Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Stulbuma novitātes

Arturs Priedītis
02.02.2018.
Komentāri (42)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Stulbums ir cilvēka saprāta nekorekta izpausme. Saprāta izpausmes var būt ar plusa zīmi un ar mīnusa zīmi. Stulbums ir saprāta izpausme ar mīnusa zīmi, saprātam nespējot nevainojami rīkoties, kā arī izstrādājot nesaprātīguma jauninājumus; svešvārdā – novitātes. Stulbuma novitātes ir viegli saskatāmas Latvijas varas inteliģences izdarībās.

Bet vispirms nepieciešama atbilde uz jautājumu „Kas ir stulbums?”. Nepieciešama kompetenta atbilde. Tātad zinātnieku atbilde. Intuitīvi viss it kā būtu skaidrs. Operatīvi protam kutelīgajā situācijā izvēlēties vārdu „stulbums”. Intuīcija ir laba un vajadzīga spēja. Tomēr intuitīvās atziņas ne vienmēr saskan ar zinātniskajām atziņām.

Psihologi akcentē stulbuma daudzpusību. Stulbs cilvēks nespēj sakarīgi domāt, aptvert materiālu, risināt sarežģītus uzdevumus. Tāds cilvēks ne reti vispār nevēlas domāt, ir aprobežots, neapķērīgs, neloģisks. Viņš nepārtraukti tiecas veikt kaut ko bezjēdzīgu. Arī viņa valoda ir bezjēdzīga. Stulbenis nav spējīgs pareizi uztvert jēdzienus un valodas komunikatīvo jēgu.

Psihologu izpratnē stulbums ir tumsonības radinieks. Stulbums nav izmācams. Stulbenis rīkojas nevis atbilstoši zināšanām, bet atbilstoši rakstura īpašībām. Informācija nonāk viņa smadzenēs, bet nenonāk līdz saprātam.

Stulbums mājo stereotipiskā mājā, balstoties uz vispārpieņemtiem shematiskiem priekšstatiem. Stulbums uzplaukst birokrātijā. Birokrātija bez stulbām prasībām neprot eksistēt. Birokrātijas griba vienmēr ir stulbuma griba. Birokrātija realizē savu gribu ar stulbuma diktatūru.

Stulbums ir sociālā nelaime. Stulbums degradējoši atbalsojas sabiedrībā. Sabiedrības slikto garastāvokli izraisa stulbeņu stulbās izdarības. Šī psihologu senā atziņa ir kļuvusi ļoti laikmetīga.

Zinātniskie novērojumi liecina par „baltās” rases bēdīgu norietēšanu. XX gadsimtā (īpaši no 70.gadiem) Rietumu civilizācijā saprāta visvarenība sāka strauji un masveidīgi norietēt. Sociums sāka pieradināties dzīvot bez konsekventas saprātīgas darbības, uzvedības, komunikācijas. Sociums sāka samierināties ar nesaprātību. Saprāta visvarenība pārstāja kalpot kā dzīves pamats, patiesības noskaidrošanas instruments, cilvēku garīgais dzinējspēks. Stulbums kļuva norma. Pret stulbumu pārstāja kritiski vērsties. Stulbumam ļāva progresēt. Tagad ikdienišķi ir Rietumu politiķu savstarpējie pārmetumi, viens otru apsaukājot par stulbeni. Arī pavalstnieki politiķiem atklāti pārmet stulbumu. Tā tas notiek ne tikai Latvijā.

Piemēram, nesen ASV 70 ārstu grupa pieprasīja pārbaudīt valsts prezidenta psihiskās veselības stāvokli. Baltais nams reaģēja uz unikālo pieprasījumu un plaši izskaidroja prezidenta psihiskās veselības atbilstību normai. Pirms neilga laika tāds gadījums pat sapņos neplandītos. Savukārt pie mums sapņos nav iedomājams gadījums, kad Rīgas varas inteliģences kāda grupa pieprasītu pārbaudīt garīgās veselības stāvokli Vējoņa kungam, Mūrnieces kundzei, Kučinska kungam.

Tautas ir spiestas dzīvot stulbuma atmosfērā. Gribot negribot nākas pielāgoties (adaptēties). Adaptācijas apjoms atšķiras. Katrā zemē tas ir savādāks. Apjoma atšķirības nosaka attiecīgo zemju inteliģences inteliģentums. Ja inteliģences inteliģentuma vietā dominē konformisms un karjerisms, vienaldzība un bezatbildība, tad stulbumam ir plaši atvērtas visas durvis, un stulbums ar lepni paceltu zizli netraucēti diriģē tautas kori.

Rietumu civilizācijā XIX un XX gs. mijā ražens stulbuma ģenerātors kļuva masu kultūra un tās elements masu komunikācija. Radās tā dēvētā dzeltenā prese. Tās tēvs amerikānis Viljams Hersts lepojās ar mediju jauno principu „jo stulbāk, jo labāk”. Pēc apmēram 100 gadiem šo principu grandiozi turpina interneta mediji, blogeri, komentētāji.

Mūsdienu informācijas tehnoloģijas radikāli izmaina cilvēku evolūciju, stimulējot ļaužu masu garīgo pārveidošanos. Šo evolūciju rūpīgi analizē zinātne. Cilvēki vairs nepārveido dabu un nepārveido kultūru, bet pārveido savu apziņu. Tagad cilvēkiem informācijā galvenais ir emocijas, bet nevis saturs. Informācijas saturs vairs nav vērtība. Vērtība ir informācijas emocionālais potenciāls. Un, lūk, tāpēc notiek sekojošais. Ja saturam nav nekādas vērtības, tad saturs var būt stulbs, un pret stulbu saturu visi izturēsies vienaldzīgi. Daudzi pat nepamanīs satura stulbumu. Turklāt primitīvas, perversas, vulgāras, triviālas emocijas uzbudinātājs visbiežāk ir stulbs saturs. Interneta portāla „Delfi” lasītāji to apzvērēs, turot roku uz Bībeles. „Delfi” pašlaik ir visefektīvākais stulbuma ģenerātors latviešu kultūrā. Turklāt valdošā kliķe „Delfi” dāsni finansē, lai latviešu tauta nepaliktu bez stubuma ikdienas porcijas un papildporcijas.

Stulbums vienmēr reāli izpaužas. Stulbums tāpat kā jebkura garīgā izpausme nevar reāli neizpausties. Ja agrāk stulbums stulba satura veidā bija sastopams galvenokārt masu kultūrā, tad pašlaik stulbums ir sastopams arī ekonomiskajā darbībā, valsts pārvaldīšanā, starptautiskajās attiecībās, zinātniskajā literatūrā. Respektīvi, stulbums ir pārklājis visu kultūru.

Piemēram, Salnāja stulbais paziņojums „Valsts prezidents ir konstitucionāls orgāns” no vienas puses ir loģiski pamatots paziņojums; respektīvi, stulbuma reāla izpausme. Salnāja stulbumam ir kaut kādā veidā jāizpaužas. Stulbums ir ambiciozs. Tas cenšas kaut ko sasniegt. Stulbums nekad nesamierinās ar latentu pozīciju, smadzenēs klusi pukstot bez ārējās izrādīšanās. Atkārtoju: Salnāja stulbais paziņojums no vienas puses ir loģiski pamatots paziņojums. Taču no otras puses tiekamies ar novitāti. Konkrēti tiekamies ar stulbuma sociālo publicitāti, ar ko agrāk tikāmies ļoti reti.

Izvērtusies ir stulbuma plaša sociālā pieejamība, atklātība, atvērtība. To var uzskatīt par stulbuma novitāti, jo vēl nesen stulbums bija kauna lieta un tautas priekšā neviens neplātījās ar stulbumu. Teiksim, par Salnāja stulbumu tauta nebūtu informēta, kā tas ir tagad.

Mūsdienu vispārējā intelektuālā un morālā pagrimuma laikmetā novitāte ir tas, ka stulbumam ir iespēja sevi sociāli publiskot. Tātad prezentēt visai sabiedrībai. Tā tas nav bijis vienmēr. Agrāk stulbumam nebija iespējas sevi sociāli publiskot. Stulbums izpaudās sociāli marginālā veidā – bez prezentācijas visai sabiedrībai. Stulbumam netika dota iespēja uzstāties publikas priekšā.

Agrāk jebkurā profesionālajā kolektīvā pastāvēja stulbuma strikta cenzūra. Stulbuma sociālo publicitāti nepieļāva direktori, vadītāji, priekšsēdētāji, brigadieri, komandieri, dekāni, rektori, galvenie redaktori. Stulbi ieteikumi un stulba praktiskā darbība mēdza būt. Taču jebkura profesionālā kolektīva priekšniecība centās par katru cenu to noslēpt no sabiedrības, neļāva par to uzzināt žurnālistiem, augstākajai vadībai.

Agrāk visstingrākais stulbuma cenzors bija valdība. Tā nekādā gadījumā neļāva publiskajā telpā nonākt stulbumam. Mūsu zemē tagad viss notiek pretēji: valdība pati ir stulbuma autore. Ar valdības stulbuma sociālo publiskošanu tiekamies katru dienu. Bez tā vairs nav iedomājama latviešu dzīve. Valdība regulāri prezentē kaut ko stulbu. To dara ne tikai Rīgas pils vējoņi, salnāji. Faktiski varas struktūrās būs grūti atrast klerkus, „politiķus”, „ekspertus”, „stratēģus”, kuru publiskā uzstāšanās būtu iztikusi bez stulbuma. Stulbuma klātbūtne ir masveidīga un visaptveroša nelaime. Turklāt ļoti strauji progresējoša nelaime, kurai nav redzams gals.

Atsevišķa stulbuma novitāte ir lingvistiskā izvirtība. Tā dēvēju varas inteliģences dzirksteļojošo māniju nepareizi, ākstīgi, manierīgi, modīgi, pseidoekstravaganti, pseidointelektuāli, pseidoeleganti lietot jēdzienus un nepārtraukti izdomāt stulbus formulējumus. Lingvistiskā izvirtība „kaifo” valsts institūcijās. Diemžēl tā ir sastopama arī akadēmiskajās iestādēs. Daudzi zinātnieki nelieto zinātnieku valodu, bet kā papagaiļi atkārto klerku, „politiķu”, „ekspertu”, „stratēģu” stulbo valodu. Tā vien liekas, ka mūsu zinātnieki ir lasījuši tikai vietējo deputātu, ministru, Valsts prezidentu, premjerministru un citu varas kadru runas, intervijas, akli pārņemot lingvistiskās izvirtības karekļus.

Š.g. janvāra vidū „Delfu” rubrikā „Versijas” Rīgas Tehniskās universitātes gados jauns zinātņu prorektors izklāstīja savu redzējumu par izgudrojumiem un atklājumiem. Jau viņa teksta virsraksts ir neveselīgs – „ Nepieciešams attīstīt ilgtspējīgu inovācijas sistēmu”.

Saprotams, viņš zinātniskos izgudrojumus un atklājumus modīgi sauc par inovācijām. Viņš lieto varas inteliģencē populāro vārdu „ilgtspējīgu”. Tātad viņš nesaprot, ka zinātnes izgudrojumi un atklājumi nemēdz būt „neilgtspējīgi” – paredzēti tikai vienai dienai, vienam mēnesim vai gadam.

Zinātņu prorektora postenim adekvāts saprāta līmenis nav manāms aicinājumā attīstīt „inovācijas sistēmu”. Šajā aicinājumā ir divas stulbības.

Pirmā stulbība ir aicinājums attīstīt sistēmu no vienas inovācijas. Saprātīgs cilvēks lietotu daudzskaitli – „inovāciju sistēmu”.

Otrā stulbība ir vienreizējais aicinājums attīstīt izgudrojumu un atklājumu  (autora leksikā – „inovācijas”) sistēmu. Kaut ko tādu lasīju pirmo reizi. Neticu, ka kāds zinātnieks uz Zemes un citām planētām būtu mudinājis radīt izgudrojumu un atklājumu sistēmu. Katrs izgudrojums un atklājums parasti ir unikāls un autonoms fenomens, visbiežāk izslēdzot iespēju sistēmiski apvienoties ar citiem unikāliem un autonomiem fenomeniem.

Lingvistiskās izvirtības tipisks paraugs ir zinātņu prorektora „versijas” pirmais teikums: „Radot ilgtermiņā (!?) darboties (!?) spējīgu visaptverošu (!?) inovācijas ekosistēmu (!?), Latvija varētu kļūt par veiksmes stāstu (!?) jaunu industriju(!?) izveidē”.

Tiesa, pēc tāda apgalvojuma uzvirmo priecīga cerība tūlīt izlasīt par RTU konkrētajiem izgudrojumiem un atklājumiem. Zinātņu prorektors ir labi informēts par savas mācību iestādes zinātniskajiem panākumiem. Viņa uzdevums ir apkopot datus par iestādes paveikto zinātnē. Viņš noteikti „versijā” paleposies ar RTU panākumiem. Nebūtu jēgas gatavot rakstu „Delfiem”, tautu neiepriecinot ar RTU „veiksmes stāstu”.

Par RTU konkrētajiem izgudrojumiem un atklājumiem zinātņu prorektors klusē. Klusēšanas iemeslu nav grūti uzminēt. Konkrētu izgudrojumu un atklājumu lepna uzskaitījuma vietā ir kārtējā lingvistiskā izvirtība: „Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) darbība pēdējo gadu laikā vērsta uz jauna tehnoloģiju pārneses un valorizācijas modeļa izveidi augstākajā izglītībā un zinātnē. Tikai patentu pārdošana, kas ir "lineārā inovāciju modeļa" pamatā un uz kuru tradicionāli liktas cerības Latvijas zinātnē, universitātēm nenodrošina ilgtspējīgus ienākumus. Tāpēc tiek veidota inovāciju ekosistēma, kuras pamatā ir ilgtermiņa atbalsta mehānismi radošu cilvēkresursu attīstībai, jaunu produktu izstrādei un augsti tehnoloģisku uzņēmumu radīšanai”.

Izrādās, RTU izgudrojumi un atklājumi vēl nemaz nevar būt. Izrādās, RTU pašlaik tikai mācās, kas vispār ir izgudrojumi un atklājumi: „Lai izzinātu inovācijas atbalsta un attīstības procesus, RTU Dizaina fabrika (!?) sadarbībā ar "Climate KIC" un Izglītības un zinātnes ministriju rīko starptautisku konferenci "HOW TO: engage in innovations". Tās mērķis ir gūt starptautisku pieredzi par zinātniskās pētniecības rezultātu komercializāciju, sadarbību ar industriju, jaunuzņēmumu atbalsta nozīmi un to ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi, nodrošinot labvēlīgu vidi ilgtspējīgai inovāciju attīstībai”.

RTU zinātņu prorektora lingvistiskās izvirtības paraugu citēšanu varētu turpināt. Bet to nevēlos darīt. Iemesls ir subjektīvs.

RTU vēsturiskais sākums ir Rīgas Politehniskā augstskola. 1881.-1887.g. tajā profesors bija Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds. Slaveno prēmiju viņš saņēma par sasniegumiem ķīmijā. Vilhelms Ostvalds bija vispusīgi izcila personība. Viņš ir radījis vairākas jaunas zinātniskās disciplīnas. Vilhelms Ostvalds ir arī man dārgās kulturoloģijas jēdziena autors. Viņš pasaulē pirmais pamatoja kulturoloģijas zinātnes nepieciešamību. Kulturoloģijas zinātnes vēsture sākas ar Rīgā dzimušo Vilhelmu Ostvaldu. Tāpēc nevēlos turpināt citēt tekstu, kas tiešāk vai netiešāk met drūmu ēnu uz viņa kādreizējo darbavietu dzimtajā pilsētā. Ceru, ka zinātņu prorektors man piedos atsacīšanos turpināt citēt viņa lingvistiskās izvirtības pierādījumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...

21

Nebalsot nav protests – tā ir padošanās

FotoLīdz vēlēšanām ir atlikušas trīs nedēļas. Kur vien ej, visur dzirdi: “Par ko lai balso? Nav, par ko balsot!” Kā tā - nav? Mums ir plaša izvēle - mums piedāvā 16 sarakstus!
Lasīt visu...

21

Kremļa trends: Pētera I laika tradīcijas un elegance – „po pacanskim poņaķijam”

FotoDivi pdējo dienu notikumi ir izraisījuši plašu rezonansi visā pasaulē: 1. Putins esot atradis un zinot visu par diviem aizdomās turamajiem Skripaļu indēšanas lietā. 2. Krievijas Nacionālās gvardes vadītājs ģenerālis Zolotovs publiskā uzrunā izsauca opozicionāru Navaļniju uz dueli, piesolot no viņa “uztaisīt sulīgu karbonādi”.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: postpatiesība

FotoJa civilizācijas norieta apstākļos ir uzdīdzis postcilvēks, tad katrā ziņā ir uzdīgusi viņa sludinātā postpatiesība. Ja eksistē postpatiesība, tad eksistē tās autors – postcilvēks. Tas ir loģisks izkārtojums. Jautājums var būt vienīgi par to, vai tas ir teorētiski loģisks izkārtojums jeb tāda ir dzīves realitāte. Atbilde nav patīkama: tas nav teorētiski loģisks izkārtojums. Tāda ir dzīves realitāte.
Lasīt visu...

18

Pret Eiropas Savienības šantāžu

Foto11. septembrī Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns ieradās Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, lai piedalītos debatēs par Sargentini ziņojumu, kuru iesniedza Judith Sargentini un kurā tika asi nosodīta tiesiskuma (rule of law) situācija Ungārijā. Tajā aicināts attiecībā uz Ungāriju aktivizēt Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, kas apturētu vairākas dalībvalsts tiesības, piemēram, tiesības balsot ES institūcijās. Šeit Viktora Orbana runas pārstāstījums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mainot carus, nemainās carisms, mainās tikai uzvārdi un tituli

Dokumentālās filmas «Nelietis» pirmizrādē uzrunājot skatītājus, Dinārs Gulbis teica, ka mēs bieži rādām ar pirkstu uz citiem....

Foto

Mediju satura sabiedriskais kvalitātes standarts (SKS)

Latvijā un pasaulē vērojamās mediju produkcijas kvalitātes krituma dēļ kļūst aktuāls jautājums, “ko darīt” un kādā veidā uzlabot to darbu...

Foto

Prātojums par atklātību

Pagājušajā nedēļu mūs sasniedza priecīga vēsts: lauzta tā sauktā etniskā barjera Saeimā, un lielā vienprātībā gan nacionāļi, gan internacionāļi, gan liberāļi un pat...

Foto

Aicinu vienaldzīgi nevērot politisko procesu norisi Latvijā televizoru ekrānos

God. tautieši/cien. tautietes! Gandrīz 500 000 latviešu un Latvijas pilsoņu, lai izdzīvotu, bija spiesti emigrēt uz ārzemēm....

Foto

Kāpēc Gobzems uzbrūk man un izplata melus par Jauno konservatīvo partiju?

Portāla Delfi diskusijā viņš man saka, ka, ja es būtu labi strādājusi, “jūs būtu mani ielikuši cietumā”. Jā,...

Foto

Šī brīža situācija atgādina čekas laikus, kad priesteriem „piemeta” pretpadomju literatūru

Godātie ticīgie. Griežos pie jums, jo ir noticis kas neiedomājams: ir arestēts Rēzeknes Sāpju Dievmātes...

Foto

Mulsina tendenciozitāte, ar kādu tiek nopludināta informācija par nepierādītu vainu smagos noziegumos

Mēs, Latvijā kalpojošie Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas ieņemšanas priesteru mariāņu kongregācijas priesteri un klostera...

Foto

Ceļš uz ielaistām slimībām un lielāku mirstību

Maksas ieviešana par plānveida veselības aprūpi ir necilvēcīga pret, iespējams, līdz 300 000 trūcīgāko iedzīvotāju. Jaunā kārtība ir arī...

Foto

Vienkārši liela daļa raidījuma viesu paši izvēlas runāt krieviski...

LTV7 diskusiju raidījumā “Punkti uz i” 6. septembrī plānotas partiju debates par vidusskolas izglītību mazākumtautību valodās Latvijā....

Foto

Kas patiesībā ir „Saskaņa” – atveriet acis

KPLV partijas vadītāji Kaimiņa un Zakatistova kungi šonedēļ divos dažos raidījumos izteicās, ka ir gatavi sadarboties ar Saskaņu, ja vien...

Foto

Jaunākās idiotisma šaušalas

Jaunākās idiotisma šaušalas centīsies apstiprināt Ministru kabineta sēdē 2018.gada 4.septembrī. Ja jaunākās idiotisma šaušalas tiks apstiprinātas, tad Latvijas skolotāji kļūs valdošās kliķes ķīlnieki...

Foto

Vai akls naids un aizvainojums vēlēšanās var pazudināt valsti? Var

Kāds jautās – vai šim jautājumam ir kāda tieša saistība ar 6. oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām...

Foto

Aivars Lembergs ir pārbijies: ZZS vietu koalīcijā ar „Saskaņu”, iespējams, ieņems KPV LV

Ko lai saka, jo tuvāk vēlēšanas, jo jautrāk. Šai sakarā visiem ir ko...

Foto

Rektores filosofiskā instalācija

2018.gada 15.augustā portāls „Delfi” iepazīstināja ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektores Rūtas Muktupāvulas „viedokļiem”. Lasītāji ieguva rektores filosofiski iesaiņoto „viedokļu” kombināciju. Rektores vispārīgos prātojumus...

Foto

Iesniegums KNAB par „Memory Water” vides reklāmu kampaņu

Šī priekšvēlēšanu kampaņa mani uztrauc. Vēl nav pat septembris, bet jau esam redzējuši daudz ļoti neētiska un zemiska...

Foto

Ieteiktu izlasīt VARU arī Kaimiņam un citiem KPV LV biedriem - diezgan pamācoši, kā nevajadzētu rīkoties, nonākot pie VARAS

Pēc Indriķa Latvieša grāmatas VARA ("Bailes -...

Foto

Esot pienācis laiks medicīniskā kanabisa legalizācijai: vai klāt vēlēšanu laika daudzsolīšana?

Paldies par ziņu, ka Iekšlietu ministrija ir gatava diskusijai par marihuānas pielietošanu medicīniskām vajadzībām. Nez,...

Foto

Pat datus par nodokļiem KPV nespēj safabricēt tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm

Partija KPV LV izcēlusies ar kārtējo sabiedriskās domas manipulāciju: ar KPV LV...

Foto

„Ventas Balss” galvenā redaktore Gundega Mertena izplata Kremļa propagandu

Dažas dienas atpakaļ viesojos pie savas bijušās, vecās mīlestības Anastasijas Ivanovičas Krievu laukos, - tas ir viens no...

Foto

Dīvaini, bet fakts: politiskās staigules gaitās Pabriks nav uzkrājis pat vērā ņemamu rūdījumu

Šajās dienās pievērsu uzmanību kādai nelielai sarakstei sociālajā tīklā Twitter. Teikšu pavisam īsi...

Foto

Morālais garants. 2. Universalitāte un reitingi

Morālais garants ir vajadzīgs ne tikai sociāli politiskajā sfērā, par ko centos rakstīt esejā „Morālais garants. 1. Priekšvēlēšanu solījumu erozija”....

Foto

Iesniegums SAB par nekavējošu valsts noslēpuma pielaides atņemšanu deputātam Andrejam Judinam

Pateicoties publikācijām šī gada sākumā, sabiedrība uzzināja par gadījumu, kurā Saeimas deputāts Andrejs Judins izpaudis...

Foto

Vai žurnālisti sāks ar sevi?

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te...

Foto

Ļaunie un zemiskie manipulatoru meli par Solvitu Āboltiņu

Varbūt šeit ir īstā reize atkārtot manu 2016. gadā pausto viedokli par jautājumiem, kas droši vien būs skarti...

Foto

Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs

Mums jātic, ka ogļu kalnu uzmērīšana un amatpersonu pārsēšanās citos kabinetos esot...

Foto

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

Kaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un...

Foto

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas...

Foto

Morālais garants. 1. Pirmsvēlēšanu solījumu erozija

Latvijas Republika ir Krievijas Federācijas klons. Abās valstīs ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Pēc PSRS sabrukuma to izveidoja...

Foto

„Saskaņas”/KPV LV ārlietu ministra amata kandidāts varētu būt Aivis Ronis

TVNET intervija ar Aivi Roni sākotnēji nelikās aizdomīga, taču, izlasot visu interviju, neviļus uzausa atmiņā Anrija...

Foto

„Un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi...”

Man prasa – kāpēc publiskoju datus par KPV LV kandidāta Māra Možvillo „biznesa” miljona nodokļu parādiem. Šo gribēju...

Foto

Priekšvēlēšanu cīņā oligarhu pusē iesaistās arī TVNET

Vakar un šodien (15./16.augustā) vienā no Latvijas lielākajiem interneta medijiem TVNET tika ievietoti divi žurnālista Toma Rātfeldera (pats sevi...

Foto

Augstu novērtēju KPV LV valdes uzticību, mani izvirzot par 2. numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā

Sveicināti, cienījamie novadnieki un nu jau arī visi Latvijas iedzīvotāji. Mani nebūt...

Foto

Ko deputāti varētu uzdāvināt iedzīvotājiem Latvijas simtgadē

Vairs tikai daži mēneši līdz Latvijas simtgades atzīmēšanai. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību organizēšanai. Atbildīgās amatpersonas...