautas vairākuma gribu.
Manuprāt, Latvijas pilsoņu vairākuma izteikta griba, apliecināta ar personīgo parakstu un ar savu identitāti apliecinošu personas kodu, iemanto likuma spēku un ir pamats obligātai apmācību uzsākšanai latviešu valodā visās valsts finansētajās skolās un nepieciešamo izmaiņu veikšanai Satversmē (manuprāt, šādā gadījumā ievēlētās Saeimai ir jāizpilda Latvijas pilsoņu vairākuma rakstiski izteikta griba, juridiski pareizi jānoformulē Latvijas pilsoņu vairākuma gribas izpausme un ar savu balsojumu to jāapliecina).
Manuprāt, nevienai valsts institūcijai nav nekādu juridisku tiesību pieprasīt, lai katrs Latvijas pilsonis, izsakot savu gribu rakstiskā formā un uzrādot savu personas kodu, notariāli apliecinātu sava paraksta identitāti. Manuprāt, šaubu gadījumā, Latvijas tiesībsargājošām institūcijām ir tiesības un arī pienākums pārbaudīt ikviena pilsoņa paraksta identitāti.
Manuprāt, šādas Latvijas pilsoņu gribas izpausmes atbalstam Visu Latvijai sadarbībā ar TB/LNNK un Vienotību ir jāsagatavo tikai juridiski pareizi izteikta Latvijas pilsoņu gribas izpausme drukātā formā. Jūnija masu pasākumu laikā Visu Latvijai, TB/LNNK aktīvistu un atbalstītāju grupas varētu aicināt Latvijas pilsoņus personīgi izteikt savu brīvo gribu, parakstot iepriekšminēto Latvijas pilsoņa gribas izpausmes veidlapu un apliecinot to ar savu identitāti apliecinošo personas kodu.
Piemērs – es Latvijas Republikas pilsonis (v./u., p/k), Latvijas tautas likumīgais pārstāvis, personīgi, bez spaidiem un maldināšanas, izmantojot Latvijas Satversmes (I nodaļa. Vispārējie noteikumi) 2.pantā noteikto, izsaku savu sekojoša satura brīvu gribu – 1) Sākot ar 2012. gadu apmācībai visās Latvijas valsts finansētajās skolās ir jānotiek tikai latviešu (valsts) valodā, 2) Nosaku, ka Latvijas Satversmes I nodaļas, Vispārējo noteikumu 4. pantā noteikto var referendumā grozīt tikai, ja tam piekrīt 90 procenti no visa Latvijas pilsoņu kopuma. Mana rakstiski izteiktā griba stājas spēkā ar Latvijas pilsoņa gribas izpausmes veidlapas parakstīšanas brīdi un ir juridiski saistoša Latvijas Saeimai izpildei iepriekšminēto grozījumu veikšanai Latvijas Satversmē.
Informācijai: personīgi pārdzīvoju latgaļu rusifikācijas smagumu uz saviem pleciem, izdzīvoju un nevēlos, lai tādu likteņa smagumu būtu jāizjūt latviešu/latgaļu tautas jaunajai paaudzei. Vēlu jums nepagurt, strādājot Latvijas pamattautu (latviešu/latgaļu/kuršu/zemgaļu) interešu aizsardzībai pret Latvijas lielkrievu šovinistu un viņu līdzskrējēju, latviešu kangaru tīkojumiem. Spriežot pēc izveidojušās situācijas, katram latvietim, kuram rūp tautas un dzimtās valodas liktenis, ir pienākums atkal ieskandināt Latvijas kārtējo atmodu. Dariet to katru dienu Latvijas nākamo paaudžu vārdā, drosmīgi un nenogurstoši apkarojiet jebkurus Latvijas lielkrievu šovinistu un viņu līdzskrējēju, latviešu kangaru prettautiskus centienus. Skaidrojiet saviem draugiem pozitīvā nacionālisma lomu (lepnums par savu valodu un kultūru) un tā nepieciešamību latviešu valodas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
