Sudrabas partijai ziedojumu uzplūdi: desmit dienās - vairāk nekā 110 000 eiro, ziedotāji - nepazīstami, summas - milzīgas
PIETIEK28.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz pat šā gada 9. jūlijam Ingunas Sudrabas veidotajai un vadītajai partijai No sirds Latvijai kopā bija saziedoti tikai nieka 460 eiro. Toties nākamajās desmit dienās bijis vērojams neredzēts ziedotāju aktivitātes vilnis, mazpazīstamiem ziedotājiem kopumā partijai sametot vairāk nekā 110 tūkstošus eiro. Nekāds retums nav bijis arī 15 000 eiro lieli ziedojumi.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāzes ziņām partijas kopējais ziedotāju saraksts izskatās šādi:
|
Vērtība |
Dāvinātājs |
Datums |
|
EUR 14000.00 |
Anrī Kursītis |
18.07.2014 |
|
EUR 15000.00 |
Kristīne Petruškina |
17.07.2014 |
|
EUR 3000.00 |
Nataļja Siļina |
17.07.2014 |
|
EUR 3000.00 |
Jevgeņija Baranovska |
17.07.2014 |
|
EUR 15000.00 |
Jānis Raudzeps |
17.07.2014 |
|
EUR 15000.00 |
Irina Rudzāte |
16.07.2014 |
|
EUR 4000.00 |
Artjoms Siļins |
16.07.2014 |
|
EUR 500.00 |
Aleksejs Orlovs |
16.07.2014 |
|
EUR 4000.00 |
Vladimirs Siļins |
16.07.2014 |
|
EUR 1000.00 |
Viktors Rižovs |
16.07.2014 |
|
EUR 14000.00 |
Ivars Falks |
16.07.2014 |
|
EUR 1500.00 |
Valērijs Demčihins |
15.07.2014 |
|
EUR 300.00 |
Marina Bočarova |
15.07.2014 |
|
EUR 14985.00 |
Vladimirs Gavrilejs |
15.07.2014 |
|
EUR 580.00 |
Valentīna Zaharova |
14.07.2014 |
|
EUR 2200.00 |
Jevgenijs Harjkins |
13.07.2014 |
|
EUR 1000.00 |
Jeļena Rudenoka |
12.07.2014 |
|
EUR 200.00 |
Viktors Treijs |
11.07.2014 |
|
EUR 350.00 |
Diāna Cimoška |
11.07.2014 |
|
EUR 300.00 |
Anatolijs Cupers |
11.07.2014 |
|
EUR 320.00 |
Anatolijs Cupers |
11.07.2014 |
|
EUR 400.00 |
Jānis Ķikurs |
11.07.2014 |
|
EUR 498.00 |
Valerijs Vjaļcevs |
11.07.2014 |
|
EUR 200.00 |
Ludmila Treija |
11.07.2014 |
|
EUR 650.00 |
Valentīns Ļublinskis |
11.07.2014 |
|
EUR 6000.00 |
Dace Bērziņa |
09.07.2014 |
|
EUR 5.00 |
Svetlana Ubarste |
09.07.2014 |
|
EUR 30.00 |
Sandra Lūķe |
08.07.2014 |
|
EUR 100.00 |
Indra Luntiņa-Lučka |
08.07.2014 |
|
EUR 15.00 |
Vladimirs Gavrilejs |
04.07.2014 |
|
EUR 200.00 |
Ausma Ņesterova |
01.07.2014 |
|
EUR -20.00 |
Ivars Amoliņš |
19.06.2014 |
|
EUR -51.00 |
Agris Meirēns |
19.06.2014 |
|
EUR 20.00 |
Ivars Amoliņš |
18.06.2014 |
|
EUR 51.00 |
Agris Meirēns |
18.06.2014 |
|
EUR 90.00 |
Inese Kļimoviča |
13.06.2014 |
|
EUR 5.00 |
Svetlana Ubarste |
09.06.2014 |
|
EUR 20.00 |
Natālija Magazeina |
06.06.2014 |
Pietiek izlases kārtībā pārbaudīja, ar kādu tieši ienesīgu uzņēmējdarbību nodarbojas vai kādos labi apmaksātos amatos ir partijas lielākie ziedotāji, kuri ir varējuši no personiskajiem līdzekļiem atvēlēt partijai pat 15 tūkstošus eiro katrs.
1964. gadā dzimušajam Anrī Kursītim, kurš partijai ziedojis 14 0-00 eiro, saskaņā ar Lursoft datiem pieder 22% kapitāldaļu SIA Roja un 50% kapitāldaļu SIA Blaizer-AG. Pirmais no šiem uzņēmumiem nekādu uzņēmējdarbību nav veicis, bet otrs pagājušo gadu beidzis ar 189 409 latu apgrozījumu un 4320 latu peļņu.
1976. gadā dzimušajai Kristīnei Petruškinai, kura no personiskajiem līdzekļiem partijai ziedojusi 15 000 eiro, pieder 100% kapitāldaļu SIA Balt Trest, taču arī tā pērn nav varējusi lepoties ar ievērojamu peļņu, - tā bijusi tikai 4980 latu.
1940. gadā dzimušajam Jānim Raudzepam, kurš partijai ziedojis 15 000 eiro, pieder vienīgi individuālais uzņēmums - ražošanas komercfirma Otis un Ko, kurai nav pieejams neviens pats gada pārskats.
1966. gadā dzimusī Irina Rudzāte, kas partijai tāpat oficiāli ziedojusi 15 000 eiro, nepieder neviena paša uzņēmuma kapitāldaļas, un viņa arī nav neviena uzņēmuma amatpersona, - dāsnā ziedotāja ir dalībniece tikai dzīvokļu īpašnieku biedrībā Brīvības iela 74.
Savukārt 1942. gadā dzimušajam Ivaram Falkam, kurš partijai ziedojis 14 000 eiro, pilnībā pieder SIA Woodstar, taču... šā gada 23. janvārī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem pieņemts lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.
Arī 1947. gadā dzimušajam Vladimiram Gavrilejam, kurš oficiāli ziedojis 14 985 eiro, saskaņā ar Lursoft datiem nepieder neviena funkcionējoša uzņēmuma kapitāldaļas, - arī 2005. gadā reģistrētajā laulību līgumā uz viņa vārda nav fiksēta nekāda vērā ņemama manta.
Jāpiebilst, ka Drošības policija pirmdienas vakarā Pietiek paziņoja, ka tās vadību ne mazākajā mērā neinteresējot, kādi varētu būt šādas naudas avoti un vai tie nevarētu ietekmēt Latvijas drošības jautājumus. Politisko partiju finansēšanas kontroli veicot KNAB, un līdz ar to tas arī varot pārbaudīt šo līdzekļu izcelsmes atbilstību normatīvo aktu prasībām, ja uzskatot par nepieciešamu.
Foto - @knoks
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
