Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska neparko nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par tiem 440 eiro, kas no nodokļu maksātāju līdzekļiem par moderatora pakalpojumiem festivālā Lampa šā gada jūnijā samaksāti Aidim Tomsonam – tam pašam „sabiedriskā” Latvijas radio žurnālistam, kurš martā radio bija komplimentāri intervējis ministri Šuplinsku –, tagad oficiālus paskaidrojumus ir nācies sniegt Šuplinskas vadītajai ministrijai.

Kā jau informēts, šā gada martā Tomsons vadīja radio interviju ar ministri Šuplinsku. Lai gan Tomsons bieži pret intervējamajiem izturas izteikti iecietīgi, šī saruna izcēlās pat līdzīgu interviju vidū, - tā bija īpaši komplimentāra.

Savukārt trīs mēnešus vēlāk, kā atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas pēc oficiāla pieprasījuma sniegtā informācija, tā izmaksāja Tomsonam 440 eiro atlīdzību par viņa sniegtiem maksas pakalpojumiem.

Šī summa, par kādu „sabiedriskā” radio ierindas korespondentam būtu jāstrādā gandrīz pusmēnesi, Tomsonam no Šuplinskas vadītās ministrijas līdzekļiem tika samaksāta par dažu stundu darbu.

Šos korespondenta pusalgu Tomsons saņēma par maksas pakalpojumiem ministrijai, pildot tās uzdevumus kā „moderators diskusijai par izglītības attīstību” sarunu festivālā Lampa 28. jūnijā.

Ne pats Tomsons, ne Šuplinska nekādus paskaidrojumus sniegt nevēlējās, līdz ar ko nācās nosūtīt Izglītības un zinātnes ministrijai oficiālu informācijas pieprasījumu ar šādiem jautājumiem:

1) kuras Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu šai saistībā izmantot Latvijas radio darbinieka Aida Tomsona maksas pakalpojumus? (Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.)

2) kāda bija nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem, kuras Jūsu iestādes amatpersonas saskatīja šādu nepieciešamību?

3) kāpēc minētajā pasākumā moderatora pienākumus nevarēja veikt kāds no Jūsu iestādes darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst komunikācija ar sabiedrību?

4) kura Jūsu iestādes amatpersona izvērtēja, ka šo darbinieku kvalifikācija komunikācijai ar sabiedrību nav pietiekama?

5) atbilstoši kādiem kritērijiem notika šis izvērtējums? (Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.)

6) kādā veidā tika izvēlēta labākā kandidatūra šādu pakalpojumu saņemšanai? (Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.)

7) kuras Jūsu iestādes amatpersonas un pēc kādiem kritērijiem pieņēma lēmumu par samaksas noteikšanu par minētā A. Tomsona maksas pakalpojumiem? (Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.)

8) kuras Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu par nepieciešamību iztērēt valsts budžeta līdzekļus dalībai minētajā pasākumā un pēc kādiem kritērijiem? (Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.)

Izvairoties no konkrētu amatpersonu vārdu minēšanas, nu Izglītības un zinātnes ministrija ir bijusi spiesta sniegt atbildes par Tomsona maksas pakalpojumu sniegšanu, - publicējam tās pilnībā.

Par jautājumiem mediju publikācijai

Atbildot uz Jūsu 2019. gada 12. augusta vēstuli par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dalību sarunu festivālā “Lampa” un ar to saistītajām izmaksām, Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka:

1. Lēmums izmantot moderatoru IZM diskusijas vadīšanai tika pieņemts IZM koleģiāli: IZM komunikācijas konsultante sagatavoja pieteikumu “Lampai” un festivāla organizatori piešķīra IZM bezmaksas dalību 3 x 1,5 h pasākumiem, komunikācijas konsultante veidoja diskusiju scenārijus, apzināja nepieciešamos resursus, sniedza priekšlikumus diskusiju dalībnieku un moderatoru uzaicināšanai, IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja pieņēma lēmumus par dalībnieku sastāvu, tika rīkota cenu aptauja moderatoru u.c. pakalpojumiem.

2. Nepieciešamību pēc šādiem pakalpojumiem noteica pasākuma formāts un sarunu festivāla “Lampa” dalības noteikumi.

3. IZM Komunikācijas nodaļas darbiniekiem piemīt atbilstoša kvalifikācija un pieredze visa veida komunikācijas aktivitāšu īstenošanā (rakstos, runā, foto un video), tomēr tika pieņemts lēmums piesaistīt profesionāli, lai diskusiju varētu veidot aizraujošāku auditorijai, jo sarunu festivālā vienlaikus ar daudzveidīgām tēmām savstarpēji konkurē vairākas diskusijas, un ir izaicinājums piesaistīt skatītājus šādā konkurencē. Proti, šādu darbu labāk spēj veikt radio vai TV raidījumu moderatori, kas ir profesionāļi un to veic ikdienā.

4. Komunikācijas nodaļas vadītāja izvērtēja Komunikācijas nodaļas darbinieku kvalifikāciju un spējas vadīt publiskas diskusijas.

5. Vērtējums notika, ņemot vērā darbinieku iegūto izglītību un darba pieredzi, un saskaņā ar amata aprakstā katram darbiniekam noteiktajiem pienākumiem.

6. Moderatora pakalpojumus IZM izmantoja divām diskusijām, abu diskusiju vadītāju izvēlei tika veiktas cenu aptaujas, katrā trīs pretendenti tika aicināti iesniegt piedāvājumus. Tika izvēlēti cenas un pieejamības ziņā optimālākie risinājumi.

7. Tā kā pretendenti piedalījās cenu aptaujā, katrs nosaucot sava pakalpojuma izmaksas, IZM rezultātā izvēlējās pakalpojumu par zemāko pieejamo cenu.

8. Lēmumu par līdzekļu izlietojumu dalībai sarunu festivālā “Lampa” pieņēma Komunikācijas nodaļas vadītāja, saskaņā ar pasākuma dalības noteikumiem un provizorisko izmaksu tāmi. Līgumu par moderatora pakalpojumu izmantošanu parakstīja valsts sekretāre.

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi