Šuplinskas ministrijai nākas sniegt paskaidrojumus par Tomsona maksas pakalpojumu izmantošanu
PIETIEK30.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska neparko nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par tiem 440 eiro, kas no nodokļu maksātāju līdzekļiem par moderatora pakalpojumiem festivālā Lampa šā gada jūnijā samaksāti Aidim Tomsonam – tam pašam „sabiedriskā” Latvijas radio žurnālistam, kurš martā radio bija komplimentāri intervējis ministri Šuplinsku –, tagad oficiālus paskaidrojumus ir nācies sniegt Šuplinskas vadītajai ministrijai.
Kā jau informēts, šā gada martā Tomsons vadīja radio interviju ar ministri Šuplinsku. Lai gan Tomsons bieži pret intervējamajiem izturas izteikti iecietīgi, šī saruna izcēlās pat līdzīgu interviju vidū, - tā bija īpaši komplimentāra.
Savukārt trīs mēnešus vēlāk, kā atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas pēc oficiāla pieprasījuma sniegtā informācija, tā izmaksāja Tomsonam 440 eiro atlīdzību par viņa sniegtiem maksas pakalpojumiem.
Šī summa, par kādu „sabiedriskā” radio ierindas korespondentam būtu jāstrādā gandrīz pusmēnesi, Tomsonam no Šuplinskas vadītās ministrijas līdzekļiem tika samaksāta par dažu stundu darbu.
Šos korespondenta pusalgu Tomsons saņēma par maksas pakalpojumiem ministrijai, pildot tās uzdevumus kā „moderators diskusijai par izglītības attīstību” sarunu festivālā Lampa 28. jūnijā.
Ne pats Tomsons, ne Šuplinska nekādus paskaidrojumus sniegt nevēlējās, līdz ar ko nācās nosūtīt Izglītības un zinātnes ministrijai oficiālu informācijas pieprasījumu ar šādiem jautājumiem:
1) kuras Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu šai saistībā izmantot Latvijas radio darbinieka Aida Tomsona maksas pakalpojumus? (Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.)
2) kāda bija nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem, kuras Jūsu iestādes amatpersonas saskatīja šādu nepieciešamību?
3) kāpēc minētajā pasākumā moderatora pienākumus nevarēja veikt kāds no Jūsu iestādes darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst komunikācija ar sabiedrību?
4) kura Jūsu iestādes amatpersona izvērtēja, ka šo darbinieku kvalifikācija komunikācijai ar sabiedrību nav pietiekama?
5) atbilstoši kādiem kritērijiem notika šis izvērtējums? (Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.)
6) kādā veidā tika izvēlēta labākā kandidatūra šādu pakalpojumu saņemšanai? (Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.)
7) kuras Jūsu iestādes amatpersonas un pēc kādiem kritērijiem pieņēma lēmumu par samaksas noteikšanu par minētā A. Tomsona maksas pakalpojumiem? (Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.)
8) kuras Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu par nepieciešamību iztērēt valsts budžeta līdzekļus dalībai minētajā pasākumā un pēc kādiem kritērijiem? (Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.)
Izvairoties no konkrētu amatpersonu vārdu minēšanas, nu Izglītības un zinātnes ministrija ir bijusi spiesta sniegt atbildes par Tomsona maksas pakalpojumu sniegšanu, - publicējam tās pilnībā.
Par jautājumiem mediju publikācijai
Atbildot uz Jūsu 2019. gada 12. augusta vēstuli par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dalību sarunu festivālā “Lampa” un ar to saistītajām izmaksām, Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka:
1. Lēmums izmantot moderatoru IZM diskusijas vadīšanai tika pieņemts IZM koleģiāli: IZM komunikācijas konsultante sagatavoja pieteikumu “Lampai” un festivāla organizatori piešķīra IZM bezmaksas dalību 3 x 1,5 h pasākumiem, komunikācijas konsultante veidoja diskusiju scenārijus, apzināja nepieciešamos resursus, sniedza priekšlikumus diskusiju dalībnieku un moderatoru uzaicināšanai, IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja pieņēma lēmumus par dalībnieku sastāvu, tika rīkota cenu aptauja moderatoru u.c. pakalpojumiem.
2. Nepieciešamību pēc šādiem pakalpojumiem noteica pasākuma formāts un sarunu festivāla “Lampa” dalības noteikumi.
3. IZM Komunikācijas nodaļas darbiniekiem piemīt atbilstoša kvalifikācija un pieredze visa veida komunikācijas aktivitāšu īstenošanā (rakstos, runā, foto un video), tomēr tika pieņemts lēmums piesaistīt profesionāli, lai diskusiju varētu veidot aizraujošāku auditorijai, jo sarunu festivālā vienlaikus ar daudzveidīgām tēmām savstarpēji konkurē vairākas diskusijas, un ir izaicinājums piesaistīt skatītājus šādā konkurencē. Proti, šādu darbu labāk spēj veikt radio vai TV raidījumu moderatori, kas ir profesionāļi un to veic ikdienā.
4. Komunikācijas nodaļas vadītāja izvērtēja Komunikācijas nodaļas darbinieku kvalifikāciju un spējas vadīt publiskas diskusijas.
5. Vērtējums notika, ņemot vērā darbinieku iegūto izglītību un darba pieredzi, un saskaņā ar amata aprakstā katram darbiniekam noteiktajiem pienākumiem.
6. Moderatora pakalpojumus IZM izmantoja divām diskusijām, abu diskusiju vadītāju izvēlei tika veiktas cenu aptaujas, katrā trīs pretendenti tika aicināti iesniegt piedāvājumus. Tika izvēlēti cenas un pieejamības ziņā optimālākie risinājumi.
7. Tā kā pretendenti piedalījās cenu aptaujā, katrs nosaucot sava pakalpojuma izmaksas, IZM rezultātā izvēlējās pakalpojumu par zemāko pieejamo cenu.
8. Lēmumu par līdzekļu izlietojumu dalībai sarunu festivālā “Lampa” pieņēma Komunikācijas nodaļas vadītāja, saskaņā ar pasākuma dalības noteikumiem un provizorisko izmaksu tāmi. Līgumu par moderatora pakalpojumu izmantošanu parakstīja valsts sekretāre.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
