Sudrabas partijai ziedojumu uzplūdi: desmit dienās - vairāk nekā 110 000 eiro, ziedotāji - nepazīstami, summas - milzīgas
PIETIEK28.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz pat šā gada 9. jūlijam Ingunas Sudrabas veidotajai un vadītajai partijai No sirds Latvijai kopā bija saziedoti tikai nieka 460 eiro. Toties nākamajās desmit dienās bijis vērojams neredzēts ziedotāju aktivitātes vilnis, mazpazīstamiem ziedotājiem kopumā partijai sametot vairāk nekā 110 tūkstošus eiro. Nekāds retums nav bijis arī 15 000 eiro lieli ziedojumi.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāzes ziņām partijas kopējais ziedotāju saraksts izskatās šādi:
|
Vērtība |
Dāvinātājs |
Datums |
|
EUR 14000.00 |
Anrī Kursītis |
18.07.2014 |
|
EUR 15000.00 |
Kristīne Petruškina |
17.07.2014 |
|
EUR 3000.00 |
Nataļja Siļina |
17.07.2014 |
|
EUR 3000.00 |
Jevgeņija Baranovska |
17.07.2014 |
|
EUR 15000.00 |
Jānis Raudzeps |
17.07.2014 |
|
EUR 15000.00 |
Irina Rudzāte |
16.07.2014 |
|
EUR 4000.00 |
Artjoms Siļins |
16.07.2014 |
|
EUR 500.00 |
Aleksejs Orlovs |
16.07.2014 |
|
EUR 4000.00 |
Vladimirs Siļins |
16.07.2014 |
|
EUR 1000.00 |
Viktors Rižovs |
16.07.2014 |
|
EUR 14000.00 |
Ivars Falks |
16.07.2014 |
|
EUR 1500.00 |
Valērijs Demčihins |
15.07.2014 |
|
EUR 300.00 |
Marina Bočarova |
15.07.2014 |
|
EUR 14985.00 |
Vladimirs Gavrilejs |
15.07.2014 |
|
EUR 580.00 |
Valentīna Zaharova |
14.07.2014 |
|
EUR 2200.00 |
Jevgenijs Harjkins |
13.07.2014 |
|
EUR 1000.00 |
Jeļena Rudenoka |
12.07.2014 |
|
EUR 200.00 |
Viktors Treijs |
11.07.2014 |
|
EUR 350.00 |
Diāna Cimoška |
11.07.2014 |
|
EUR 300.00 |
Anatolijs Cupers |
11.07.2014 |
|
EUR 320.00 |
Anatolijs Cupers |
11.07.2014 |
|
EUR 400.00 |
Jānis Ķikurs |
11.07.2014 |
|
EUR 498.00 |
Valerijs Vjaļcevs |
11.07.2014 |
|
EUR 200.00 |
Ludmila Treija |
11.07.2014 |
|
EUR 650.00 |
Valentīns Ļublinskis |
11.07.2014 |
|
EUR 6000.00 |
Dace Bērziņa |
09.07.2014 |
|
EUR 5.00 |
Svetlana Ubarste |
09.07.2014 |
|
EUR 30.00 |
Sandra Lūķe |
08.07.2014 |
|
EUR 100.00 |
Indra Luntiņa-Lučka |
08.07.2014 |
|
EUR 15.00 |
Vladimirs Gavrilejs |
04.07.2014 |
|
EUR 200.00 |
Ausma Ņesterova |
01.07.2014 |
|
EUR -20.00 |
Ivars Amoliņš |
19.06.2014 |
|
EUR -51.00 |
Agris Meirēns |
19.06.2014 |
|
EUR 20.00 |
Ivars Amoliņš |
18.06.2014 |
|
EUR 51.00 |
Agris Meirēns |
18.06.2014 |
|
EUR 90.00 |
Inese Kļimoviča |
13.06.2014 |
|
EUR 5.00 |
Svetlana Ubarste |
09.06.2014 |
|
EUR 20.00 |
Natālija Magazeina |
06.06.2014 |
Pietiek izlases kārtībā pārbaudīja, ar kādu tieši ienesīgu uzņēmējdarbību nodarbojas vai kādos labi apmaksātos amatos ir partijas lielākie ziedotāji, kuri ir varējuši no personiskajiem līdzekļiem atvēlēt partijai pat 15 tūkstošus eiro katrs.
1964. gadā dzimušajam Anrī Kursītim, kurš partijai ziedojis 14 0-00 eiro, saskaņā ar Lursoft datiem pieder 22% kapitāldaļu SIA Roja un 50% kapitāldaļu SIA Blaizer-AG. Pirmais no šiem uzņēmumiem nekādu uzņēmējdarbību nav veicis, bet otrs pagājušo gadu beidzis ar 189 409 latu apgrozījumu un 4320 latu peļņu.
1976. gadā dzimušajai Kristīnei Petruškinai, kura no personiskajiem līdzekļiem partijai ziedojusi 15 000 eiro, pieder 100% kapitāldaļu SIA Balt Trest, taču arī tā pērn nav varējusi lepoties ar ievērojamu peļņu, - tā bijusi tikai 4980 latu.
1940. gadā dzimušajam Jānim Raudzepam, kurš partijai ziedojis 15 000 eiro, pieder vienīgi individuālais uzņēmums - ražošanas komercfirma Otis un Ko, kurai nav pieejams neviens pats gada pārskats.
1966. gadā dzimusī Irina Rudzāte, kas partijai tāpat oficiāli ziedojusi 15 000 eiro, nepieder neviena paša uzņēmuma kapitāldaļas, un viņa arī nav neviena uzņēmuma amatpersona, - dāsnā ziedotāja ir dalībniece tikai dzīvokļu īpašnieku biedrībā Brīvības iela 74.
Savukārt 1942. gadā dzimušajam Ivaram Falkam, kurš partijai ziedojis 14 000 eiro, pilnībā pieder SIA Woodstar, taču... šā gada 23. janvārī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem pieņemts lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.
Arī 1947. gadā dzimušajam Vladimiram Gavrilejam, kurš oficiāli ziedojis 14 985 eiro, saskaņā ar Lursoft datiem nepieder neviena funkcionējoša uzņēmuma kapitāldaļas, - arī 2005. gadā reģistrētajā laulību līgumā uz viņa vārda nav fiksēta nekāda vērā ņemama manta.
Jāpiebilst, ka Drošības policija pirmdienas vakarā Pietiek paziņoja, ka tās vadību ne mazākajā mērā neinteresējot, kādi varētu būt šādas naudas avoti un vai tie nevarētu ietekmēt Latvijas drošības jautājumus. Politisko partiju finansēšanas kontroli veicot KNAB, un līdz ar to tas arī varot pārbaudīt šo līdzekļu izcelsmes atbilstību normatīvo aktu prasībām, ja uzskatot par nepieciešamu.
Foto - @knoks
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
