Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāda ir Eiropas Savienības (ES) fondu sūtība, būtība un jēga? Pamata līnija šķietami visiem ir zināma – ar dažādiem instrumentiem, projektiem un investīcijām mērķtiecīgi sekmēt valsts labklājības celšanu un attīstību. Visi sagaidām, ka fondu projektu īstenošana notiks skaidri, saprotami, caurspīdīgi, likumīgi un godprātīgi. Domāju, ka tam piekritīs ikviens nodokļu maksātājs.

Tomēr – katram gadījumam, lai šajā procesā būtu mazināta misēkļu un nejaušu nesmukumu (nemaz nerunājot par nelikumībām!) iespējamība, ES fondu sistēma ir paredzējusi kontroles filtrus. Viens no tādiem filtriem esam mēs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kura ne tikai slēdz līgumus par projektu īstenošanu, bet arī tos uzrauga, lai gūtu pārliecību par visu minēto principu ievērošanu un izdevumu pamatotību. Šim mērķim esam izveidoti un īpaši akreditēti no ES fondu revīzijas iestādes puses.

Kļūdas ES fondu projektos maksā īstu budžeta naudu

ES fondu projektos neatbilstību sekas ir loģiskas – finansējuma samazinājums. Jo fondu nauda – tā ir nauda ar noteikumiem! Ja nespēj vai negribi nodrošināt labas prakses principu ievērošanu vai tīši pārkāp Eiropas Komisijas (EK) nosacījumus, tas nepaliek bez sekām. Šādas neveiksmes vai pārkāpumi maksā un faktiski – maksā mums visiem, jo tas ir mūsu kopējais valsts maks, kurā neieplūst fondu nauda tieši tajā apmērā, kādā novērtēta neatbilstība, kļūda vai pārkāpums.

Ir gadījumi, kad diemžēl problēma tiek atklāta novēloti, kad to novērst vairs nav iespējams, bet ir situācijas, kad problēma ir pamanīta un redzama laikus, kad, apzinoties vēl potenciālās sekas, ir iespēja no šīs problēmas izvairīties, izvēloties citu – labai pārvaldībai atbilstošu – risinājumu un rīcības modeli.

Par ko ir strīds Kompetences centru programmā?

Tieši šāda situācija, ka ir identificēti potenciālie riski, ir izveidojusies Kompetences centru programmā, kas pašreiz ietverta Atveseļošanas fonda (AF) plānā. Programmā, kuras modelis jau vēsturiski ir ticis pastāvīgi apspriests, ir konstatētas nopietnas problēmas, un to nerisināšana draud ar zaudējumu valsts budžetam, proti, mums visiem.

Šīs problēmas «vārds» ir interešu konflikts. Tas Eiropas Komisijas izpratnē ir viens no būtiskākajiem pārkāpumiem jebkuru fondu projektu ieviešanā un parasti draud ar pilnīgu finansējuma zaudējumu. Interešu konflikts kopā ar krāpšanu un korupciju veido tā dēvēto 3K pārkāpumu komplektu, pret kuru EK ir nulles tolerance.

Izstāstot pavisam vienkārši – ja tiek realizēts kāds ES fondu atbalstīts projekts, parasti tas tiek primāri finansēts no projekta realizētāja un valsts budžeta līdzekļiem, un tikai pēc tam Latvija pieprasa atmaksu no EK. Ja EK interešu konflikta risku dēļ naudu neatmaksā, par aizdomīgo projektu ir samaksājis valsts budžets jeb ikkatrs Latvijas nodokļu maksātājs.

Tādēļ kompetences centriem tāpat kā jebkuram projekta ieviesējam ir pienākums pārbaudīt, novērst un labot interešu konfliktu, kā arī novērst vai labot identificētos riskus. Diemžēl CFLA ir konstatējusi, ka kompetences centros nav nodrošināta šī nosacījuma izpilde un atsevišķos gadījumos pētījumu vērtētāji ir lēmuši par pētījumiem, kuros paši plāno iesaistīties, vai centru padomes locekļi vērtējuši viens otra pētījumus. Šādas situācijas nav pieļaujamas un ir uzskatāmas par interešu konfliktu.

Liekas – kas tad tur sevišķs? Sakārtojiet procesus, un projekti var attīstīties. Jā, tā droši vien būtu jābūt. Taču pašreiz kā valsts esam nonākuši pilnīgi ačgārnā situācijā, jo tieši tā puse, kurai ir pienākums ievērot EK nosacījumus un kurai ir adresēts aicinājums nodrošināt caurspīdību un projektu pārvaldību ārpus interešu konflikta situācijām, to izliekas nesaprotam. Tā vietā, lai konstruktīvi sadarbotos ar programmas plānotājiem, pašreiz ir izvērsts skandāls, veidojot manipulatīvu sūdzību kampaņu par CFLA.

Bez jebkāda patiesa seguma izteiktajiem pārmetumiem, runājot visu uzņēmēju vārdā, izplatot vispārīgas frāzes, tās pastāvīgi atkārtojot, tiek mēģināts ietekmēt viedokļus. Taču mēs vēlamies konstruktīvu sadarbību un atgādinām – CFLA vadības nomaiņa nevar «atcelt» problēmu, ja interešu konflikts kompetences centru programmā netiek atrisināts pašos centros. Problēmu nebūs iespējams «paslaucīt zem paklāja». Gluži otrādi – šī programma tiek uzmanīgi vērota arī no EK puses, un EK kā naudas devējs gaida reālu risinājumu programmas sakārtošanas veidā.

Kā iziet no iestrēgušās situācijas?

EK ir skaidri paudusi savu pozīciju, ka plānotajā programmas modelī interešu konflikta situācija pastāv, un šis risks ir jānovērš. Tikai tad būs iespējams turpināt projektu īstenošanu un saņemt finansējumu. Attiecīgi visiem ir jāizdara savi mājasdarbi – Ekonomikas ministrijai jākoriģē programma, bet īstenotājiem – jānodrošina projektu godprātīga īstenošana. Taču pamatā un primāri jābūt kopējai izpratnei un vēlmei sadarboties.

Vēl šajā kontekstā jāpiebilst pāris faktu par AF plānu. AF programmu īstenošanā ir zināmas līdzības ar ES fondu tradicionālo sistēmu, tomēr ir vairākas būtiskas atšķirības. Par programmu izstrādi ir atbildīgas ministrijas, tās veido ieviešanas nosacījumu kompleksu, nosaka, kādas izmaksas projektā varēs iekļaut, kādi rezultāti ir sasniedzami, u.c. programmas dimensijas.

CFLA kā sadarbības iestādes jeb izpildītāja funkcijas ir nodrošināt praktisko ieviešanu – tās sākas pēc programmas nosacījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, kad valdība ir vienojusies programmu atbalstīt. AF sistēma ir veidota citādi, iespējami trīs dažādi modeļi, un kompetences centru gadījumā programmas nosacījumus izstrādā Ekonomikas ministrija, tā veic arī projektu vērtēšanu un atlasi, un CFLA ziņā ir tikai līgumu slēgšana un ieviešanas uzraudzība, tai skaitā jau pieminēto 3K risku kontrole.

Atveseļošanas fonda iespējas un naudu var zaudēt, nesasniedzot projektu rezultātus. Bet, ja šos rezultātus sasniedz ar aizdomām par interešu konfliktu, arī tad finansējums var tikt zaudēts, izdevumi būs jāsedz no valsts budžeta vai arī jāatgūst no finansējuma saņēmēja. CFLA loma plāna ieviešanā ir preventīva – pasargāt  budžetu un rūpēties par ES līdzekļu godīgu investēšanu.

* CFLA direktores „atbilde” uz 96 uzņēmēju parakstīto vēstuli.

Novērtē šo rakstu:

20
80

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi