Stulbums vai korupcija: kam izdevīga gaisvada kabeļu nomaiņa?

Savulaik Rīgas pilsētā tika izvietoti gaisvadu kabeļi, lai nodrošinātu mājsaimniecības un uzņēmumus ar interneta un televīzijas pakapojumiem, - tolaik tā bija vienīgā un ātrākā iespēja sakaru nodrošināšanai pilsētniekiem, jo Lattelekom bija ļoti atpalicis tehnoloģijās un nenodrošināja kvalitatīvus interneta pakalpojumus, un televīziju nepiedāvāja vispār.

Nav šaubu, ka gaisvada kabeļi ir gan marķēti no pakalpojumu sniedzēju puses, gan nemarķēti – tādi, kuru izcelsme nav zināma. Protams, ir jālegalizē un visam jābūt likumīgi, taču sanāk, ka vienkārši nogriezīs esošos kabeļus un liks patērētājiem pieslēgties pie vienīgā pazemes tīkla – Lattelekom (tagad - TET), kas ir visdārgākais un ar vismazāko pakalpojumu spektru.

Pie kam datu pārraides apjomi pandēmijas laikā, strādājot, mācoties un iepērkoties attālināti, ir būtiski pieauguši, un noteikti kadam ir milzīga vēlme šo vairākkārtīgo pieaugumu attiecināt uz savu peļņu.

Pēc Satiksmes ministrijas rīcībā esošās informācijas, Rīgas dome, balstoties uz iepriekšminētajiem saistošajiem noteikumiem, ir uzsākusi paplašinātu procesu, jo plāno gaisvadu kabeļus, kas nav marķēti, demontēt, nesaistot demontāžu ne ar ierīkošanas, ne rekonstrukcijas procesiem, kā to paredz noteikumi.

Sasteigta gaisvadu demontāža radīs konkurences riskus, bet vissvarīgākais aspekts, kas jāatzīmē kā nopietns risks, ir elektronisko sakaru tīkla arhitektūra, kas ir organizēta tā, ka, pārtraucot signāla pārraidi kādā punktā, pakalpojums var kļūt nepieejams lielam galalietotāju skaitam. Savukārt “Rīgas namu pārvaldnieks” par katru piekļuves pieprasījumu iekasē samaksu un citādi piekļuvi tīklam prettiesiski atsaka.

Kopš 2005.gada aktīvs darbs pie gaisvada līniju pārnešanas pazemē un sakārtošanas nav noticis, un sanāk, ka visiem operatoriem, izņemot TET, jābūvē pilnīgi jaunas līnijas. Tas nav reāli, jo Rīgas pilsētā ievilkt jaunas pazemes kabeļu līnijas tehniski un fiziski nav iespējams, vienīgā iespēja ir izmantot esošas TET pazemes līnijas, kuras izmaksā ļoti dārgi, un TET bieži vien atsaka operatoriem to ierīkošanu, baidoties no konkurences un pamatojot to ar tehniskiem ierobežojumiem.

Nav arī bijusi konsultēšanās ar nozari, un nav vērtēta ietekme uz tirgus dalībniekiem. Tieši tāpēc ir jāveic izvērtējums, un nepieciešamības gadījumā jāapsver šo prasību atcelšana.

Citādi vienīgais operators būs TET, ar kuru pārējiem operatoriem nāksies sadarboties uz neizdevīgiem un nepieņemamiem noteikumiem, jo ar plānoto rīcību tiks atbalstīts TET, stiprinot tā pozīcijas vairākos tirgos. Lai pārnestu optiskos vadus no jumtiem uz pazemes kanalizāciju, operatoriem būs nepieciešamas būtiskas investīcijas, un šī izbūve būs vismaz divus gadus ilga ar nosacījumu, ka TET vispār būs pietiekama vēlme sadarboties un paplašināt kapacitāti, lai nodrošinātu operatorus ar infrastruktūru.

Bez konkurences fiksēto sakaru tirgū tarifiem nāksies par pakalpojumu maksāt krietni dārgāk. Šis Rīgas domes plāns kabeļu nomaiņai rada nopietnus korupcijas un konkurences kropļošanas riskus, kā arī var rezultēties ar tiesvedībām gan Latvijas tiesās, gan atbilstoši ārvalstu investīciju aizsardzības līgumiem arī ārvalstu šķīrējtiesās.

Satiksmes ministrija aicina neuzsākt nemarķēto gaisvadu demontāžu, bet veidot saturisku, pusēm pieņemamu dialogu ar mērķi iespējami sakārtot situāciju, lai demontāža tiešām notiktu tikai tajos gadījumos, kad attiecīgie gaisvadu kabeļi netiek izmantoti pakalpojumu sniegšanai vai ir pietiekams pamatojums tos uzskatīt par nelegāliem no juridiskā aspekta.

Satiksmes ministrija aicina paplašināt pētījuma tvērumu, ietverot izpēti par faktiskajām iespējām gaisvadus Rīgas vēsturiskajā centrā nomainīt uz pazemes infrastruktūru un par izmaksām, kas saistītas ar nomaiņas procesu, kā arī par konkurences jautājumiem.

Līdz brīdim, kamēr nav skaidri minētie apstākļi, bet ne tikai, Satiksmes ministrija nevar atbalstīt Rīgas domes izvēlēto veidu, kā īstenot Rīgas vēsturiskā centra atbrīvošanu no gaisvadiem. Tomēr laiks rādīs, vai jaunie Rīgas domes politiķi ar Inesi Andersoni priekšgalā ieklausīsies riskos un veselajā saprātā, lai novērstu negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmējiem, pasargās tos no būtiska sakaru pakalpojumu cenu pieauguma un konkurences pasliktināšanās.

Vai varbūt tomēr ir kāda slēpta vienošanās starp uzņēmumu un politiķiem, lai šo jautājumu iespējami ārtāk “sakārtotu” neatkarīgi no tiesvedības riskiem un neizdevīguma sabiedrībai.

Novērtē šo rakstu: