Sudrabas ērai beidzoties, uzpeld iecere par Valsts kontroles politizāciju
PIETIEK18.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēnesi pirms 17. janvārī paredzētā Saeimas balsojuma par valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pēcteča apstiprināšanu valsts kontroliera amatā valdības koalīcijā uzpeldējusi ideja par būtiskiem grozījumiem Valsts kontroles likumā, mainot tās padomes locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Aizvadītajā pirmdienā koalīcijas sadarbības padomes sēdē negaidīti prezentēta ideja par grozījumiem Valsts kontroles likumā, kuru centrālā ideja - arī sešu iestādes padomes locekļu kandidatūras, par kuru apstiprināšanu jau tagad balso Saeima, amatiem izvirzītu deputāti, nevis Valsts kontroles vadītājs kā līdz šim. Ideju koalīcijā aizstāvējusi premjera partija Vienotība, bet tā saskārusies ar koalīcijas partneru piesardzību un aizdomām par vēlmi politizēt Valsts kontroli. Formālais likuma grozījumu pamatojums - tie tuvinātu Valsts kontroli tam likuma burtam un garam, kā to iecerējuši Satversmes tēvi, jo esot neatbilstība starp pašreizējo amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību un pamatlikumā noteikto. Publiskai apspriešanai šī iecere līdz šim nav piedāvāta.
Pēc spēkā esošās prakses kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza deputāti, kas nozīmē, ka izvēle ir politiska, bet attiecībā uz Valsts kontroles padomes locekļu kandidatūrām ir cita izvirzīšanas kārtība – par viņiem Saeima balso pēc valsts kontroliera ieteikuma. Ja tiktu grozīts Valsts kontroles likums, noliekot uz viena pakāpiena gan valsts kontrolieri, gan padomes locekļus, uz pēdējiem tiktu attiecināta tā pati izvirzīšanas kārtība kā uz līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju – viņu vārdus Saeimas Prezidijā iesniegtu deputāti.
Ja var ticēt formālajam iemeslam, piedāvājums radies pārlasot Satversmi un secinot, ka esošā Valsts kontroles amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība neatbilst tam pamatlikuma burtam un garam, kā to bija iecerējuši Satversmes tēvi. Proti, Satversmes 88. pantā, kas runā par valsts kontrolieru iecelšanas kārtību, lietota daudzskaitļa forma "valsts kontrolierus", kamēr praksē šī kārtība tiek attiecināta tikai uz vienu valsts kontrolieri. Tāpat šādas izmaiņas vairāk atbldīšot Satversmē un Valsts kontroles likumā nostiprinātajai idejai par to kā koleģiālu iestādi. Satversmes 87. pants un Valsts kontroles likuma 1. pants runā par neatkarīgu koleģiālu iestādi. Lai gan publiski iestādi pārstāv valsts kontrolieris, praksē lēmumi tiek pieņemti Valsts kontroles padomē, kuras lēmumus paraksta valsts kontrolieris.
Valsts kontroles padomē bez valsts kontroliera, kurš automātiski pēc likuma ir arī padomes priekšsēdētājs, ir vēl seši padomes locekļi. Gan valsts kontrolieri, gan Valsts kontroles padomes locekļus Saeima amatā apstiprina uz četriem gadiem. Katra no šīm amatpersonām amatā var tikt apstiprināta uz atkārtotu četru gadu termiņu, bet Valsts kontroles likums liedz vienai un tai pašai personai ieņemt amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Pat, ja pēkšņi uzpeldējusī ideja par grozījumiem Valsts kontroles likumā netiks nobremzēta, tā visticamāk neietekmētu Sudrabas pēcteča ievēlēšanu amatā, bet var būtiski ietekmēt šīs iestādes vadību drīzā nākotnē. Jau maijā Saeimai būs amatos jāapstiprina divi jauni Valsts kontroles padomes locekļi, jo otrais termiņš beigsies divām padomes loceklēm – 2009. gada maijā apstiprinātajām Elitai Krūmiņai un Dacei Nullei. Nākamās tuvākās otrā termiņa beigas ir Valsts kontroles padomes loceklei Ievai Braunfeldei – 2014. gada maijā, bet līdz 2015. gadam amatā ievēlēti Aivars Ērglis, Lelde Dreimane un Marita Salgrāve. Tomēr, ja grozījumi likumā tiktu veikti, var pacelties jautājums par visas Valsts kontroles padomes pārvēlēšanu saskaņā ar jauno kārtību vēl pirms amata termiņu beigām.
Lai nepieļautu iestādes politizāciju, Valsts kontroles likums liedz valsts kontroliera un padomes locekļu amatiem virzīt personas, kuras pēdējo trīs gadu laikā ieņēmušas ministra amatu vai pēdējo trīs gadu laikā bijušas vēlētos amatos partijās.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
