Šuplinska jautājumu par apelāciju LU rektora lietā paslepus iesniedz pēdējā brīdī un vēl noslepeno
PIETIEK10.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska šodien pēdējā mirklī, pusotru stundu pirms valdības sēdes sākuma šodien tās darba kārtībā paslepus ir iekļāvusi jautājumu par Ministru kabineta apelācijas sūdzību lietā par Latvijas Universitātes (LU) rektora apstiprināšanu, vēl noslepenojot tā saturu. Tomēr arī tas nelīdzēja - apelācijas iesniegšanu atbalstīja tikai Šuplinskas pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas un vēl arī Nacionālās apvienības ministri.
Kā zināms, pirmajā instancē administratīvā tiesa, neraugoties uz Šuplinskas organizētajiem nodokļu maksātāju naudas tēriņiem dārga advokātu biroja pakalpojumiem, atzina viņas iniciēto lēmumu par LU rektora neapstiprināšanu par prettiesisku. Šis spriedums tagad arī stāsies spēkā.
"Izglītības un zinātnes ministres rīcība neatbilst labas pārvaldības principiem. Ņemot vērā, ka valdībai gala lēmums par apelācijas sūdzības iesniegšanu bija jāpieņem līdz 10. martam, minētais jautājums tika iekļauts Ministru kabineta 10.marta sēdes darba kārtībā," - šādu Ministru prezidenta Krišjāņa komentāru faktam, ka jautājums par apelāciju LU rektora lietā Nr. A420250719 tika iekļauts valdības sēdes darba kārtībā tikai šodien starp plkst. 10.30 un 11.00, tātad pusotru stundu pirms Ministru kabineta sēdes, sniedza premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Kā zināms, 10. februārī administratīvā rajona tiesa apmierināja Indriķa Muižnieka pieteikumu un atzina par prettiesisku, kā arī atcēla Šuplinskas „bīdīto” Ministru kabineta pagājušā gada 29. augusta rīkojumu, ar kuru Muižnieks netika apstiprināts LU rektora amatā.
Taču Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Šuplinska nekavējoties paziņoja, ka viņai „neesot pārliecības” par tiesas sprieduma pareizumu un ka viņai sakarā ar šī viņas iniciētā un nu par prettiesisku atzītā MK rīkojuma sakarā neesot nekāda pamata atkāpties no amata.
„Grūti pateikt, vai tiesa salāgo to, kas ir rakstīts likumā ar konkrēto procesu, kā tas ir noticis. Tiesa nav pieņēmusi liecības, turklāt patlaban ir arī papildu pierādījumi," tiesas spriedumu mēģināja apstrīdēt Šuplinska.
Spriežot pēc tā, ka viņai izdevies panākt apelācijas sūdzības projekta iekļaušanu MK sēdes darba kārtībā, ministrei jau kārtējo reizi bija izdevies pārvarēt premjera Kariņa vājo pretestību šajā jautājumā. Taču šoreiz dabūt savā pusē ministru vairākumu Šuplinskai un viņas partijai vairs neizdevās.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
