Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Superdārgo dzīvokļu tirgus sagruvis

Lato Lapsa, Kristīne Bormane
03.03.2017.
Komentāri (9)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Superdārgo dzīvokļu tirgus Latvijā ir faktiski sagruvis: 2014. gadā zemesgrāmatās bija reģistrēti 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 000 eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 000 eiro, 2015. gadā šie skaitļi bija attiecīgi 19 un 24, bet pērn – vairs tikai attiecīgi 5 un 9. Turklāt, kā rāda Dienas apkopotie dati par pagājušā gada vislielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, gandrīz vienīgie, kurus vēl interesē dārgi – virs pusmiljona eiro – dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, ir ārvalstnieki ar saknēm Krievijā un citās NVS valstīs.

1. 2,17 miljoni eiro

1,36 miljonu eiro peļņu gada laikā savam saimniekam nodrošinājis 273,5 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2, kuru 2015. gada pavasarī par 814 tūkstošiem eiro, ņemot bankā hipotekāro kredītu, nopirka 1971. gadā dzimušais Andris Riekstiņš. Pērn augustā viņš to jau par 2,17 miljoniem eiro pārdeva 1975. gadā Maskavā dzimušajai Annai Levitanskai. Darījums ļāvis samaksāt 745 tūkstošu eiro lielo kredītu, ko pārdevējam izsniedza AS Meridian Trade Bank. Jaunā īpašniece mitekli iegādājusies, neizmantojot hipotekāro kredītu.

2. 1,99 miljoni eiro

Pagājušā gada septembrī pie saimnieka ticis kārtējais Ģipša fabrikas dzīvoklis – 326,8 kvadrātmetrus lielo dzīvokli Rīgā, Balasta dambī 72 par šādu summu nopirka 1983. gadā dzimusī Jolanta Brūvere, kurai darījumam hipotekārie kredītlīdzekļi nebija nepieciešami.

3. 1,22 miljoni eiro

1978. gadā dzimusī Jeļena Paņina pērn jūlijā par šādu summu nopirka 386,3 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 3, ko pārdeva SIA Dzintaru 34. Bankas aizdevums mājokļa iegādei nebija nepieciešams, arī pārdevējs dzīvokli nebija ieķīlājis.

4. 1 miljons eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2015. gada decembrī slēgts līgums, no kura izriet, ka 1989. gadā dzimusī Darja Bragina guvusi gandrīz 285 tūkstošu eiro peļņu divarpus gadu laikā: 2013. gada februārī viņa par 502 tūkstošiem latiem (714 902 eiro), neņemot hipotekāro kredītu, nopirka 176,9 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Elizabetes ielā 21A, Rīgā. Savukārt pēc nepilniem trim gadiem viņa to pārdeva tālāk jau par apaļu miljonu eiro, un to par saviem līdzekļiem nopirka 1953. gadā dzimusī Marina Mamontova.

5. 0,8 miljoni eiro

Par šādu summu 269 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 17 uz pusēm nopirkuši 1989. gadā dzimusī Diāna Gorbova un 1994. gadā dzimušais Boriss Gorbovs. To, gūstot gandrīz 300 tūkstošu eiro peļņu, pārdeva 1971. gadā dzimusī Tatjana Fridmane, kura to par 506 tūkstošiem eiro nopirka 2015. gada martā. Jaunajiem īpašniekiem gan noteikts aizliegums bez 1960.gadā dzimušā Jurija Gorbova piekrišanas to pārdot vai apgrūtināt ar lietu tiesībām. Savulaik jau Diāna Gorbova bija šī dzīvokļa īpašniece, kad to 2007. gadā ieguva dāvinājuma ceļā no 1963. gadā dzimušās Jeļenas Gogoļevas, taču 2015. gadā šis dāvinājuma līgums tika atcelts, lai jau pēc mēneša dzīvokli pārdotu tālāk pašreizējai pārdevējai, kura to par 1,3 miljoniem eiro ieķīlāja par labu Baltic International Bank. Pēc pēdējā darījuma visas ķīlas no īpašuma dzēstas.

6. 0,75 miljoni eiro

1956. gadā dzimušais Vladimirs Malanins guvis teju 350 tūkstošu eiro peļņu, pērn augustā pārdodot pirms trim gadiem par kredītlīdzekļiem iegādātu 147 kvadrātmetru dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 21. Dzīvokli viņš vienādās daļās pārdeva trim personām – 1969. gadā dzimušajam Viktoram Begininam, 1997. gadā Samarā dzimušajai Marinai Begininai un 1943. gadā Kuibiševā dzimušajam Anatolijam Begininam. Līdz ar darījumu dzēsta hipotēka, kas bija uzlikta par labu Citadele bankai, bet jauni apgrūtinājumi uz īpašumu nav reģistrēti. 

7. 0,75 miljoni eiro

Par šādu summu 1975. gadā Maskavā dzimusī Anna Levitanska pērn augustā nopirka 141,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2. To pārdeva SIA Bulduru 17, kas pēc darījuma no īpašuma dzēsa hipotēku. Jaunā īpašniece hipotekāros kredītlīdzekļus darījumā nav izmantojusi. 

8. 0,74 miljoni eiro

Ar ievērojamiem zaudējumiem pērn aprīlī Kiprā reģistrētā Loaven Trading Limited pārdeva 376,1 kvadrātmetru lielu dzīvokli Rīgā, Vaļņu ielā 4, ko kompānija nopirka nekustamā īpašuma buma laikā 2007. gadā par 775 tūkstošiem latu (1,1 miljonu eiro), ņemot 1,89 miljonu latu (2,69 miljonu eiro) kredītu Rietumu bankā. Jaunā mitekļa īpašniece ir Kubiševā 1968. gadā dzimusī Svetlana Jegorova, kura dzīvokli nav ieķīlājusi.

9. 0,73 miljoni eiro

1978.gadā dzimušais Pāvels Ahronins pagājušā gada janvārī par šādu summu nopirka 253 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Madonas ielā 5. To pārdeva SIA CBL Asset Management, kas dzīvokli bija nopirkusi 2012.gadā par 224 100 latu (318 900 eiro). Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 98 tūkstošu eiro hipotēka.

10. 0,68 miljoni eiro

Ekonomikas ministrija pagājušā gada martā pārdevusi 583,7 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamas telpas Krišjāņa Barona ielā 3, ko ar nomaksas pirkuma līgumu iegādājusies 1944.gadā dzimusī Bella Bika. Lēmumu par šo telpu, kuras iepriekš izmantoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošanu Ministru kabinets pieņēma 2015. gada 24. aprīlī, jo Rīgas pašvaldība, kurai bija pirmtiesības uz šīm telpām, iespējas tās iegūt savā īpašumā neizmantoja. Telpas tika pārdotas izsolē ar sākuma cenu 670 tūkstoši eiro un izsoles soli desmit tūkstoši eiro, kas nozīmē, ka izsolē solīts tikai vienu reizi un tas pārdots teju par sākumcenu. Hipotēka saskaņā ar nomaksas līgumu nostiprināta par nesamaksāto pirkuma maksu - 612 tūkstoši eiro un procentu maksājumu - 91 995 eiro ar atmaksas termiņu - pieci gadi.

11. 0,67 miljoni eiro

Pagājušā gada martā par 208,8 kvadrātmetrus liela dzīvokļa Rīgā, Alberta ielā 1 īpašnieku kļuva 1964. gadā dzimušais nekustamo īpašumu uzņēmējs Māris Alberts, kurš to ieķīlājis 350 tūkstošu eiro liela kredīta saņemšanai DNB bankā. Iepriekš jaunais saimnieks bija viens no pārdevēja – viņam pašam iepriekš piederējušās SIA Forburga kreditoriem, kurš šim dzīvoklim bija uzlicis ķīlas atzīmi 2,28 miljonu eiro apmērā, kura gan tika dzēsta jau 2015. gadā. Zemesgrāmatā arī atzīmēts, ka viņa laulātajai draudzenei Inesei Albertei nav tiesību uz šo īpašumu, jo noteikta visas mantas šķirtība.

12. 0,66 miljoni eiro

Maskavā dzimusī Anna Levitanska pērn augustā nopirkusi vēl vienu dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2. Šis dzīvoklis ir 127,5 kvadrātmetrus liels, un arī šo pārdevusi SIA Bulduru 17. Arī šī nekustamā īpašuma iegādei 1975. gadā dzimušajai pircējai hipotekārie kredītlīdzekļi nav bijuši nepieciešami.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

1964. gadā dzimusī ārvalstniece Zukhura Salpagarova pirms gada janvārī par šādu summu nopirkusi 152,9 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Baznīcas ielā 18A, ko pārdeva SIA Kappa Capital. Jaunajai īpašniecei tā pirkumam hipotekārais finansējums nav bijis nepieciešams, bet pārdevējs savulaik uz šo īpašumu reģistrējis hipotēku, kas dzēsta līdz ar īpašuma realizēšanu.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

Šāda summa norādīta dāvinājuma līgumam, ar kuru pusi no 124,2 kvadrātmetrus lielā dzīvokļa Jūrmalā, Madonas ielā 5 ieguvusi 1950. gadā dzimusī ārvalstniece Tatjana (Samoilova. Viņai to uzdāvināja 1951. gadā Baku dzimušais Aleksandrs Samoilovs. Otra puse no šī dzīvokļa pieder 1979. gadā Maskavā dzimušajai Jeļenai Samoilovai.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

1966.gadā dzimušais Andrejs Talaškins pagājušā gada oktobrī par līdzīgu summu, kā pirms četriem gadiem iegādājās, tagad pārdevis 142,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 2. To oficiāli nopirka 1983. gadā dzimusī Anna Talaškina. Darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.

16. 0,62 miljoni eiro

Vēls viens Rīgā, Balasta dambī 72 pērn pārdots Ģipša fabrikas dzīvoklis – 137,2 kvadrātmetrus liels. To uz pusēm nopirka divi ārvalstnieki – 1970. gadā dzimušais Andrijs Nedokoļatijs un 1995. gadā dzimušais Dmitro Nedokoļatijs. Viņiem kredīts dzīvokļa pirkšanai nav bijis nepieciešams.

17. 0,60 miljoni eiro

Pagājušā gada aprīlī SIA Audēju Estate (īpašnieks – Aldis Pauniņš, vienīgais valdes loceklis – Ainārs Pauniņš) par šādu summu kļuva par 143,5 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku Rīgā, Strēlnieku ielā 7, - to pārdeva SIA AP Vecrīga. Pēc pārdošanas no īpašuma dzēsta hipotēka, un ar jaunām ķīlām tas nav apgrūtināts.

18. 0,59 miljoni eiro

Pirms gada janvārī SIA Nikart (īpašnieks – Vācijas iedzīvotājs Sergejs Tihonovs) par vairāk nekā pusmiljonu eiro iegādājās 141,8 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Baznīcas ielā 18A. To pārdeva cita kompānija – SIA Kappa Capital. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta hipotēka, un jauna nav reģistrēta.

19.-20. 0,56 miljoni eiro

Par šādu summu SIA Dzirnavu nama komercija (pastarpinātā oficiālā īpašniece – Andra Šķēles dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle) pērn martā nopirka 235 kvadrātmetrus nedzīvojamo telpu Dzirnavu ielā 81, Rīgā. Tās pārdeva SIA Centrus Real One. Arī pēc darījuma uz īpašumu saglabājušās divas hipotēkas par labu Nordea Bank AB, kuras uzliktas 2009. gadā un 2014. gadā.

19.-20. 0,56 miljoni eiro

Pērn oktobrī šāda apjoma darījumu ar 192,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 46 slēdza divi uzņēmumi, no kuriem SIA Brīvības 46 bija pārdevējs, bet SIA Livonia CV – pircējs, kas darījuma finansēšanai Nordea Bank AB saņēma 340 tūkstošu eiro kredītu.

Dati par īpašumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem - Lursoft

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...